IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Vikipēdijas lapa
Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938).

Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16. līdz 19. jūnijam. Tos sagatavoja Dziesmu svētku rīcības komiteja Jāzepa Vītola vadībā. Svētku protektors bija Kārlis Ulmanis un tā laika autoritārā valdība noteica, ka svētku programmai jābūt „diženai, patriotiskai, ar lieliem tautas vienības svētkiem piemērotām dziesmām”.[1]

Kopkoncerti skanēja īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Uzvaras laukumā Pārdaugavā. Grandiozajos svētkos kopumā piedalījās ap 16 000 dziedātāju no 380 koriem, klausītāju rindās bija ap 100 000 cilvēku. Līdztekus Nacionālajā operā notika trīs latviešu operu un divu baletu izrādes, kā arī simfoniskās mūzikas koncerts. Rīgas pilsētas vēsturiskais muzejs piedāvāja plašu dziesmu svētku piemiņas izstādi. Virsdiriģenti bija tie paši, kas 1933. gada dziesmu svētkos - Teodors Kalniņš, Emilis Melngailis un Teodors Reiters.

Programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu svētku informācijas birojs laukumā pie Rīgas dzelceļa stacijas.

Gatavojoties svētkiem, jau no 1935. gada piecos Dziesmu svētku krājumos ("Latvju dziesmas devītie svētki") iespieda 66 dažādas 27 autoru kompozīcijas un izsūtīja tās koriem. Galīgajā programmā palika tikai 17 autoru darbi. Labākai programmas sagatavošanai organizēja diriģentu kursus. Koru pārbaudes sākās 1936. gada rudenī 32 Latvijas reģionos ar 14 centriem Vidzemē, 9 Kurzemē, 5 Zemgalē un pa 2 Latgalē un Rīgā. Latviešu dziesmu svētku biedrības izsludinātā kora jaundarbu konkursā godalgotas tika Helmera Pavasara un Emiļa Melngaiļa kora dziesmas un Pētera Barisona kantāte „Dzimtenei”. Līdzās vecmeistaru Vītola, Melngaiļa u.c. darbiem tika dziedātas arī svētku debitantu A. Feila, Jāņa Mediņa, J. Norviļa un Ā. Skultes dziesmas un tautasdziesmu apdares.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziedātājas Krustpils tautastērpos.

Svētkos piedalījās 385 kori, no tiem 179 kori ar 6545 dziedātājiem bija no Vidzemes, 71 ar 2800 dziedātājiem no Kurzemes, 56 kori ar 2350 dziedātājiem no Zemgales un Sēlijas, 45 kori ar 2320 dziedātājiem no Rīgas un 33 kori ar 1985 dziedātājiem no Latgales.[2]

Šajos dziesmu svētkos Latvijas kori bija sagrupēti 32 rajonos, kuros notika arī koru gatavošanās svētkiem:

Svētku estrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IX Dziesmu svētku estrādes mets Uzvaras laukumā (1938).

Svētku laukuma izbūvei 1936. gada 12. jūnijā valdība izsludināja īpašu likumu. Pēc tā Uzvaras laukumu paredzēja izveidot par monumentālu kompleksu, kam pēc svētkiem vajadzēja kalpot parādēm, sacīkstēm, dziesmu svētkiem u. c. lielākiem sarīkojumiem. Projekta īstenošanai iecēla īpašu komiteju un izveidoja Uzvaras laukuma fondu ziedojumiem, kurā līdz 1940. gadam ienāca apmēram 8 miljoni latu. Tomēr, tā kā laukuma galīgo metu pieņēma tikai 1939. gadā, tad arī Devītajos dziesmu svētkos nācās iztikt vēl ar provizorisku iekārtojumu un pagaidu estrādi. Kā dziesmu svētku estrādes metu, tā izbūvi atkal uzticēja arhitektam Aleksandram Birzeniekam. Visā laukumā kopā varēja izvietot ap 100 000 klausītāju, bet pārskatāmība laukuma vienādā līmeņa dēļ tālākās vietās bija pavāja. Lai uzlabotu dzirdamību, laukumā ierīkoja vairākus skaļruņus.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētku koncerti notika sestdien un svētdien, 18. un 19. jūnijā, kamēr citi sarīkojumi sākās jau ceturtdien:

  • 16. jūnijā koru dziesmu karš 14.00 Sporta namā. 21.00 Nacionālajā operā Jāņa Kalniņa opera "Ugunī" 4 cēlienos, autora vadībā. 21.00 Nacionālā teātrī Elīnas Zālītes komēdija "Mūžīgi vīrišķais" 4 cēlienos. 21.00 Dailes teātrī Jāņa Sārta komēdija "Putna piens" 3 cēlienos.
  • 17. jūnijā 6.00 un 16.00 apvienoto koru ģenerālmēģinājumi Uzvaras laukumā. 21.00 Nacionālā operā latviešu simfoniskās mūzikas koncerts, apvienotais Nacionālās operas un radiofona orķestris J. Mediņa un Jāņa Kalniņa vadībā. 21.00 Nacionālā teātrī Zeibolta tautas luga "Trīs soļi uz laimi" 4 cēlienos. 21.00 Dailes teātrī Jāņa Grota un B. Sosāra dziesmu luga "Dzīves viļņos" 3 cēlienos.
  • 18. jūnijā 6.00 apvienoto koru ģenerālmēģinājums Uzvaras laukumā. 12.30 Nacionālajā operā Jāņa Mediņa balets "Mīlas uzvara". 12.30 Nacionālā teātrī Aleksandra Grīna jautra tautas luga "Kalēja līgava" 4 cēlienos. 12.30 Dailes teātrī Jāņa Sārta komēdija "Putna piens" 3 cēlienos. 15.30 koru svētku gājiens no Vienības laukuma uz Uzvaras laukumu. 18.00 Valsts prezidenta K. Ulmaņa ierašanās, svētku atklāšanas akts un pirmais apvienoto koru dziesmu svētku koncerts. 21.30 Nacionālā operā Jāņa Kalniņa opera "Hamlets" 10 ainās autora vadībā. 21.30 Latvijas konservatorijā latviešu kamermūzikas vakars. 21.30 Nacionālā teātrī Elīnas Zālītes komēdija "Mūžīgi vīrišķais" 4 cēlienos. 21.30 Dailes teātrī Mārtiņa Zīverta luga "Āksts" 3 cēlienos.
  • 19. jūnijā 6.00 apvienoto koru ģenerālmēģinājums Uzvaras laukumā. 12.30 Nacionālā operā Jāņa Vītoliņa balets "Ilga". 12.30 Nacionālā teātrī Zeibolta tautas luga "Trīs soļi uz laimi" 4 cēlienos. 12.30 Dailes teātrī Raiņa luga "Krauklītis" 3 cēlienos. 18.30 otrais apvienoto koru dziesmu svētku koncerts Uzvaras laukumā. 21.30 Nacionālā operā Alfrēda Kalniņa opera "Baņuta" 4 cēlienos. 21.30 Nacionālā teātrī Aleksandra Grīna jautra tautas luga "Kalēja līgava" 4 cēlienos. 21.30 Dailes teātrī V. Zonberga vēsturiska luga "Jelgavas pils cēlējs" 3 cēlienos. 22.00 Rīgas latviešu biedrībā rauts svētku koru diriģentiem.

Dziesmu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lazdonas draudzes koris ar IX dziesmu svētku pirmo godalgu (vidū diriģents Haralds Mednis).

Žūrijas komisijā darbojās profesors Jāzeps Vītols, visi trīs virsdiriģenti, kā arī Jānis Zālītis un Jēkabs Graubiņš. Atsevišķi novērtēja izpildījuma intonāciju, ritmu, dikciju un frazēšanu, vispārīgo balsu kvalitāti un diriģenta tehniku. Pilsētu koriem sacensības darbi bija Jāņa Zālīša "Ceļš uz dzimteni" un Emīla Dārziņa "Rotaļa", bet lauku koriem — Jāzepa Vītola "Gaismas pils" un Emīļa Melngaiļa "Svešā zemē".

  • Pilsētu koru grupā: I godalgu (sudraba pūra lāde) ieguva Dubultu draudzes koris (53 dziedātāji, diriģents V. Eihe), II godalgu (Štrāla gleznu) — Jelgavas mūzikas biedrības "Lira" koris (81 dziedātājs, A. Vinters) un III godalgu (sudraba kausu) — Daugavpils skolotāju institūta koris (204 dziedātāji, J. Stabulnieks).
  • Lauku koru grupā: I godalgu (sudraba šķīvi) izpelnījās Lazdonas draudzes koris (73 dziedātāji, H. Mednis), II godalgu (dzintarā izstrādātu sudraba šķīvi) — Lubānas koris (33 dziedātāji, E. Kļaviņš), bet III godalgu (apzeltītu sudraba kausu) — Trikātas draudzes koris (39 dziedžatāji, D. Vītols).
  • Atzinības rakstus saņēma Cēsu aizsargu pulka un saviesīgās biedrības apvienotais koris (63 dziedātāji, A. Kalnājs) un Vietalvas labdarības biedrības koris (55 dziedātāji, K. Gailītis).

Svētku gājiens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu svētku gājiens pāri dzelzs tiltam.

Pusotru stundu ilgais svētku gājiens sākās no agrāko dziesmusvētku norises vietas Vienības laukumā (Esplanādē) un aizvijās tālāk pa vairākām galvenajām ielām pāri Daugavas dzelzs tiltam līdz svētku vietai Uzvaras laukumā. Gājienā noskatījās valdības locekļi un tūkstošiem iedzīvotāju. Visas dziedātājas bija ģērbušās savu novadu tērpos.

Atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad Uzvaras laukumā ieradās Valsts prezidents K. Ulmanis un viņa valdības locekļi, simts fanfāristu spēlētam sveicienam skanot, mastā uzvijās valsts prezidenta standarts. Tam sekoja koru atskaņotā J. Zālīša dziesma "Mēs suminām Tevi, tautas vienotāj".

Svētku rīcības komitejas priekšsēdis profesors Jāzeps Vītols jau piekto reizi atklāja vispārējos dziesmu svētkus, sakot: "Liels prieka un bažu, sajūsmas un cerību, bet galvenais — jo dziļas tautiskas apziņas iedvests un atbalstīts darbs gaida savu norisi — jau atskanēja pirmais svinīgais ievada akords. Drudžaini, neaprakstāmā aizrautībā mūsu dziedātāji — ar lepnumu to uzsveram — mūsu Vislatvijas koris gatavojies šiem devītiem dziesmu svētkiem, gatavojies tiem mēnešiem, diennaktis, dziļi apzinādamies sava uzdevuma izcilo atbildību un nozīmi. Jo šogad, mūsu Latvijas 20 gadu svētkus iezvanot, mums tiesība gaidīt no mūsu dziedātājiem vairāk kā jebkad! [..]" Latvijas Valsts himnas pēdējiem akordiem izskanot, prezidents Ulmanis teica ar sekojošu runu: "Mūsu valsts pastāvēšanas 20-ajā gadā jūs visus sirsnīgi sveicinu un novēlu, lai debesu saules siltums un mirdzums, kas mūs tagad apspīd, ielītu arī jūsu sirdīs. Un lai mēs visi priekā un līksmībā atcerētos, ka pirms 65 gadiem, tāpat Jāņu nedēļā, pirmoreiz Rīgu pāršalca mūsu dziesmas, plūzdamas no tūkstoš krūtīm, pavadītas ar desmit tūkstoš karstu siržu pukstieniem. Šīs spēcīgās dziesmu skaņas toreiz saviļņoja ne tikai dziedātājus un klausītājus, bet visus latviešus, un to atbalss, dziesmās izteiktās cerības un ilgas nenorima gadu desmitos, nav norimušas vēl tagad domās un atmiņās. Saites, ar kurām dziesmas un dziedātāji kā tautas ilgu tulkotāji toreiz sasēja latviešus nav irušas līdz šai dienai, gluži otrādi — tās tapa un top arvien stiprākas un ciešākas Arī šodien un rīt dziesmas modinās mūsu dvēselēs tautas sensenos pārdzīvojumus, nopietnus un jautrus, bet tie skaņās savīsies ar mūsu dienu spilgtajām melodijām. [..]" Prezidenta Ulmaņa runai sekoja Jāņa Mediņa himna "Tev mūžam dzīvot, Latvija", pēc kam sākās koncerta kārtējā programma.

Dziesmu svētku klausītāji ar K. Ulmaņa valdības locekļiem pirmajā rindā.

Pirmais kopkoncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrais kopkoncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noslēgums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopkoris.
Dziedātājas latviešu tautastērpos.

Svētku koncerts krietni ieilga, jo liela daļa dziesmu bija jāatkārto, tāpat laiku aizņēma virsdiriģentu un autoru sumināšana. Un kad bija izskanējis programmas pēdējais darbs, pār Uzvaras laukumu jau nolaidās tumša nakts. K. Ulmanis atvadījās no dziedātājiem ar īsu uzrunu: „ ... Man gribētos teikt, ka šie svētki ir mums rādījuši, ka noticis gandrīz neticamais. Gandrīz neticamais tādēļ, ka ne tik vien es, bet katrs apliecinās, ka patiesi ir pārsniegts viss līdzšinējais. Bet es neteikšu, ka ir sasniegts nesasniedzamais, jo mēs esam bijuši un paliksim tie, kas iet uz priekšu un uz augšu. Un tādēļ mans novēlējums jums, kas gatavosities nākamajiem, desmitajiem dziesmu svētkiem, lai mēs varētu pulcēties vēl lielākā skaitā, lai vēl vairāk būtu izpildītāju un dalībnieku un mēs varētu atkal teikt, ka arī nākamie dziesmu svētki pārspējuši visus iepriekšējos. Mans paldies jums". Prezidenta atvadvārdiem sekoja Jāņa Kalniņa himna "Lai līgo lepna dziesma", un pāri laukumam vēlreiz pāršalca ilgas, jūsmīgas ovācijas. Uzliesmojot spožam krāsainu raķešu lietum, publika sāka izklīst. Vēlā nakts stundā vēl notika Rīgas Latviešu biedrības rīkots rauts rīcības komitejai un diriģentiem. Tajā ieradās arī prezidents K. Ulmanis, lai vecākajiem dziesmu svētku dalībniekiem pasniegtu Triju Zvaigžņu ordeni.

Ārzemju preses atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 1938. gada dziesmu svētkiem Rīgā ieradās ap 25 ārzemju žurnālisti no 9 valstīm, bez tam koncertus noklausījās vairāki ārzemju mūzikas kritiķi. Visplašāk par svētkiem rakstīja igauņu, lietuviešu un vācu prese. Vācu laikraksts Preussische Zeitung rakstīja: "Divi dienas pulcējās svētku laukumā līdz 100 000 klausītāju piecu stundu ilgajiem dziesmu svētku sniegumiem. Dziesmās ieskanās baznīcas un skandināviski iespaidi, tomēr savā neviltotā, pavisam savdabīgā muzikalitātē tās ir īsti latviskas." Savukārt avīze Völkischer Beobachter un žurnāls Die Musik rakstīja: "Mūzika ir dziesmu mīļotājas latviešu tautas sastāvdaļa. Tas izpaužas pirmā kārtā kvalificētu koru vienību lielā daudzumā; šie kori ir gandrīz vienīgi jaukti kori. [..] Nupat notikušie IX latviešu dziesmu svētki Rīgā apvienoja 16 000 dziedātāju uz milzīgu apmēru estrādes. 380 kori no visas valsts ņēma tajos aktīvu dalību, rūpīgi sagatavoti divu gadu ilgā darbā, ar programmu, kurā bija vairāk kā 30 skaņdarbu ... Dabīgi, ka tie atskaņoja tikai savas mūzikas darbus, no kuriem daži bija rakstīti speciāli šiem svētkiem." Par IX dziesmu svētkiem vēl bija rakstīts arī dāņu, zviedru un somu presē, īpaši avīzes Uusi Suomi un Helsingin Sanomat, kas bija atsūtījušas savus mūzikas kritiķus. Raksti par svētkiem bez tam bij atrodami arī dažos angļu, franču, beļģu un poļu izdevumos, kā, piemēram, The Times, Birmingham Post, Gazette de Lauzanne, Le Petit Parisien, Informateur (Briselē), L'Echo de Varsovie, krievu emigrantu izdevumā Иллюстрированная Россия (Parīzē) un citur.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «dziesmusvetki.lndb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. augustā. Skatīts: 2013. gada 2. augustā. Arhivēts 2013. gada 4. augustā, Wayback Machine vietnē.
  2. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 478 lpp.