Igors Tipāns

Vikipēdijas lapa
Igors Tipāns
Igors Tipāns 2022. gadā
Igors Tipāns 2022. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1953. gada 7. februārī (71 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Teorētiskā un tehniskā mehānika
Mašīnu dinamika
Materiālu pretestība
Starptautiskā augstākā izglītība
Alma mater Pēterburgas Politehniskā universitāte (1976)

Djūka Universitāte (1989)

Igors Tipāns (dzimis 1953. gada 7. februārī Rīgā) ir latviešu zinātniskais darbinieks, profesors un Rīgas Tehniskās universitātes rektora Leonīda Ribicka vietnieks Starptautiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā. 1970. gadā pabeidza mācības Rīgas 1. vidusskolā, 1976. gadā absolvēja Sanktpēterburgas Politehnisko institūtu, iegūstot inženiera-fiziķa diplomu.

Kopš 1976. gada dažādos amatos strādā Rīgas Politehniskajā institūtā (vēlāk — Rīgas Tehniskā universitāte). Darba gaitas uzsācis kā zinātniskais asistents, koncentrējoties daļinu transporta mehānikā. Kopš 1976. gada līdz pat šodienai ir aktīvs pasniedzējs un vadošais pētnieks teorētiskās mehānikas un materiālu pretestības katedrā.

1985. gadā ieguva fizikas-matemātikas zinātņu kandidāta diplomu PSRS Zinātņu akadēmijā, Biofizikas institūtā, Puščino, Krievijā.

No 1988. līdz 1989. gadam bijis Djūka Universitātes pēcdoktorantūras (Postdoc) programmas dalībnieks un IREX stipendiāts.

Pēc atgriešanās Latvijā kļuvis par profesoru teorētiskajā mehānikā. Vadījis vairākus promocijas darbus, piedalījies metodisko materiālu un kursu veidošanā.

No 1998. gada ir RTU ārzemju studentu departamenta direktors, no 2011. gada — RTU rektora vietnieks Starptautiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā. I. Tipāns ir bijis viens no pamatlicējiem mūsdienu Latvijas ārzemju studentu nozarei un devis ieguldījumu tās attīstībā.

Bieži sabiedrībā pazīstams kā ārzemju studentu jomas eksperts, sniedzis par tematu vairākas uzstāšanās, intervijas un publikācijas.

I. Tipāns papildus dzimtajai latviešu valodai prot arī angļu, krievu, vācu, franču, itāļu un ungāru valodu.

Zinātniskās darbības virzieni:

  • teorētiskā un tehniskā mehānika;
  • biomehānika;
  • materiālu pretestība;
  • mašīnu dinamika.

Sarakstījis vairākus desmitus zinātnisku publikāciju latviešu, angļu un krievu valodās. Sadarbībā ar profesoru J. Vību, M. Irbi un S. Vutukuru vairāku gadu garumā strādājis pie projekta Robotic Fish.

Nesen veidotās pazīstamākās publikācijas [1]:

Ir līdzautors patentam "Žiroskopiskais paņēmiens peldlīdzekļa dzinējspēka radīšanai" kopā ar J. Auziņu, S. Cifanski u.c.

Bijis viens no Pasaules Kultūras konsīlija balvas laureātiem 2016. gadā. Ir korejiešu King Sejong institūta[2] Rīgā vadītājs. Paralēli darbam ir aizrautīgs ceļotājs.

Ir precējies, trīs bērnu tēvs.

Atsauces