Igors Smirnovs (separātists)
| Igors Smirnovs Игорь Николаевич Смирнов Igor Nicolaevici Smirnov | |
|---|---|
 Igors Smirnovs | |
| Piedņestras prezidents | |
|
Amatā 1991. gada 2. septembris — 2011. gada 30. decembris | |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | Jevgēnijs Ševčuks |
| Augstākās Padomes priekšsēdētājs | |
|
Amatā 1990. gada 2. septembris — 1991. gada 2. septembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1941. gada 23. oktobrī Petropavlovska-Kamčatska, Krievijas PFSR, PSRS |
| Profesija | inženieris, politiķis |
Igors Smirnovs (krievu: Игорь Николаевич Смирнов, rumāņu: Igor Nicolaevici Smirnov; dzimis 1941. gada 23. oktobrī) ir padomju un piedņestras politiķis, pirmais pašpasludinātās Piedņestras Moldāvu Republikas prezidents no 1991. gada 2. septembra līdz 2011. gada 30. decembrim.
Smirnovs tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstos saistībā ar Piedņestras konfliktu un separātisma atbalstu.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Igors Smirnovs dzimis 1941. gada 23. oktobrī Petropavlovskā-Kamčatskā PSRS. Jaunību pavadīja Zlatoustā. Pēc profesionālās izglītības iegūšanas strādāja metalurģijā un vēlāk rūpniecībā.[1]
1963. gadā tika iesaukts padomju armijā, dienēja pretgaisa aizsardzības spēkos.
1974. gadā absolvēja Zaporižjas Mašīnbūves institūtu, iegūstot inženiera-mehāniķa kvalifikāciju.
No 1959. līdz 1987. gadam strādāja elektromašīnbūves rūpnīcā Novā Kahovkā, ieņemot dažādus amatus līdz pat direktora vietniekam.
1987. gadā tika nosūtīts darbā uz Tiraspoli, kur kļuva par rūpnīcas “Elektromaš” direktoru.
Politiskā karjera
[labot | labot pirmkodu]1990. gadā Smirnovs tika ievēlēts par Tiraspoles pilsētas padomes priekšsēdētāju.
Tajā pašā gadā viņš kļuva par vienu no galvenajiem Piedņestras separātiskās kustības līderiem. 1990. gada 2. septembrī tika pasludināta Piedņestras Moldāvu Republika, un Smirnovs kļuva par tās Augstākās Padomes priekšsēdētāju.
1991. gadā viņš tika ievēlēts par Piedņestras vadītāju, bet vēlāk — prezidentu.
Prezidents
[labot | labot pirmkodu]Smirnovs bija PMR prezidents no 1991. līdz 2011. gadam. Viņa valdīšanas laikā:
- notika Piedņestras karš (1992)
- tika izveidotas separatistu valsts institūcijas
- nostiprinājās ciešas attiecības ar Krieviju
1992. gada 21. jūlijā viņš kopā ar Mirču Sneguru un Borisu Jeļcinu parakstīja vienošanos par konflikta izbeigšanu.
Viņš tika pārvēlēts prezidenta amatā četras reizes:
- 1991 — 65,4%
- 1996 — 71,9%
- 2001 — ~82%
- 2006 — 82,4%
Pēc prezidentūras
[labot | labot pirmkodu]2011. gada vēlēšanās Smirnovs zaudēja un neiekļuva otrajā kārtā, iegūstot apmēram 24,7% balsu. Par prezidentu kļuva Jevgēnijs Ševčuks.[2]
Pēc amata atstāšanas viņš lielākoties atturējās no aktīvas politikas.
Ģimene
[labot | labot pirmkodu]Precējies. Dēls, Oļegs Smirnovs, bija iesaistīts finanšu sektorā Piedņestrā.
Piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Биография Президента ПМР И.Н. Смирнова | Неофициальный сайт Президента Приднестровской Молдавской Республики (ПМР)». www.president-pmr.org. Skatīts: 2026-03-24.
- ↑ «В Тирасполе — смена власти».
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Igors Smirnovs.
|