Husītu kari

Bohēmijas kroņa zemes Husītu kara laikā.

Husītu kari (čehu: Husitské války) bija 15. gadsimta kari Bohēmijā un apkārtējās zemēs, kas sākās 1420. gada 17. martā kā Romas pāvesta Martina V izsludināts krusta karš pret Jana Husa sekotājiem.

Husītu armijai izdevās sakaut Svētās Romas impērijas ķeizara Sigismunda Luksemburga vadīto karaspēku 1420. gada decembrī un vācu zemju sūtīto karaspēku 1422. gadā. 1423. gadā par Bohēmijas valdnieku ievēlēja Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa brāļadēlu Žigmantu Kaributaiti.

Pēc uzvarām pār ārzemju karaspēku husīti sašķēlās divās naidīgās daļās, kam sekojošajā pilsoņu karā 1434. gadā radikālais spārns jeb taborīti cieta sakāvi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Husītu kari.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)