IRIS-T

Vikipēdijas lapa
Iris-T raķešu palaišanas iekārta.
Infrasarkano starojumu uztveroša "acs" IRIS-T raķetes galviņā.

IRIS-T (angļu: InfraRed Imaging System Tail/ Trust Vector-Controlled) ir īsa un vidēja darbības rādiusa infrasarkano starojumu uztveroša raķete, kas pieejama gan gaiss-gaiss, gan zeme-gaiss variantos. Raķešu izstrādi kopš 1995. gada veica NATO valstu militārais konsorcijs, kurā piedalījās Vācija, Itālija, Zviedrija, Grieķija, Kanāda un Norvēģija, vēlāk pievienojās arī Spānija. 2023. gada septembrī kopīgu līgumu par šo sistēmu iepirkumu ar Vācijas uzņēmumiem noslēdza Latvija un Igaunija.[1]

Bundesvērs pirmās gaiss-gaiss raķetes IRIS-T saņēma 2005. gadā, īsa darbības rādiusa zeme-gaiss raķetes IRIS-T SLS 2015. gadā, bet vidēja darbības rādiusa IRIS-T SLM 2022. gadā.

Krievijas iebrukuma laikā Vācija 2022. gadā piegādāja Ukrainai trīs IRIS-T SLM palaišanas iekārtas ar 40 kilometru darbības rādiusu, no kurām katra pārvadā astoņas raķetes, kā arī komandierīces, kās spēj integrēt vairākus radara avotus un vienlaicīgi palaist un izsekot visas 24 raķetes. Ar IRIS-T spēj notriekt arī zemu lidojošās spārnotās raķetes, tostarp Kaļibr.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]