Ibrahims Rugova

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ibrahims Rugova
Ibrahim Rugova
I. Rugova 2004. gadā
I. Rugova 2004. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1944. gada 2. decembrī
Crnce, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Kosova Kosova)
Miris 2006. gada 21. janvārī (61 gads)
Priština, Karogs: Kosova Kosova
Tautība albānis
Augstskola Prištinas universitāte, Parīzes Universitāte
Valsts amati
Kosovas prezidents
Amatā 2002. gada 4. marts — 2006. gada 21. janvāris
Kosovas prezidents
Amatā 1992. gada 25. maijs — 2000. gada 1. februāris

Ibrahims Rugova (Ibrahim Rugova; dzimis 1944. gada 2. decembrī, miris 2006. gada 21. janvārī) bija Kosovas pirmais prezidents, literatūrzinātnieks. Ar savu nevardarbīgās pretošanas politiku iesaukts par "Balkānu Gandiju".[1]

Rugovas ģimene piederēja kelmendi albāņu etniskajai grupai. Otrā pasaules kara laikā, kad Ibrahims piedzima, Itālijas kontrolētā Kosova bija apvienota ar Albāniju. 1945. gada janvārī viņa tēvu un vectēvu nogalināja Dienvidslāvijas komunisti.

1967. gadā Ibrahims Rugova pabeidza vidusskolu. Viņš studēja literatūru Prištinas universitātē un Parīzes Universitātē. 1970. gados Rugova bija aktīvs žurnālists. 1984. gadā Prištinas universitātē ieguva doktora grādu literatūrā. Pēc tam viņš strādāja par profesoru. 1988. gadā Rugova ievēlēts par Kosovas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju.

Kopš 1974. gada Kosova baudīja autonomiju Serbijas sastāvā, bet 1989. gadā autonomija tika likvidēta. 1989. gadā Ibrahims Rugova iesaistījās politikā, bija viens no Kosovas demokrātiskās līgas dibinātājiem, un tās priekšsēdētājs.

1992. gada 24. maijā Serbijas neatzītās vēlēšanās Ibrahims Rugova ievēlēts par Kosovas Republikas prezidentu. Rugovas stratēģija Kosovas neatkarības iegūšanai bija nevardarbīga pretošanās federālajai varai, kas guva plašu albāņu atbalstu. Pēc Bosnijas kara beigām 1995. gadā atbalsts Rugovam pavājinājās. Starptautiskā sabiedrība nespēja risināt Kosovas problēmas. Kosovas albāņu radikāļi sāka uzstāt, ka vienīgais ceļš ir sākt bruņotu sacelšanos.

1997. gadā Kosovas Atbrīvošanas armija (KAA) sāka uzbrukt Serbijas paramilitārajiem un drošības spēkiem, kā arī serbu civiliedzīvotājiem un albāņu kolaboracionistiem. Serbija atbildēja ar pretspēku, kas reizēm bija nepamatots. 1998. gadā KAA bija izaugusi par pilnvērtīgu nemiernieku armiju, 100 000 albāņu bija devušies bēgļu gaitās. Ibrahims Rugova atkārtoti tika ievēlēts par prezidentu, un gada beigās saņēma Saharova balvu par domas brīvību.

Pēc tam, kad 1999. gada februārī serbi noraidīja Rambujas vienošanos, 24. martā NATO spēki sāka Dienvidslāvijas Federācijas bombardēšanu. Kosovas kara pirmās nedēļas Serbijas policija Rugovu ar ģimeni turēja mājas arestā Prištinā. Aprīļa sākumā viņš Belgradā tikās ar Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču un tika parādīts Serbijas valsts televīzijā. Ar Miloševiča un Rietumu atļauju 5. maijā Rugova ar lidmašīnu tika pārvests uz Itāliju; pēc tam viņš ar ģimeni devās uz Vāciju. 11. jūnijā NATO pārtrauca bombardēšanu, Dienvidslāvijai apsolot izvest bruņotos formējumus no Kosovas. Kosovas administrēšanu uzņēmās ANO. 30. jūlijā Rugova atgriezās Kosovā.

2000. gada parlamenta vēlēšanās Kosovas demokrātiskā līga ieguva 58 % balsu. 2002. gada 4. martā Kosovas parlaments Ibrahimu Rugovu ievēlēja par prezidentu. 2004. gada decembrī Ibrahims Rugova atkārtoti tika ievēlēts par prezidentu. 2005. gada 15. martā atkritumu konteinerā eksplodēja spridzeklis, kad garām brauca Rugovas automašīna; prezidents necieta. 2005. gada rudenī Rugovam tika atklāts plaušu vēzis, bet viņš turpināja pildīt prezidenta pienākumus. 2006. gada 21. janvārī Ibrahims Rugova mira.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
pašpasludinātās Kosovas Republikas prezidents
1992 — 2000
Pēctecis:
Priekštecis:
Kosovas prezidents
2002 — 2006
Pēctecis:
Nehdžats Daci (pienākumu izpildītājs)