Pāriet uz saturu

Ibērijas Karaliste

Vikipēdijas lapa
Ibērijas karaliste
ქართლი (Kartli)
302. g. p.m.ē. — 580. g. m.ē.
Kartli vēsturiskā reģiona karte
Kartli vēsturiskā reģiona karte mūsdienu Gruzijas teritorijā
Apraksts
Vēsturiskais laikmets: Antīkā senatne
Valsts iekārta: Monarhija
Valsts veids: Teritoriāla karaliste (vēlāk daļēji vasaļvalsts)
Galvaspilsēta: Mcheta
Valoda: Vecgruzīnu valoda
Reliģija: Pagānisms, vēlāk kristietība (no 4. gs.)
Pārvalde
Pirmais valdnieks: Parnavazs I
Ievērojamākie valdnieki: Vakhtangs I Gorgasali
Pēdējais valdnieks: Bakurs III
Papildinformācija
Daļa no mūsdienu: Valsts karogs: Gruzija Gruzija
Priekštecis: Kolhisas un Kartli ciltis
Pēctecis: Sasanīdu Persija (kā province pēc 580. g.)

Ibērijas Karaliste (sengrieķu: Ἰβηρία, latīņu: Iberia; gruzīnu: ქართლი, Kartli) bija sena monarhiska valsts Kaukāza reģionā, kas pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu Gruzijas austrumu teritorijā.

Vēsturiski šī valsts bija pazīstama ar diviem dažādiem nosaukumiem:

  • Ibērija — nosaukums, ko lietoja grieķu un romiešu autori;[1]
  • Kartli — pašnosaukums gruzīnu valodā (ქართლი), kas saglabājies līdz mūsdienām kā Gruzijas austrumu reģiona nosaukums.[2]

Nosaukums Ibērija nav saistīts ar Ibērijas pussalu Eiropas dienvidrietumos (mūsdienu Spānijas un Portugāles teritorijā), lai gan grieķu un romiešu tekstos abas sauktas līdzīgi.

Saskaņā ar viduslaiku gruzīnu hroniku Kartlis Tskhovreba Ibērijas valsti dibinājis karalis Parnavazs I ap 302. gadu p.m.ē., pēc Ahemenīdu impērijas sabrukuma un Aleksandra Lielā kampaņu radītajām pārmaiņām reģionā.[3]

Politiskā un kultūras attīstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ibērija kļuva par nozīmīgu valsti Kaukāza reģionā, bieži atrodoties starp divām lielvarām — Romas impēriju un vēlāk Sasanīdu Persiju. Tai bija spēcīga aristokrātija un centralizēta monarhija.

4. gadsimta sākumā karalis Miriani III pieņēma kristietību kā valsts reliģiju, ko, pēc tradīcijas, ieviesa svētā Nino no Kapadokijas. Tā kļuva par vienu no pirmajām valstīm pasaulē, kas pieņēma kristietību kā valsts reliģiju.

Krīze un integrācija Persijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. gadsimta vidū Ibērijas karaliste zaudēja faktisko neatkarību. 580. gadā Persija atcēla monarhiju un pievienoja Ibēriju kā provinci, saglabājot daļēju vietējās aristokrātijas varu.[3]

Ibērijas galvaspilsēta bija Mcheta, kas arī kļuva par svarīgu reliģisko centru, kad tajā tika ieviesta kristietība. Mūsdienās Mcheta ir viens no svarīgākajiem Gruzijas kultūras un vēsturiskajiem pieminekļiem.

Ibērijas (Kartli) vēsturiskais mantojums turpinājās caur vēlākajiem feodālajiem gruzīnu valstiskajiem veidojumiem. Nosaukums Kartli saglabājies kā Gruzijas austrumu reģions, bet kristietības ieviešana bija būtisks pavērsiens Gruzijas vēsturē.

  1. Rapp, Stephen H. Jr. (2024). The Sasanian World through Georgian Eyes. Routledge, 12.—13. lpp. ISBN 978-1032918860.
  2. Suny, Ronald Grigor (1994). The Making of the Georgian Nation. Indiana University Press, 15. lpp. ISBN 978-0253050120.
  3. 3,0 3,1 Toumanoff, Cyril (1967). Studies in Christian Caucasian History. Georgetown University Press, 89.—91. lpp. Tiešsaistes versija.
  • Rapp, Stephen H. Jr. (2024). The Sasanian World through Georgian Eyes: Caucasia and the Iranian Commonwealth in Late Antique Georgian Literature. Routledge. ISBN 978-1032918860.
  • Suny, Ronald Grigor (1994). The Making of the Georgian Nation. 2. izdevums. Indiana University Press. ISBN 978-0253050120.
  • Toumanoff, Cyril (1967). Studies in Christian Caucasian History. Georgetown University Press. Tiešsaistes versija. Public Domain.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]