Kālija hromāts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Hromskābais kālijs)
Kālija hromāts

Kālija hromāta formulvienības struktūrformula

Kālija hromāta paraugs
Citi nosaukumi hromskābais kālijs
CAS numurs 7789-00-6
Ķīmiskā formula K2CrO4
Molmasa 194,19 g/mol
Blīvums 2732 kg/m3
Kušanas temperatūra 968,3 °C
Viršanas temperatūra 1000 °C
Šķīdība ūdenī 62,9 g/100 mL (20 °C)
75,1 g/100 mL (80 °C)
79,2 g/100 mL (100 °C)

Kālija hromāts (K2CrO4) ir kālija un hromskābes sāls — dzeltena kristāliska viela (rombiski kristāli, kas izomorfi kālija sulfātam). Labi šķīst ūdenī, bet kristalizējas no tā bezūdens formā. Kālija hromāta kristāli gaisā ir pilnīgi stabili. Ūdens šķīdumiem ir vāji sārmaina reakcija. Tiem ir spilgti dzeltena krāsa, kas manāma jau atšķaidījumā 1 : 40 000. Spirtā un ēterī kālija hromāts nešķīst.

Karsējot pie 670 °C kālija hromāts kļūst spilgti sarkans, bet atdzesējot atkal dzeltens.

Kā visiem hroma(VI) savienojumiem, kālija hromātam piemīt kancerogēnas īpašības.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā atrodams Atakamas tuksnesī ļoti reta minerāla — tarapakaīta — veidā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpnieciski iegūst, apdedzinot skābekļa klātienē hromu saturošus minerālus (hroma dzelzsrūdu) kopā ar potašu (kālija karbonātu) un kaļķiem. Radušos masu apstrādā ar karstu kālija sulfāta šķīdumu, kas reaģē ar radušos kalcija hromātu, veidojot kālija hromāta šķīdumu.

Laboratorijas apstākļos tīru kālija hromātu var iegūt no tehniskā kālija dihromāta, izšķīdinot to karstā ūdenī un pieberot kālija karbonātu[1]:

K2Cr2O7 + K2CO3 → 2K2CrO4 + CO2

Pēc reakcijas beigām pievieno nedaudz kālija hidroksīda līdz vāji sārmainai reakcijai, nedaudz ietvaicē un atdzesē. Nofiltrē radušos kālija hromāta kristālus (tā ir netīrā frakcija), bet filtrātu ietvaicē un vajadzības gadījumā pārkristalizē, iegūstot tīru kālija hromātu.

Ļoti tīru K2CrO4 var iegūt, neitralizējot hromskābes anhidrīdu ar kālija hidroksīdu:

CrO3 + 2KOH → K2CrO4 + H2O

Reakciju veic ūdens šķīdumā, pievienojot tam suspensijas veidā bārija hromātu piemaisījumu nogulsnēšanai. Pēc izreaģēšanas šķīdumu nofiltrē, filtrātu ietvaicē un mazgā iegūtos tīros kālija hromāta kristālus ar acetonu.

Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādas koncentrācijas kālija hromāta šķīdumi

Pievienojot kālija hromāta šķīdumam kādu skābi, kaut vai vāju, šķīduma krāsa no dzeltenas kļūst oranža, jo rodas dihromāta jons:

CrO42− + 2H+ → Cr2O72− + H2O

Nelielā mērā šī reakcija norisinās arī vienkāršā ūdens šķīdumā, tās rezultātā tiek piesaistīti ūdeņraža katjoni no ūdens, bet šķīdumā paliek hidroksiljoni, kas dod sārmainu reakciju. No paskābināta kālija hromāta šķīduma, to ietvaicējot, kristalizējas kālija dihromāts.

Kālija hromāta šķīdumam reaģējot ar bārija hlorīda šķīdumu, veidojas dzeltenas bārija hromāta BaCrO4 nogulsnes. Tās šķīst sālsskābē un slāpekļskābē, bet nešķīst etiķskābē. Dzeltenas nogulsnes (svina hromāts PbCrO4) veidojas arī, reaģējot ar svina acetātu. Ar sudraba nitrāta šķīdumu veidojas sarkanbrūnas sudraba hromāta Ag2CrO4 nogulsnes.

Kālija hromāts ir spēcīgs oksidētājs.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto kālija dihromāta pagatavošanai. Analītiskajā ķīmijā lieto par reaģentu svina un bārija noteikšanai. Agrāk izmantoja fotogrāfijā par piedevu dažiem attīstītāju veidiem. Izmanto arī par oksidētāju organiskajā sintēzē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 145.—146. lpp. (krieviski)