Iekšējās Hebridu salas
Iekšējās Hebridu salas | |
---|---|
Inner Hebrides Na h-Eileanan a-staigh | |
![]() Skats uz Skaju no Skalpejas salas | |
Ģeogrāfija | |
![]() | |
Koordinātas | 56°38′N 6°35′W / 56.633°N 6.583°WKoordinātas: 56°38′N 6°35′W / 56.633°N 6.583°W |
Platība | 4130 km² |
Garums | 240 km |
Augstākais kalns |
Alasders 992 m |
Administrācija | |
![]() | |
Zeme |
![]() |
Apgabals |
Ārgaila un Bjūta Hailenda |
Lielākā pilsēta | Portrī (2310) |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 18 948 (2011[1]) |
Blīvums | 4,6/km² |
Pamatiedzīvotāji | skoti |
![]() |
Iekšējās Hebridu salas (angļu: Inner Hebrides, skotu gēlu: na h-Eileanan a-staigh — ‘Iekšējās salas’) ir Apvienotajai Karalistei piederošo Hebridu salu dienvidaustrumu daļa, ko no Ārējām Hebridu salām ziemeļrietumos atdala Hebridu jūra un Minču šaurumi. Veidu izkliedētu arhipelāgu 240 km garumā gar Skotijas rietumu krastu. Administratīvi ietilps Hailendas (ziemeļu daļa) un Ārgailas un Bjūtas (centrālā un dienvidu daļa) apgabalos.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas ir vulkāniskas izcelsmes un veidotas galvenokārt no gneisiem, granītiem un bazaltiem. Salu grupā ir ap 80 salu, kas lielākas par 30 ha, kā arī daudz mazāku saliņu, šēru un klinšu. Lielākās salas ir Skaja (1656 km²), Malla (875 km²), Aileja (620 km²), Džūra (367 km²) un Rūma (105 km²). Reljefs veidojies ledāju ietekme — tam raksturīgas noapaļotas kalnu virsotnes un plašas ielejas un līdzenumi. Augstākā virsotne ir Alasders 992 m vjl Skajas salā.
Laikapstākļus salās ietekmē Ziemeļatlantijas straume, kas nodrošina maigu okeānisku klimatu ar vēsām vasarām un siltām ziemām. Vidējā temperatūra janvārī ir 6.5 °C, bet jūnijā — 15.4 °C. Sniega sega jūras līmenī novērojama reti. Daudz nokrišņu — gadā starp 1300 un 2000 mm. Bieži stipri vēji līdz pat 128 km/h. Neskatoties uz to, Tairi sala arhipelāga vidusdaļā tiek uzskatīta par vienu no saulainākajām vietām valstī — šeit gadā ir ap 300 saulainu dienu.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arhipelāgs skarbo klimatisko apstākļu un nosacītās izolētības dēļ maz apdzīvots. Tikai 35 salas ir apdzīvotas; lielākais iedzīvotāju skaits (2011) ir Skajā (10 008 iedzīvotāji), Ailejā (3228), Mallā (2800) un Tairi (653). Vēsturiski Hebridu salas ir galvenais skotu gēlu valodas izplatības areāls — liela daļa skotu gēlu literatūras un mūzikas nāk no Hebridu salām. Mūsdienās Iekšējās Hebridu salās valodas pratības līmenis ir ievērojami samazinājies; to prot tikai 20 % iedzīvotāju. Lielākais tās pratēju īpatsvars ir Tairi (48 %), Skajā (31 %), Lismorā (29 %) un Ailejā (24 %).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ General Register Office for Scotland (28 November 2003) Occasional Paper No 10: Statistics for Inhabited Islands. (pdf) Retrieved 22 January 2011. Archived 22 November 2011 at the Wayback Machine
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iekšējās Hebridu salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
![]() | Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|