Iļķēnsalas muiža

Iļķēnsala (*Hilchensholm*) 1913. gada Rīgas apkārtnes kartē.

Iļķēnsalas muiža (vācu: Hilchensholm) bija muiža tagadējās Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļā uz 20. gadsimta sākumā izzudušas salas, kas dēvēta par Iļķēnsalu jeb Rutku salu. Iķēnsalas muižas zemes aptvēra arī sauszemi, pašreizējā Jaunmīlgrāvī — tagadējās Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnijas Daugavas pusē starp esošajām Mangaļu un Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijām, kā arī tagadējā Ozo golfa kluba vietu.^[1] 1915. gadā Iļķēnsalas vietā Daugavā bija Rutku sēklis.^[2]

Vēsture

Muižas nosaukums cēlies no Rīgas pilsētas rātes sekretāra un notāra Dāvida Hilhena vārda, kurš 1593. gadā to ieguva savā īpašumā.^[3]^[4] Kopš 17. gadsimta atradās Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzes novadā.

1782. gadā Iļķēnsalas muižas dzimtskungs bija grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens.^[5] 1802. gada 24. janvārī kolēģijas asesors barons Frīdrihs Mengdens par 95 tūkstošiem Krievijas rubļu Iļķēnsalas muižu kopā ar Carnikavas muižu uz desmit gadiem ieķīlāja un vēlāk pārdeva.^[6] No 1859. gada līdz 1891. gadam uz muižas zemes pastāvēja Iļķēnsalas pagasts, kā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa administratīva vienība.

1917. gadā to pievienoja Rīgas pilsētai.^[7]

Atsauces un piezīmes

↑ Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, Liv-Estländischen Landeskultur Bureau, 1905. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=203&l=lv
↑ Karte Riga und Dünamunde, 1915. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=293&l=lv
↑ Feldmann, Hans Johannes, Zur Mühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.
↑ Hupel, August Wilhelm. Der nordischen Miscellaneen 15tes, 16tes un 17tes Stuck: Materialien zu einer lieflandischen Adelsgeschichte nach der ben der lezten dasigen Matrikul-Commission angenommenen Ordnung. Riga: Verlag Johann Friedrich Hartnock, 1788. S. 447.
↑ Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3 Bänd. Riga: Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54, 57
↑ Stryk, L. von. Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Bd2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.

Koordinātas: 57°01′09″N 24°06′27″E / 57.01917°N 24.10750°E / 57.01917; 24.10750

[1] Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, Liv-Estländischen Landeskultur Bureau, 1905. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=203&l=lv

[2] Karte Riga und Dünamunde, 1915. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=293&l=lv

[3] Feldmann, Hans Johannes, Zur Mühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.

[4] Hupel, August Wilhelm. Der nordischen Miscellaneen 15tes, 16tes un 17tes Stuck: Materialien zu einer lieflandischen Adelsgeschichte nach der ben der lezten dasigen Matrikul-Commission angenommenen Ordnung. Riga: Verlag Johann Friedrich Hartnock, 1788. S. 447.

[5] Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3 Bänd. Riga: Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54, 57

[6] Stryk, L. von. Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Bd2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69

[7] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]