Ievilināšana (šahs)

Vikipēdijas lapa

Ievilināšana ir taktisks paņēmiens, kurš ar upuri, uzbrukumu vai draudu piespiež pretinieka figūru ieņemt pozīciju, kur šī figūra ir pakļauta uzbrukumam vai rada traucējumus citām savām figūrām.[1]

Piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. piemērs
HolchauzensTarašs
Berlīne, 1912
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Gājiens baltajiem.
2. piemērs
Jānis Zēvers
Rigaer Tageblatt, 1908
abcdefgh
8
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Baltie sāk un uzvar.
1. piemērs
1. Lxf7+! (Pirmais ievilināšanas upuris) 1. ... Kxf7 2. Ze6!! (Otrais ievilināšanas upuris) 2. ... Kxe6 3. Dd5+ Kf6 4. Df5#
2. piemērs
1. Db1+! (Baltie ievilina melno karali mata tīklā.) 1. ... Kxb1 2. Kxd2 Ze2 3. Zb4 Zc3 4. La2+ (Ievilināšana, lai īslaicīgi bloķētu lauciņu a2.) 4. ... Zxa2 5. Zd5 (Gājiena spaids.) 5. ... Zc1 6. Zc3#

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 121. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Н. И. Журавлев. Шаг за шагом (krievu). Москва : ФиС, 1986. 205.—214. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]