Hugo (filma)
| Hugo | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums | Hugo |
| Žanrs | piedzīvojumu drāma |
| Režisors | Mārtins Skorsēze |
| Galvenajās lomās | |
| Mūzika | Hauards Šors |
| Studija | |
| Izplatītājs | Paramount Pictures |
| Izdošana |
|
| Ilgums | 128 minūtes |
| Valsts |
 ASV |
| Valoda | angļu |
| Budžets | 150 miljoni US$[2] |
| Kopējie ienākumi | 185,7 miljoni US$[3] |
| IMDb profils | |
"Hugo" (angļu: Hugo) ir 2011. gada ASV piedzīvojumu filma, kuras režisors ir Mārtins Skorsēze. Filmas sižets ir balstīts uz Braiena Selcnika sarakstīto romānu The Invention of Hugo Cabret. Filmā galvenās lomas atveido Bens Kingslijs, Saša Barons Koens, Eisa Baterfīlds, Hloja Greisa Moreca, Rejs Vinstons, Emilija Mortimere, Helēna Makrorija un Džūds Lo. Filma ir stāsts par zēnu, kas viens pats dzīvo Parīzes dzelzceļa stacijā, un mīklainu rotaļlietu veikala pārdevēju.
Šī ir Mārtina Skorsēzes pirmā filma, kas tikusi uzņemta 3D. Filmas pirmizrāde ASV notika 2011. gada 23. novembrī. Filma tika nominēta 11 Amerikas Kinoakadēmijas balvām,[4] taču saņēma piecas. Filma nominēta arī astoņām BAFTA kino balvām dažādās kategorijās, no kurām saņēma divas, kā arī trim Zelta globusa balvām, no kurām vienu saņēma Mārtins Skorsēze kā labākais režisors.
Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Filmas darbība notiek 1931. gadā. Divpadsmitgadīgs zēns Hugo (Eisa Baterfīlds) dzīvo kopā ar tēvu (Džūds Lo), kas ir pulksteņmeistars un muzeja darbinieks. Kādu dienu tēvs atrod cilvēka izskatā veidotu mehānisku automātu, kas ir salūzis. Tēvs ar dēlu kopā cenšas automātu salabot. Tēvs raksta piezīmes par automāta darbību. Bet tad muzejā notiek ugunsgrēks, un tēvs iet bojā. Hugo jādzīvo pie sava vienīgā radinieka alkoholiķa, kas mitinās Parīzes Monparnasas dzelzceļa stacijā, strādājot par stacijas pulksteņa uzturētāju. Pēc kāda laika radinieks pazūd un Hugo paliek viens. Viņš turpina pulksteņa uzraudzīšanu, un cenšas nerādīties acīs stacijas inspektoram (Saša Barons Koens), lai viņu kā bāreni nenosūtītu uz bērnu namu.
Hugo pārtiek no stacijas veikaliņos nočieptas pārtikas. Reiz viņš mēģina paņemt arī kaut ko no rotaļlietu veikaliņa, bet viņu pieķer veikala pārdevējs Žoržs (Bens Kingslijs), kas apmaiņā paņem Hugo glabāto tēva piezīmju grāmatiņu. Pēc tam Hugo iepazīstas ar Žorža krustmeitu Izabellu (Hloja Greisa Moreca). Meitene grib palīdzēt Hugo atgūt piezīmju grāmatiņu. Atklājas, ka Žoržam ir kāda saistība ar mehānisko automātu, ko Hugo tēvs atrada muzejā. Pēc mehānisma saremontēšanas tas sāk zīmēt kadrus no Hugo pazīstamās mēmā kino filmas "Ceļojums uz Mēnesi" ar parakstu Žoržs Meljess. Izabella atpazīst sava krusttēva Žorža parakstu. Filmas gaitā atklājas, ka rotaļlietu pārdevējs pirms daudziem gadiem bijis mēmā kino režisors, viens no pirmajiem fantastikas filmu autoriem. Bet Pirmā pasaules kara iespaidā viņš bankrotēja un nozuda no sabiedriskās dzīves. Tagad viņš kopā ar sievu Žannu (Helēna Makrorija) un krustmeitu cenšas izdzīvot, tirgojoties ar rotaļlietām stacijas veikalā un par zaudēto sapni par kino vairs negrib pat runāt. Tomēr, pateicoties Hugo un Izabellai, par Žoržu uzzina kino speciālists, kas noorganizē filmu vakaru, kurā tiek parādītas dažas vēl saglabājušās Žorža filmas. Skatītāji ir atsaucīgi un godina Žoržu. Viņš atgūst pārliecību par savu padarītā darba vērtību. Filmas nobeigumā Žoržs kopā ar sievu nolemj adoptēt Hugo.
Biogrāfiskā līdzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Žorža tēlam ir reāls prototips — franču mēmā kino režisors Žoržs Meljess (1861—1938). Filmas sižets veidots saskaņā ar patiesiem faktiem no viņa biogrāfijas. Meljess bija viens no pirmajiem franču mēmā kino autoriem, viņa aizraušanās bija fantastikas filmas.[5] Mūsdienās par klasiku kļuvusi viņa filma "Ceļojums uz Mēnesi" (1902). Sākoties Pirmajam pasaules karam, Meljesa finansiālā situācija stipri pasliktinājās. 1923. gadā Meljess bankrotēja un bija spiests pelnīt iztiku citādos veidos. 20. gadsimta 20. gadu vidū Meljess sāka strādāt par saldumu un rotaļlietu pārdevēju Parīzes Monparnasas dzelzceļa stacijas veikalā. Bet tad daži žurnālisti uzsāka viņa darbu izpēti un atrada viņu. 1929. gada decembrī tika parādīta viņa filmu retrospekcija. 1931. gadā Meljess saņēma Goda Leģiona ordeni, ko viņam pasniedza Luī Limjērs. Dzīves pēdējos gados Meljess bieži konsultēja jaunos režisorus.
Atšķirības no biogrāfijas — filmā nav minēts Meljesa brālis Gastons, ar kuru kopā Meljess strādāja pie filmām. Nav minēta arī pirmā sieva, kas nomira 1913. gadā, kā arī viņu divi dēli. Filmā kā Meljesa sieva filmu veidošanas periodā parādīta viņa otrā sieva — aktrise Žanna d'Alsī, lai gan viņi apprecējās tikai 1925. gadā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Hugo Cabret». ComingSoon.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-07. Skatīts: 2011-02-20.
- ↑ Amy Kaufman. «Movie Projector: 'Breaking Dawn' to devour three new family films». Los Angeles Times. Tribune Company, 2011. gada 24. novembris. Skatīts: 2011-11-24.
- ↑ «Hugo». Box Office Mojo. Skatīts: 2021. gada 30. jūnijā.
- ↑ «Paziņo «Oskara» balvas nominācijas». Tvnet.lv. 2012. gada 24. janvārī. Skatīts: 2012. gada 24. janvārī.
- ↑ «Pioneers: Georges Melies». EarlyCinema.com. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- TV.com profils (angliski)
- Metacritic profils (angliski)
- Box Office Mojo profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
 | Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
.jpg)
|