Iļķēnsalas muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Iļķēnsala (Hilchensholm) 1913. gada Rīgas apkārtnes kartē.

Iļķēnsalas muiža (vācu: Hilchensholm) bija muiža tagadējās Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļā uz 20. gadsimta sākumā izzudušas salas, kas dēvēta par Iļķēnsalu jeb Rutku salu. Iķēnsalas muižas zemes aptvēra arī sauszemi, pašreizējā Jaunmīlgrāvī — tagadējās Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnijas Daugavas pusē starp esošajām Mangaļu un Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacijām, kā arī tagadējā Ozo golfa kluba vietu.[1] 1915. gadā Iļķēnsalas vietā Daugavā bija Rutku sēklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas nosaukums cēlies no Rīgas pilsētas rātes sekretāra un notāra Dāvida Hilhena vārda, kurš 1593. gadā to ieguva savā īpašumā.[3][4] Kopš 17. gadsimta atradās Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzes novadā.

1782. gadā Iļķēnsalas muižas dzimtskungs bija grāfs Ernsts Reinholds fon Mengdens.[5] 1802. gada 24. janvārī kolēģijas asesors barons Frīdrihs Mengdens par 95 tūkstošiem Krievijas rubļu Iļķēnsalas muižu kopā ar Carnikavas muižu uz desmit gadiem ieķīlāja un vēlāk pārdeva.[6] No 1859. gada līdz 1891. gadam uz muižas zemes pastāvēja Iļķēnsalas pagasts, kā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa administratīva vienība.

1917. gadā to pievienoja Rīgas pilsētai.[7]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Wegekarte des Rigaschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen, Liv-Estländischen Landeskultur Bureau, 1905. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=203&l=lv
  2. Karte Riga und Dünamunde, 1915. http://kartes.lndb.lv/?r=site/index&id=293&l=lv
  3. Feldmann, Hans Johannes, Zur Mühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.218.
  4. Hupel, August Wilhelm. Der nordischen Miscellaneen 15tes, 16tes un 17tes Stuck: Materialien zu einer lieflandischen Adelsgeschichte nach der ben der lezten dasigen Matrikul-Commission angenommenen Ordnung. Riga: Verlag Johann Friedrich Hartnock, 1788. S. 447.
  5. Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3 Bänd. Riga: Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54, 57
  6. Stryk, L. von. Beitraege zur Geschichte der Rittergüter Livlands. Bd2. Albanus'sche Buchdruckerei, 1885. S.69
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.

Koordinātas: 57°01′09″N 24°06′27″E / 57.01917°N 24.10750°E / 57.01917; 24.10750