Iecavas vidusskola

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Iecavas vidusskola
Atrašanās vieta
Skolas iela 37, Iecava, Karogs: Latvija Latvija
Informācija
Skolas tips vidusskola
Dibināta 1876
Direktors Agra Zaķe
Skolēnu skaits 680 (2015), 36 klašu komplekti
Mājaslapa

Iecavas vidusskolā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei, latviešu valodā. Tā atrodas Iecavas novadā - pašā Zemgales un arī Latvijas viducī: 43 km uz dienvidiem no Rīgas, 20 km attālumā no Bauskas un Baldones, 30 km no Jelgavas. Iecavas (vidus)skola nostaigājusi garu un sazarotu attīstības ceļu. Tās nosaukums atkarībā no apstākļiem vairākkārt mainījies,skola daudz cietusi revolūciju un karu gados.  Jau tālā pagātnē iegājušas daudzas skolēnu paaudzes, nomainījušies skolotāju kolektīvi un direktori, katrs atstādams savu ierakstu skolas vēstures  lappusēs.

Mācību programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecavas vidusskolas mērķis ir īstenot valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus, sagatavojot konkurētspējīgu, harmonisku personību sabiedriskajai un personiskajai dzīvei.

Iecavas vidusskolas uzdevumi ir:

  • īstenot vispārējās pamatizglītības programmu un licencētās programmas, kas atbilst izglītojamiem pamatizglītības vecumā;
  • nodrošināt vispārējās vidējās izglītības programmu kvalitatīvu apguves iespēju;
  • rūpēties par izglītojamo veselības saglabāšanu un nostiprināšanu, organizējot mācību režīmu saskaņā ar noteiktajām sanitāri higiēnisko normu prasībām;
  • veicināt pedagogu un izglītojamo radošo sadarbību izglītības procesa un mācību satura apguves jomā, izvēloties optimālas darba metodes un formas, modernās informācijas tehnoloģijas;
  • veikt metodisku darbu un pedagogu tālākizglītošanos;
  • sekmēt izglītojamo individuālo spēju un interešu pilnveidi un tālāko attīstību, organizējot ārpusstundu un audzināšanas darbu;
  • sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu obligātās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības apguvi;
  • sistemātiski un racionāli, atbilstoši finansiālām iespējām, pilnveidot skolas materiāli tehnisko bāzi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecavas draudzē bija stipra cenšanās pēc skolām. Kad 1874. gadā nodega 1868. gadā celtais zēnu skolas nams („Vecskola ” pie Iecavas – Bauskas šosejas), grāfs Pālens licis celt jaunu skolu „par slavu Tam kungam un apgaismošanu visam Iecavas pagastam” (A.Apse). Iecavas draudzes skolu beidza celt 1876. gadā (Sarkanā skola). Muiža deva materiālus un amatniekus, bet pagasts deva palīgā strādniekus. „Maz vietās gan varēs tik ērtu skolas namu atrast kā Iecavā, diviem stāviem, lieliem retiem logiem un augstiem griestiem. Klases istabas ir divas, kurās vairāk nekā 300 bērniem telpas, 2 ēdamās, 2 mazgājamā, 4 guļamās istabas. Pēdējās visu nakti apgaismotas”. Strādāja 3 skolotāji ar 124 skolēniem- gan zēniem, gan meitenēm.

Skola laiku gaitā  augusi un paplašinājusies. 1880./81. mācību gadā atvērta 3. klase, skolā mācās 197 skolēni, strādā 4 skolotāji. 1886./87. mācību gadā ir 112 zēnu un 91 meitene, vasaras skolā 8 zēni un 10 meitenes.

1893./94. mācību gadā jau darbojas 4. klase. Līdz 1905. gadam skolēnu skaits ir dažus desmitus virs 200, bet mācību dienu skaits samazinās līdz 130.

 Pēc 1905. gada notikumiem muiža atcēla brīvpusdienas. Arī līdzekļus skolas uzturēšanai grāfs Pālens samazināja un turpmākajos gados pilnīgi pārtrauca piešķirt. Pagasts algoja tikai 2 skolotājus.

Pirmā pasaules kara laikā skolā novietoja vācu karaspēka nodaļas. Statistiskajās ziņās par Bauskas apriņķa skolām 1920./21. m. g. teikts: „... nelietojami, kaut gan izremontējami skolu nami ir Iecavā. Iecavas pagasts savu plašo skolas namu izremontēs vasarā.”

Mācības īstajā skolas namā atsākās 1921. gada rudenī. Jau ir 6 klases- 5. klasi atvēra 1920./ 21. m.g., 6. klasi- 1921./22.m.g. ( 5. un 6. klase gan mācās vienā telpā, jo abās klasēs kopā tikai 23 skolēni). Latvijas neatkarības laiks ir rosīgs: darbojas Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš, skolēnu kooperatīvs, Skauti, Gaidas, mazpulks. Iecavas pamatskolas devīze uz skolas karoga no 1937.-1940. gadam ir „Mēs ticam darbam un darba svētībai.”  Pēc skolas pārziņa Roberta Šūmaņa (apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1937.g.) ierosinājuma skolas zālē 1934. g. 25.IX atklāja piemiņas plāksni Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem Iecavas pamatskolas skolēniem.

1940. gads un II Pasaules karš  ietekmēja skolas dzīvi. Tika nodibināta P.Morozova (vēlāk Im.Sudmaļa) pionieru vienība un komjaunatnes organizācija. 1941. gadā atvēra 7. klasi. (pēc citām ziņām gan tikai pēc kara). Skolas ēka kara darbības rezultātā stipri cietusi- hospitālis, zirgu stallis-, atgriezties varēja tik 1947. gadā. Strādā draudzīgs 8 skolotāju kolektīvs, skolai piešķir 30 ha zemes, zirgu un govi, lai var nodrošināt kopēdināšanu.

Lai  pēc septiņgadīgas skolas beigšanas turpinātu izglītību vidusskolā, ar 1952./53. mācību gadu Iecavas 1. septiņgadīgā skola tiek pārveidota par augošu vidusskolu –sāk darboties 8. klase. Skolā veic plašus pārbūves darbus – abos stāvos iekārto gaiteņus, pārbūvē klases. Trešajā stāvā izbūvēja kabinetus fizikai un ķīmijai (1958.g.) Gadu vēlāk 3. stāvā iekārto vēl 4 jaunas telpas, skolas kūtis pārbūvē un ierīko mācību darbnīcas. Pirmais vidusskolas izlaidums 11.klasei 1956. gadā. (No 1990. gada 12 klases). 1966./67. mācību gadā atver 9. klasi krievu plūsmā ar 11 skolēniem.

Kad Iecavā sāka celt Putnu fabriku, vecā, jaukā skola ar rožu dobēm un strūklaku tās priekšā bija par šauru un mazu daudzajiem skolasbērniem. 1964. gadā tika ielikts pamatakmens jaunajai skolai. 1968./69. mācību gadā Baltajā skolā sāk mācīties arī Zālītes un Iecavas 2. astoņgadīgās (krievu) skolas bērni, tā kļūst par vienīgo divplūsmu skolu Bauskas rajonā. Skolēnu skaits dažus gadus pat ap 1000. Pēc renovācijas, izmantojot Pasaules Bankas un pagasta līdzfinansējumu, skola tagad ir patiešām balta un estētiski acīm tīkama.

Sarkanajā skolā sava neatkarīga „republika” līdz 80. gadiem bija sākumskolai. Pēc apjomīga remonta 90. gados skolas ēka uz laiku atgūst jaunu elpu. Bet tikai uz laiku. Tur darbojās autoskola, atradās darbmācības un mājturības klases, vēlāk mācījās mazākumtautības sākumskolas bērni. Atzīmējot Sarkanās skolas 120-gadi, tajā tiek atklāts skolas muzejs (skat. sadaļu Interešu izglītība).

Skolā 2014. gada 1.septembrī mācās 680 skolēni, strādā 64 pedagogi, tajā skaitā  31 maģistra grāda ieguvējs un viens pedagoģijas doktors - ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis, viņš ir arī A. Kronvalda prēmijas laureāts. 48 skolotāji ir ieguvuši  pedagoga kvalitātes kategoriju. Skolu uztur kārtībā 37 tehniskie darbinieki.

Skola ir pilnībā apgādāta ar datortehniku. Ir laba sporta zāle un pavisam jauns un mūsdienīgs stadions pie skolas. Patīkami, ka skolā dažādos amatos atgriežas savējie- daudzu izlaidumu absolventi. Daudzi Iecavas skolas beidzēji ir aktīvi un veiksmīgi sava darba veicēji (skat.sadaļu Skolā mācījušies).

. Skolā  atgriežas zudušais garīgums. (skat.sadaļas Skolas simboli un Tradīcijas). Daudzās iecavnieku ģimenēs mācīšanās Iecavas skolā ir dzimtas tradīcija.

Lai stārķu pāris uz Sarkanās skolas jumta ļauj tai saglabāt savu auru un dvēseli...

Skolas nosaukumu maiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas nosaukums Gads
Iecavas pagastskola 1888
Iecavas pamatskola 1925
Iecavas 6-klasīgā pamatskola 1927
Iecavas tautskola 1943
Nepilnā vidusskola 1944
Iecavas septiņgadīgā pamatskola 1946
Iecavas (1.) septiņgadīgā skola 1949
Iecavas vidusskola no 1952

Skolas vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Direktors Laiks
Hermanis Tālbergs 1875. - 1888.
Jānis Šitka 1888. - 1915.
Lidija Liskopa 1920. - 1922.
Žanis Rīze 1923. - 1925.
Arturs Kornelijs Blosfelds 1925. - 1927.
Roberts Šūmanis 1927. - 1940. un 1941. - 1945.
Fricis Beķeris 1940. - 1941.
Pēteris Foigts 1945. - 1952.
Valdemārs Šteins 1952. - 1954.
Biruta Kovika 1954. - 1958.
Jānis Tikmers 1958. gada maijs - augusts
Gunārs Jansons 1958. - 1959.
Jānis (Fricis) Akmentiņš 1959. gada vasara
Valda Jakuška 1959. - 1968.
Staņislavs Razāns 1968. - 1972.
Jānis Vaļums 1972. - 1977.
Ivans Kļimovs 1977. - 1981.
Mihails Gorskis 1981. gada maijs - augusts
Mudīte Oļeiņika 1981. - 1985.
Felikss Zvaigznons 1985. - 1987.
Ligita Putniņa 1987. - 1993.
Agra Zaķe no 1993.

Simbolika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecavas vidusskolas logo

Pirmais skolas karogs izveidots 1937.gadā Iecavas pamatskolai. Tā devīze — "Mēs ticam darbam un darba svētībai". Otrais skolas karogs izveidots 1957.gadā. Karoga vienā pusē redzams valsts ģerbonis, otrā — skolas uzraksts, centrā izšūts pirmā izlaiduma žetons. Trešais — pašreizējais — skolas karogs izveidots 2001.gadā. Logo izveidoja Elīna Rudzīte (skolas 1993.gada absolvente).

Interešu izglītība un tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolā darbojas 10 deju kolektīvi, 2 kori, debašu klubs, folkloras kopa "Tarkšķi", teātra sporta, floristikas, robotikas u. c. pulciņi.

Kopš 1994. gada tiek veidota skolas avīze. Sākotnēji tās nosaukums bija "Mums" (1994 — 1995), tad tika nomainīts uz "Čaumala" (1996 — 1999), līdz visbeidzot — 2000. gadā — ieguva pašreizējo nosaukumu "Skolas Diena".

Izveidots skolas muzejs. Tā dibinātājs ir skolotājs, novadpētnieks Jānis Zīvārts. Kopš 1996.gada muzejs atrodas Sarkanajā skolā, Baldones 65 (celta 1876.gadā). No 2001.gada skolas muzeja vadītāja ir Mirdza Celmiņa. LR 85. gadadienas skatē-konkursā muzejs ieguva nomināciju "Labākais skolas muzejs", 2006.gadā kļuva par nominācijas "Novads" laureātu, 2008.gadā ar panākumiem piedalījās konkursā "Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī".

Tradīcijas

Absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Juris Vovčokskamaniņu braucējs, Nagano un Lillehammeres ziemas olimpisko spēļu dalībnieks.
  • Ilze Kalniņa (agrāk Bite) - Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja.
  • Evija Ķēniņa - juriste, diplomāte.
  • Dainis Upelnieks - stenda šāvējs, vairākkārtējs Latvijas čempions stenda šaušanā, Latvijas izlases dalībnieks.
  • Aigars Voitišķis - mūziķis, grupu "Jumprava" un "Lādezers" dalībnieks. Daudzu dziesmu vārdu autors, piemēram: "Gaisma no tevis krīt", "Krastmalā", "Glezna".
  • Andris Razāns - Latvijas Republikas vēstnieks ASV, apbalvots ar Atzinības krusta II šķiru (2007)
  • Ivars Timermanis - basketbolists.
  • Mareks Pelsis - mūziķis, šlāgerdziesmu autors un izpildītājs. Iecavas himnas "Ciematā dzimtajā" autors.
  • Alise Tīfentāle - prozaiķe, žurnāliste. Grāmatu "Hotel Riga", "Galvenā balva - ceļojums divatā", "Rīgas siltums" autore.
  • Una Griškeviča - žurnāliste, kultūras portāla "Rīga 2014" galvenā redaktora vietniece, grāmatas "Piever acis un atkal kā toreiz..." autore.
  • Ieva Saliete - klavesīniste.
  • Viesturs Boka - bijušais profesors, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" valdes priekšsēdētājs, slimnīcas "LINEZERS" direktors, valdes priekšsēdētājs.
  • Valdemārs Kārkliņš - rakstnieks, tulkotājs, grāmatu sēriju "Dieva zeme" (1953) u.c. autors.
  • Arnolds Šinkis - rakstnieks, dzejnieks, gleznotājs, vēsturiskās grāmatas "Kurzemes cietoksnis" (1954, 1997) autors.
  • Rūdolfs Kleinbergs - zemkopis un rakstnieks. "Bagarmašīna" (1935), "Uz drupām" (1938) u.c.
  • Verners Tepfers - Latvijas armijas ģenerālis, apbalvots ar Lāčplēša ordeni.
  • Anna Baumane - logopēde, lektore, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).
  • Astrīda Aļķe - literatūrzinātniece.
  • Esmeralda Ermale - Dailes teātra aktrise.
  • Gunta Kraulere - rakstniece, dzejniece, keramiķe, "Uz degoša tilta" (2004) autore.
  • Dainis Cipulis - vēstures grāmatu autors "Linda un Mārtiņš senajā pasaulē" (1994), "Pasaule Eiropa Latvija" (1997) u.c.
  • Sergejs Ižiks - ugunsdzēsējs, apbalvots ar Viestura ordeni (2014).
  • Zenta Dzividzinska - fotomāksliniece.
  • Viesturs Rozītis - Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgs, apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru (2012).
  • Valdis Ziemelis - Saeimas kancelejas direktora vietnieks, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru (2011).
  • Aina Ezergaile - bibliotekāre, Eiropas cilvēks (2014).
  • Ilmārs Pumpurs - etnomuzikologs, LU folkloras deju kopas "Dandari" vadītājs.
  • Viktors Grišmanovs - atomfiziķis.
  • Juris Kuklis - ķīmijas doktorants, ķīmijas grāmatu līdzautors "Ķīmija. Rokasgrāmata skolām" (1997) u.c.
  • Mārtiņš Zaumanis - inženierzinātņu doktors.
  • Jeļena Kirilova - ķīmijas doktore.

Un vēl daudzi citi absolventi.

Skolotāji - Iecavas Gada cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Zīvārts
  • Jānis Zīvārts Iecavas gada cilvēks (1995) par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā.
  • Arvīds Anūzis Iecavas gada cilvēks (1995) par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā.
  • Mihails Gorskis Iecavas gada cilvēks (1996) par personiskā darba ieguldījumu Iecavas pagasta sabiedriskās dzīves veidošanā. Kronvalda prēmijas laureāts (2005).
  • Ausma Riekstiņa Iecavas gada cilvēks (1999) par personisko ieguldījumu jaunatnes audzināšanā un izglītošanā.
  • Jānis Romāns Iecavas gada cilvēks (1999) par personisko ieguldījumu jaunatnes audzināšanā un izglītošanā.
  • Agra Zaķe Iecavas gada cilvēks (2000) par nozīmīgu personisko ieguldījumu Iecavas vidusskolas renovācijā un izglītības attīstības plāna sekmīgā īstenošanā.
  • Elza Mediņa Iecavas gada cilvēks (2002) par ilggadēju sabiedrisko aktivitāti, vadot pagasta pašdarbības kolektīvus.
  • Anita Ozoliņa Iecavas gada cilvēks (2002) par ilggadēju, godprātīgi veiktu mācīšanas darbu un aktivitāti projektu un debašu vadīšanā.
  • Aija Krolle Iecavas gada cilvēks (2004) par ilggadēju radošu darbu skolēnu personības veidošanā un tautas dejas popularizēšanu.
  • Iveta Cera Iecavas gada cilvēks (2004) par personisko ieguldījumu estētisko vērtību kopšanā un popularizēšanā.
  • Lidija Grīga Iecavas gada cilvēks (2005) par ilggadēju, godprātīgu pedagoģisko darbu un profesionāli augstvērtīgu ieguldījumu talantīgo skolēnu izglītošanā.
  • Kristīne Karele Iecavas gada cilvēks (2007) par kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu novada, valsts un starptautiskā mērogā. Eiropas gada cilvēks 2013.
  • Voldemārs Pārums Iecavas gada cilvēks (2010) par pašaizliedzīgu darbu jaunās basketbolistu paaudzes audzināšanā.
  • Solveiga Lineja Iecavas gada cilvēks (2013) par ilggadēju ieguldījumu novada kultūras dzīves bagātināšanā.
  • Antra Pāruma Iecavas gada cilvēks (2014) par ieguldījumu jaunatnes audzināšanā, gudras un labklājības sabiedrības veidošanā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kivilands Ē., Iecavas novads daudzu ceļu krustojumā. Visual Studio, 2011
Kivilands Ē., Iecavai 520. Visual Studio, 2012
Iecavas vidusskola 130. Iecavas vidusskolas muzejs, 2006

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]