Igors Pimenovs

Igors Pimenovs
	Igors Pimenovs 2018. gadā
	13. Saeimas deputāts
	Amata sākums; 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	11. Saeimas deputāts
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
	10. Saeimas deputāts
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
	9. Saeimas deputāts
	Amatā; 2009. gada 16. jūlijs — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
Dzimšanas dati	1953. gada 31. janvārī (69 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	krievs
Politiskā partija	PSKP; LSP; Jaunais Centrs (?-2010); Saskaņa (kopš 2010)
Profesija	datorspeciālists
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte

Igors Pimenovs (krievu: Игорь Витальевич Пименов; dzimis 1953. gada 31. janvārī)^[4] ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis. 13. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Saskaņa". Iepriekš bijis vairāku Saeimas sasaukumu, kā arī Rīgas domes deputāts, Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) valdes priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1953. gadā Rīgā. Studēja Latvijas Valsts universitātē, ko 1975. gadā pabeidza ar fiziķa izglītību, strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā un komercbankās, bija datorspeciālists. 2002. gada jūlijā naturalizācijas kārtībā ieguvis Latvijas pilsonību.

2007. gadā Latvijas Universitātē ieguva otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību kā ekonomists.

2018. gadā, kad tika publiskoti Valsts drošības komitejas ziņotāju saraksti, tajos bija arī I. Pimenova VDK aģenta kartīte.^[5] Tomēr jau 2000. gada 27. oktobrī, izskatītot lietu Nr. 1-563/6 2000.g. Nr. 7/159,^[6] Vidzemes priekšpilsētas tiesa konstatēja “faktu, ka Igors Pimenovs... nav slepeni apzināti sadarbojies ar bijušās LPSR VDK un nav bijis VDK informators vai aģents.”

Politiskā un sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis PSKP biedrs, Atmodas laikā darbojies Latvijas Tautas frontē.^[2]

1996. gadā I. Pimenovs kopā ar domu biedriem ir dibinājis "Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju" (LAŠOR), lai atbalstīt Latvijas Republikas tradīciju apmācīt krievvalodīgos bērnus ģimenes valodā.

2002. gadā I. Pimenovs pirmo reizi kandidēja parlamenta vēlēšanās, kad 8. Saeimas vēlēšanās netika ievēlēts no PCTVL saraksta (līdz tam viņš to nevarēja darīt, jo nebija Latvijas pilsonis). 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņš kandidēja no Tautas saskaņas partijas saraksta ar trešo numuru, lai arī nebija partijas biedrs, taču netika ievēlēts.

2005. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē no partijas "Jaunais Centrs".

9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā I. Pimenovs kandidēja no "Saskaņas Centra" saraksta, bet atkal netika ievēlēts Saeimā.

2009. gada Rīgas domes vēlēšanās viņu ievēlēja galvaspilsētas pašvaldībā, taču I. Pimenovs atteicās no deputāta mandāta, jo viņam radās iespēja kļūt par 9. Saeimas deputātu Nila Ušakova vietā (apvienības līderis, savukārt, pārcēlās uz Rīgas domi, kur tika ievēlēts par priekšsēdētāju). 9. Saeimā I. Pimenovs darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Eiropas lietu komisijā.^[7]

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā, tajā darbojies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas sastāvos, Eiropas lietu komisijā viņš bija sekretārs. Tāpat bijis priekšsēdētājs Parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar "Parex bankas" pārņemšanu un restrukturizāciju.^[8]^[9]

2011. gada ārkārtas vēlēšanās I. Pimenovs tika ievēlēts arī 11. Saeimā. Tajā turpina darboties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Eiropas lietu komisijas sastāvos.^[10]

Lai arī I. Pimenovs ir Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītājs, laikā, kad tika vākti paraksti referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ierosināšanai, viņš neatbalstīja Rīgas domes priekšsēdētāja un sava partijas biedra, apvienības "Saskaņas Centrs" līdera N. Ušakova izvēli parakstīties par likumprojektu,^[11] kā arī neatbalstīja otras valsts valodas statusu piešķiršanu krievu valodai, paziņojot, ka "ir gatavs atteikties no radikāli noskaņotajiem vēlētājiem, ja to šāds balsojums prasīs".^[12]

2014. gadā ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa", tāpat arī ievēlēts 13. Saeimā 2018. gada rudenī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Igors Pimenovs. «У нас два по всем наукам, но латышский мы знаем на пять». obrazovanie.lv. Skatīts: 2013-04-28.^{[novecojusi saite]} (krieviski)
↑ ^2,0 ^2,1 «Игорь Пименов: в Латвии выросло целое поколение инородцев, которые говорят по-латышски и никогда не видели Кремль». ves.lv. 2010-01-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-12. Skatīts: 2013-04-28. (krieviski)
↑ «TSP lokomotīve Eiroparlamenta vēlēšanās būs Boriss Cilēvičs». apollo.lv/BNS. 2004-03-22. Skatīts: 2013-04-28.^{[novecojusi saite]}
↑ Igors Pimenovs. «Saskaņas Centra profils». Saskanascentrs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-07. Skatīts: 2012-02-28.
↑ «Čekas maisos» atrodami arī līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi; daļa nesadarbošanos pierādījuši tiesā LSM
↑ Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums no 2000. gada 27. oktobra lietā Nr. 1-563/6 2000.g. Nr. 7/159.
↑ «9. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.
↑ «10. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.
↑ «"Parex bankas" pārņemšanas izpēti vadīs Igors Pimenovs». Zinas.nra.lv. Skatīts: 2012-02-28.
↑ «11. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.
↑ Printed: 31.05.2012 «Saskaņa» demonstrē muskuļus ^{[novecojusi saite]} LA.lv
↑ SC valda nervoza atmosfēra TVnet.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igors Pimenovs

[obrazovanie-1] Igors Pimenovs. «У нас два по всем наукам, но латышский мы знаем на пять». obrazovanie.lv. Skatīts: 2013-04-28.^{[novecojusi saite]} (krieviski)

[ves-la-2] 2,0 ^2,1 «Игорь Пименов: в Латвии выросло целое поколение инородцев, которые говорят по-латышски и никогда не видели Кремль». ves.lv. 2010-01-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-01-12. Skatīts: 2013-04-28. (krieviski)

[apollo2004-3] «TSP lokomotīve Eiroparlamenta vēlēšanās būs Boriss Cilēvičs». apollo.lv/BNS. 2004-03-22. Skatīts: 2013-04-28.^{[novecojusi saite]}

[4] Igors Pimenovs. «Saskaņas Centra profils». Saskanascentrs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-02-07. Skatīts: 2012-02-28.

[5] «Čekas maisos» atrodami arī līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi; daļa nesadarbošanos pierādījuši tiesā LSM

[6] Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums no 2000. gada 27. oktobra lietā Nr. 1-563/6 2000.g. Nr. 7/159.

[9S-7] «9. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.

[10S-8] «10. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.

[9] «"Parex bankas" pārņemšanas izpēti vadīs Igors Pimenovs». Zinas.nra.lv. Skatīts: 2012-02-28.

[11S-10] «11. Saeimas profils». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2012-02-28.

[11] Printed: 31.05.2012 «Saskaņa» demonstrē muskuļus ^{[novecojusi saite]} LA.lv

[12] SC valda nervoza atmosfēra TVnet.lv

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

Igors Pimenovs

Satura rādītājs

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskā un sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Igors Pimenovs

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskā un sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt