ICA AB

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
ICA Gruppen AB
Tips Privāts Aktiebolag (akciju sabiedrība)
Žanrs Mazumtirdzniecība, banka
Dibināts 1938. gadā
Galvenais birojs Valsts karogs: Zviedrija Solna, Stokholma, Zviedrija
Darbības zona Valsts karogs: Zviedrija Zviedrija
Valsts karogs: NorvēģijaNorvēģija
Valsts karogs: LatvijaLatvija
Valsts karogs: IgaunijaIgaunija
Valsts karogs: LietuvaLietuva
Galvenās personas Per Strömberg (CEO)
Ieņēmumi 11.8 milj. (2019)[1]
Darbinieki 23,000[2]
Meitas uzņēmumi ICA Sverige AB
ICA Norge AS
Rimi Baltic
ICA Banken
Apotek Hjärtat AB
ICA Fastigheter AB
Mājaslapa www.icagruppen.se/en/

ICA Gruppen AB (akciju sabiedrība) (zviedru izrunā: [ˈÎːka] ; "ICA grupa"; no Inköps centralernas aktiebolag) (agrāk Hakon Invest AB) ir zviedru mazumtirgotājs, kas koncentrējas uz pārtikas un veselības produktu tirdzniecību. Grupai pieder arī banka, nekustamā īpašuma nodaļa un aptieku ķēde.

Uzņēmums tika dibināts 1938. gadā, pamatojoties uz biznesa modeli, kuru Hakona Svensona izveidotā kompānija Hakonbolagen ieviesa 1917. gadā. Lielākā daļa tās operāciju atrodas Skandināvijā, un uzņēmums ir otrs lielākais mazumtirdzniecības uzņēmums Ziemeļvalstīs.

Uzņēmums mazumtirgotājiem piederēja līdz 2000. gadam, kad puse no uzņēmuma tika pārdota Nīderlandes mazumtirgotājam Ahold. 2004. gadā tas ieguva vēl 10%. Līgumā noteiktās saistības neļauj aizturēt vairākuma kontroli pār ICA. 2013. gadā Ahold pārdeva savas akcijas Hakon par 3,1 miljardu ASV dolāru.[3] 2019. gadā Hemtex tika pārdots Norvēģijas mājas tekstila tirdzniecības ķēdei Kid ASA.[4]

Zviedrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ICA Maxi hipermārkets Flemingsbergā, Stokholmā
ICA Nära Klockan Lidkopingā
ICA Maxi Lindhāgenā

Zviedrijā ICA Sverige AB no 2020. gada pārvalda aptuveni 1400 mazumtirdzniecības veikalu. Veikaliem ir dažādi profili atkarībā no atrašanās vietas, produktu klāsta un lieluma:

  • ICA Nära ("ICA nearby") — ērtības tipa veikali ikdienas mazumtirdzniecības vajadzībām.
  • ICA Supermarket — vidēja lieluma lielveikali, kas atrodas netālu no tā, kur klienti dzīvo vai strādā, vai netālu no galvenajiem ceļiem un pārvadā plašu produktu klāstu.
  • ICA Kvantum — lielveikali lieliem, plānotiem pirkumiem. Satiksmei un autostāvvietai atvēlētas lielas vietas. Parasti atrodas ārpus pilsētām.
  • MAXI ICA Stormarknad — lielveikali ar pilnu pārtikas preču klāstu, kā arī modes, mājas piederumiem, izklaidi un plaša patēriņa elektroniku. Mazāki veikali nepiedāvā modes un elektronikas klāstu, savukārt lielākajos veikalos ir arī DIY un dārzkopības nodaļa.

Katrs veikals pieder un darbojas atsevišķi, bet darbība tiek koordinēta grupas ietvaros. Visos tirgo ICA zīmola produktus.

2009. gada laikā ICA Sverige AB pārdošanas apjoms bija 59 miljardi SEK (bez PVN ). ICA galvenā atrašanās vieta ir Västerås, kur viņiem ir loģistikas centrs.

Kopš 2001. gada decembra ICA ir raidījusi virkni televīzijas reklāmu, kurās piedalās izdomāti ICA veikala darbinieki un klienti. Sākot no 2015. gada janvāra vidus, tika demonstrētas 512 reklāmas. Kopš 2007. gada tā ir iekļauta Ginesa rekordos kā visilgāk darbojusies televīzijas reklāmas drāma. [5]

Strīdi par ICA gaļas pārpakošanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada decembrī tika atklāta gaļas pārpakošanas krāpšanās shēma, kad kāds ziņotājs runāja ar Zviedru televīzijas (Sveriges Television) vadošo izmeklēšanas programmu Uppdrag granskning. Bijušais lielveikalu tīkla kvalitātes kontroles vadītājs Hanss Hallēns atklāja, ka uzņēmums apzinājās, ka gaļa tiek nelegāli pārpakota jau 2003. gadā. Hallēns, kurš uzraudzīja ICA veikalus Zviedrijas dienvidos 2003. – 2005. gadā, sacīja, ka informēja uzņēmuma vadītājus par praksi. Pēc Hallēna teiktā, daudzi veikali nodarbojas ar gaļas pārpakošanu, lai mainītu gaļas derīguma termiņus.

ICA piedāvājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ICA Sweden nozarē ir liels skaits veikalu, un katram no tiem tiek piedāvāti iknedēļas piedāvājumi, kas klientiem dod iespēju iegādāties lētākas preces tiešsaistē vai fiziskos veikalos. Katrs var arī piedāvāt dažas īpašas preces veikalā atkarībā no veikalu politikas. [6]

Norvēģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ICA Norge AS uztur aptuveni 600 veikalus Norvēģijā kopš 2009. gada. Veikalu ieņēmumi bija aptuveni 21 miljards SEK (bez PVN). Agrāk pazīstams kā Hakongruppen un pieder Stein Erik Hagen, tas darbojas tikai RIMI atlaides veikalos līdz ICA nopirka ķēdi, kad daudzi veikali tika pārveidoti uz ICA zīmolu. Pēc pārņemšanas ICA sāka zaudēt tirgus daļas Norvēģijā. ICA Norway ir sadalīta četros dažādos veikalos:

  • Matkroken
  • ICA Nær (slēgts 2014. gadā)
  • ICA Supermarked (slēgts 2015./2016. Gadā)
  • ICA Maxi (slēgts 2012. gadā)
  • RIMI (pārtikas veikalu tīkls)

2014. gadā ICA veikali tika pārdoti 'Coop Norge'. 'ICA Supermarked' tika mainīts uz 'Coop Xtra' un 'Coop Prix'.

Rimi Baltic[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Rimi Baltic

ICA pilnībā piederošais meitasuzņēmums Rimi Baltic pārvalda atlaižu veikalus, lielveikalus un hipermārketus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

2010. gadā Rimi Baltic neto apgrozījums bija 10,352 miljoni SEK.

ICA banka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ICA Bank darbojas Zviedrijā, un tai ir pārstāvniecības līgumi ar gandrīz visiem ICA veikaliem valstī. Pamatideja ir piedāvāt banku pakalpojumus, kas veicina lojalitāti ICA klientu vidū, kā arī palielināt veikalu darījumu daļu, kas veikti ar pašas ICA kartēm, nevis dārgākām citu banku kartēm. Ieņēmumi 2010. gadā bija 612 mil. SEK.

ICA Real Estate[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ICA Real Estate misija ir apmierināt uzņēmuma vajadzību pēc pareizajiem īpašumiem pareizajās vietās Zviedrijā un Norvēģijā. Pašlaik tas tiek darīts, uzturos īpašumus, īrējot un stratēģiski attīstot tirgus vietas. Šobrīd Grupai pieder aptuveni 180 veikalu īpašumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statoil[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1990. gadu vidum Statoil un ICA kopīgi pārvaldīja Statoil Detaljhandel AB (Statoil Retail Ltd), kas Skandināvijā pārvaldīja aptuveni 1300 degvielas uzpildes stacijas, un daudzas no tām tika apzīmētas ar nosaukumu ICA Express. Kopš tā laika ICA ir pārdevusi savu 50 procentu daļu no uzņēmuma Statoil, un ICA nosaukums 2007. gadā tika noņemts no degvielas uzpildes stacijām.

ICA iepriekš piederēja 50 procenti lielveikala ķēdes ISO Kopenhāgenas reģionā, Dānijā. 2004. gadā ICA pārdeva visu savu līdzdalību ISO.

Netto Zviedrija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dānijas lielveikalu tīkla Netto darbība Zviedrijā tika dibināta 2002. gadā kā kopuzņēmums starp Dansk Supermarked un ICA. Kopuzņēmuma nosaukums bija Netto Marknad AB. 2006. gada beigās ICA paziņoja, ka izstājas no kopuzņēmuma, samazinot tā daļu no 50 līdz 5 procentiem. Divdesmit viens no Netto veikaliem Stokholmas un Vestmanlandes reģionos tika nodots ICA īpašumā un mainīts ar ICA pašu formātu vai slēgts 2007. gada laikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «ICA Gruppen in brief». www.icagruppen.se. Skatīts: 2020-12-23.
  2. «ICA Gruppen in brief». www.icagruppen.se. Skatīts: 2020-12-23.
  3. «Ahold selling its stake in Sweden’s ICA to Hakon for $3.1bn».
  4. «ICA sells all shares in Hemtex to Kid» (zviedru). ICA. 2019-05-14.
  5. «Longest running television advertising drama». guinnessworldrecords.com.
  6. ButikRea. «Hur fungerar ICA erbjudanden? - Blogg». ButikRea (zviedru), 2020-06-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-06-24. Skatīts: 2020-08-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]