Ibērijas Karaliste
| ქართლი (Kartli) | |
| 302. g. p.m.ē. — 580. g. m.ē. | |
_in_modern_international_borders_of_Georgia.svg)
| |
|---|---|
| Kartli vēsturiskā reģiona karte mūsdienu Gruzijas teritorijā | |
| Apraksts | |
| Vēsturiskais laikmets: | Antīkā senatne |
| Valsts iekārta: | Monarhija |
| Valsts veids: | Teritoriāla karaliste (vēlāk daļēji vasaļvalsts) |
| Galvaspilsēta: | Mcheta |
| Valoda: | Vecgruzīnu valoda |
| Reliģija: | Pagānisms, vēlāk kristietība (no 4. gs.) |
| Pārvalde | |
| Pirmais valdnieks: | Parnavazs I |
| Ievērojamākie valdnieki: | Vakhtangs I Gorgasali |
| Pēdējais valdnieks: | Bakurs III |
| Papildinformācija | |
| Daļa no mūsdienu: |  Gruzija
|
| Priekštecis: | Kolhisas un Kartli ciltis |
| Pēctecis: | Sasanīdu Persija (kā province pēc 580. g.) |
Ibērijas Karaliste (sengrieķu: Ἰβηρία, latīņu: Iberia; gruzīnu: ქართლი, Kartli) bija sena monarhiska valsts Kaukāza reģionā, kas pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu Gruzijas austrumu teritorijā.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski šī valsts bija pazīstama ar diviem dažādiem nosaukumiem:
- Ibērija — nosaukums, ko lietoja grieķu un romiešu autori;[1]
- Kartli — pašnosaukums gruzīnu valodā (ქართლი), kas saglabājies līdz mūsdienām kā Gruzijas austrumu reģiona nosaukums.[2]
Nosaukums Ibērija nav saistīts ar Ibērijas pussalu Eiropas dienvidrietumos (mūsdienu Spānijas un Portugāles teritorijā), lai gan grieķu un romiešu tekstos abas sauktas līdzīgi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izveidošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar viduslaiku gruzīnu hroniku Kartlis Tskhovreba Ibērijas valsti dibinājis karalis Parnavazs I ap 302. gadu p.m.ē., pēc Ahemenīdu impērijas sabrukuma un Aleksandra Lielā kampaņu radītajām pārmaiņām reģionā.[3]
Politiskā un kultūras attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ibērija kļuva par nozīmīgu valsti Kaukāza reģionā, bieži atrodoties starp divām lielvarām — Romas impēriju un vēlāk Sasanīdu Persiju. Tai bija spēcīga aristokrātija un centralizēta monarhija.
4. gadsimta sākumā karalis Miriani III pieņēma kristietību kā valsts reliģiju, ko, pēc tradīcijas, ieviesa svētā Nino no Kapadokijas. Tā kļuva par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas pieņēma kristietību kā valsts reliģiju.
Krīze un integrācija Persijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]6. gadsimta vidū Ibērijas karaliste zaudēja faktisko neatkarību. 580. gadā Persija atcēla monarhiju un pievienoja Ibēriju kā provinci, saglabājot daļēju vietējās aristokrātijas varu.[3]
Galvaspilsēta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ibērijas galvaspilsēta bija Mcheta, kas arī kļuva par svarīgu reliģisko centru, kad tajā tika ieviesta kristietība. Mūsdienās Mcheta ir viens no svarīgākajiem Gruzijas kultūras un vēsturiskajiem pieminekļiem.
Mantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ibērijas (Kartli) vēsturiskais mantojums turpinājās caur vēlākajiem feodālajiem gruzīnu valstiskajiem veidojumiem. Nosaukums Kartli saglabājies kā Gruzijas austrumu reģions, bet kristietības ieviešana bija būtisks pavērsiens Gruzijas vēsturē.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rapp, Stephen H. Jr. (2024). The Sasanian World through Georgian Eyes. Routledge, 12.—13. lpp. ISBN 978-1032918860.
- ↑ Suny, Ronald Grigor (1994). The Making of the Georgian Nation. Indiana University Press, 15. lpp. ISBN 978-0253050120.
- ↑ 3,0 3,1 Toumanoff, Cyril (1967). Studies in Christian Caucasian History. Georgetown University Press, 89.—91. lpp. Tiešsaistes versija.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rapp, Stephen H. Jr. (2024). The Sasanian World through Georgian Eyes: Caucasia and the Iranian Commonwealth in Late Antique Georgian Literature. Routledge. ISBN 978-1032918860.
- Suny, Ronald Grigor (1994). The Making of the Georgian Nation. 2. izdevums. Indiana University Press. ISBN 978-0253050120.
- Toumanoff, Cyril (1967). Studies in Christian Caucasian History. Georgetown University Press. Tiešsaistes versija. Public Domain.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ibērijas Karaliste.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|