Igors Pimenovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Igors Pimenovs
Pimenovs Igors 2019.jpg
Igors Pimenovs 2019. gadā
Saeimas deputāts
Dzimšanas dati 1953. gada 31. janvārī (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)[1]
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība krievs
Politiskā partija PSKP[2]
LSP[3]
Jaunais Centrs (?-2010)
Saskaņa (kopš 2010)
Profesija datorspeciālists
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Igors Pimenovs (krievu: Игорь Витальевич Пименов; dzimis 1953. gada 31. janvārī)[4] ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis. 13. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Saskaņa". Iepriekš bijis vairāku Saeimas sasaukumu, kā arī Rīgas domes deputāts, Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) valdes priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1953. gadā Rīgā. Studēja Latvijas Valsts universitātē, ko 1975. gadā pabeidza ar fiziķa izglītību, strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā un komercbankās, bija datorspeciālists. 2002. gada jūlijā naturalizācijas kārtībā ieguvis Latvijas pilsonību.

2007. gadā Latvijas Universitātē ieguva otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību kā ekonomists.

2018. gadā, kad tika publiskoti Valsts drošības komitejas ziņotāju saraksti, tajos bija arī I. Pimenova VDK aģenta kartīte.[5] Tomēr jau 2000. gada 27. oktobrī, izskatītot lietu Nr. 1-563/6 2000.g. Nr. 7/159,[6] Vidzemes priekšpilsētas tiesa konstatēja “faktu, ka Igors Pimenovs... nav slepeni apzināti sadarbojies ar bijušās LPSR VDK un nav bijis VDK informators vai aģents.”

Politiskā un sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis PSKP biedrs, Atmodas laikā darbojies Latvijas Tautas frontē.[2]

1996. gadā I. Pimenovs kopā ar domu biedriem ir dibinājis "Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju" (LAŠOR), lai atbalstīt Latvijas Republikas tradīciju apmācīt krievvalodīgos bērnus ģimenes valodā.

2002. gadā I. Pimenovs pirmo reizi kandidēja parlamenta vēlēšanās, kad 8. Saeimas vēlēšanās netika ievēlēts no PCTVL saraksta (līdz tam viņš to nevarēja darīt, jo nebija Latvijas pilsonis). 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš kandidēja no Tautas saskaņas partijas saraksta ar trešo numuru, lai arī nebija partijas biedrs, taču netika ievēlēts.

2005. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no partijas "Jaunais Centrs".

9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā I. Pimenovs kandidēja no "Saskaņas Centra" saraksta, bet atkal netika ievēlēts Saeimā.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās viņu ievēlēja galvaspilsētas pašvaldībā, taču I. Pimenovs atteicās no deputāta mandāta, jo viņam radās iespēja kļūt par 9. Saeimas deputātu Nila Ušakova vietā (apvienības līderis, savukārt, pārcēlās uz Rīgas domi, kur tika ievēlēts par priekšsēdētāju). 9. Saeimā I. Pimenovs darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Eiropas lietu komisijā.[7]

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā, tajā darbojies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas sastāvos, Eiropas lietu komisijā viņš bija sekretārs. Tāpat bijis priekšsēdētājs Parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar "Parex bankas" pārņemšanu un restrukturizāciju.[8][9]

2011. gada ārkārtas vēlēšanās I. Pimenovs tika ievēlēts arī 11. Saeimā. Tajā turpina darboties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas sastāvos.[10]

Lai arī I. Pimenovs ir Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītājs, laikā, kad tika vākti paraksti referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ierosināšanai, viņš neatbalstīja Rīgas domes priekšsēdētāja un sava partijas biedra, apvienības "Saskaņas Centrs" līdera N. Ušakova izvēli parakstīties par likumprojektu,[11] kā arī neatbalstīja otras valsts valodas statusu piešķiršanu krievu valodai, paziņojot, ka "ir gatavs atteikties no radikāli noskaņotajiem vēlētājiem, ja to šāds balsojums prasīs".[12]

2014. gadā ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa", tāpat arī ievēlēts 13. Saeimā 2018. gada rudenī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Igors Pimenovs. «У нас два по всем наукам, но латышский мы знаем на пять». obrazovanie.lv. Skatīts: 2013-04-28.[novecojusi saite] (krieviski)
  2. ↑ 2,0 2,1 «Игорь Пименов: в Латвии выросло целое поколение инородцев, которые говорят по-латышски и никогда не видели Кремль». ves.lv. 2010-01-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-12. Skatīts: 2013-04-28. (krieviski)
  3. ↑ «TSP lokomotīve Eiroparlamenta vēlēšanās būs Boriss Cilēvičs». apollo.lv/BNS. 2004-03-22. Skatīts: 2013-04-28.[novecojusi saite]
  4. ↑ Igors Pimenovs. «Saskaņas Centra profils». Saskanascentrs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-07. Skatīts: 2012-02-28.
  5. ↑ «Čekas maisos» atrodami arī līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi; daļa nesadarbošanos pierādījuši tiesā LSM
  6. ↑ Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums no 2000. gada 27. oktobra lietā Nr. 1-563/6 2000.g. Nr. 7/159.
  7. ↑ «9. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.
  8. ↑ «10. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.
  9. ↑ «"Parex bankas" pārņemšanas izpēti vadīs Igors Pimenovs». Zinas.nra.lv. Skatīts: 2012-02-28.
  10. ↑ «11. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.
  11. ↑ Printed: 31.05.2012 «Saskaņa» demonstrē muskuļus [novecojusi saite] LA.lv
  12. ↑ SC valda nervoza atmosfēra TVnet.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igors Pimenovs


13. Saeima (2018—pašlaik)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 ievēlēts no partijas KPV LV
  • 2 ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības
  • 3 ievēlēts no partijas "Saskaņa"
  • 4 ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas
  • 5 ievēlēta no partijas "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK"
  • 6 ievēlēts no "Attīstībai/Par!"
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Igors_Pimenovs&oldid=3562992"