Iļģuciems
| Iļģuciems | |
|---|---|
 Lidoņu iela, 2009. gads
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Kurzemes rajons |
| Pilsētas daļas | Nordeķi |
| Platība | 2,442 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 21 715 (2020) |
| Ievērojamas celtnes | Nordeķu muiža |
| Ūdenstilpes | Daugava |
| Parki | Nordeķu parks |
| Transports | |
| Autobuss | 3. 13. 30. 54. |
| Trolejbuss | 9. 25. |
| Tramvajs | 5. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1007 LV-1055 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Iļģuciems ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Nordeķi. Iļģuciema apkaime atrodas nedaudz uz Z no Pārdaugavas centrālajām apkaimēm. Tā robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm. Iļģuciema apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas šosejas krustojuma līdz Daugavai, Zunds, Tvaikoņu iela, Lilijas iela, Dagmāras iela, Slokas iela, dzelzceļš. Iļģuciema dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs. Galvenās ielas ir Dzirciema, Dagmāras, Daugavgrīvas, Buļļu un Lidoņu iela.
Iļģuciema apkaimes kopējā platība ir 2,442 km², kas ir apmēram divas reizes mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā, bet tādējādi šo apkaimi ir vieglāk asociēt ar vienotu telpisku un funkcionālu vienību. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6534 metri.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senākais ciems šajā apkaimē veidojās uz zemes, kas piederēja Sv. Gara konventam — iepretim Ķīpsalas ziemeļu galam, starp Rīgas—Daugavgrīvas ceļu un Zundu (Mazo Daugavu). To 1226. gadā konventam piešķīra pāvesta legāts Modemas Vilhelms. Sākotnēji tā bija neliela muiža ar saimniecības ēkām, ko lejasvācu valodā dēvēja par Hiligen geest hove (Heiligen Geist Hof). No tā arī vēlāk cēlies Iļģuciema nosaukums — vispirms tuvējo apkārtni sāka dēvēt par Hiligzeem, bet 19. gadsimta sākumā — Ilgezeem, Iļģuciems.[1]
17. gadsimtā uz Iļģuciema muižas zemes izveidojās neliels ciems, kura iedzīvotāji galvenokārt bija latvieši, kas nodarbojās ar dārzkopību un zvejniecību. Pamazām veidojās arī turīgo latviešu slānis, kuri nodarbojās ar preču transportēšanu, šķirošanu, svēršanu. Lielā Ziemeļu kara gados ciemu nopostīja, bet pamazām iedzīvotāju skaits atkal pieauga. Viens no Pārdaugavas daļas lēnās attīstības cēloņiem bija Daugava, kas palu laikā pārpludināja kreisā krasta zemes, aiznesdama sev līdzi mājas, lopus un arī cilvēkus. Rīgas rāte uzdeva izstrādāt projektu arī Daugavas kreisā krasta nostiprināšanai, un 18. gadsimta otrajā pusē akmens dambji stiepās jau gar abiem upes krastiem. 18. gadsimta beigās te jau bija ap 40 mājām.
Caur šo apkaimi veda divi nozīmīgi ceļi — Buļļumuižas ceļš, pa kuru no Rīgas varēja nokļūt uz Kurzemi, un ceļš, kas cauri nelielajam Iļģuciemam veda uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Vēlāk šie ceļi pārtapa par galvenajām Iļģuciema ielām — Buļļu un Daugavgrīvas ielām.
Senais Iļģuciems robežojās ar Baltās muižas zemēm. Muiža izveidojās 17. gadsimtā un atradās tagadējās Baltās ielas galā. Muižiņas nosaukums vairākkārt mainījies atkarībā no tās īpašnieku vārdiem: 18. gadsimta otrā pusē to dēvēja par Dāla, vēlāk par Mellera muižu, bet 19. gadsimtā to sāka saukt par Baltomuižu.[2] Ar Baltās muižas vārdu saistīti vairāki pazīstami cilvēki, kas te pavadījuši vasaras — LU prof. P. Jurevičs, aviators H. Cukurs, rakstnieks V. Eglītis un citi. Teritorijā starp tagadējām Spilves un Lidoņu ielām, līdzās Baltajai muižai vēl 30. gados atradās ar mežu apaudzis paugurs, tā sauktais Ozolkalns, ar tajā ierīkotajām Baltās muižas īpašnieku kapenēm.[3] Uz neapbūvētajām zemēm Baltās muižas apkaimē 1925. gadā ierīkoja ģimenes dārziņus — "Balto I" un "Balto II" koloniju. Muižas centra ansambļa ēkas nav saglabājušās — tās nodega Otrā pasaules kara beigās. Ar padomju laika paneļu mājām apbūvēts un līdz ar to izpostīts arī muižas parks.[2]
Iļģuciema teritorijā atradās arī Nordeķu muiža, 17. gadsimta 90. gados par tās īpašnieku kļuva Rīgas birģermeistars Vite fon Nordeks un kopš tā laika to sāka saukt par Nordeķu muižu (savulaik saukta arī par Fogela, Grāves un Reima muižu — atbilstoši īpašniekiem).[4] Kādreiz muižas īpašumā atradās 185 ha zemes, ko izmantoja galvenokārt graudkopībai. 19. gadsimta lielāko daļu šīs zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai muižas centra ansambļa teritoriju ar plašo parku. Lielāko daļu muižas ēku nojauca 1968. gadā, paplašinot Buļļu ielu. No 18. gadsimtā veidotās Nordeķu muižas centra apbūves saglabājušās trīs ēkas. Pret ielu vērstā jumta izbūve un ieejas portiks ar dubultkolonnām un frontonu izveidoti 19. gadsimtā, bet vienstāvu piebūves abos ēkas galos ir 19. un 20. gadsimta mijas darinājums. Vienkāršās arhitektūras formās veidota vienstāvu koka dārza māja. Tai ir augsti, izteiksmīgi laukakmeņu mūra pamati un manteļskurstenis. Otra muižas dzīvojamā ēka, vienstāvu mūra celtne ar mansarda jumta izbūvi, celta 1910. gadā pēc arhitekta Heinca Pīranga projekta.[5] Padomju okupācijas laikā līdz 90. gadu sākumam muižas ēkās bija dzīvokļi. 1875. gadā Nordeķu muižas teritorijā tika atvērts ebreju lūgšanu nams.[6] Muižas ainaviskais parks tika iekārtots 18. gadsimtā, tas aizņem 3,6 ha un uzskatāms par vienu no vecākajiem Rīgas parkiem. Savulaik tur darbojusies kokaudzētava, bet parka malā atradušies trīs zivju dīķi.[7] Šeit sastopama liela koku un apstādījumu sugu bagātība — ap 30 svešzemju un 15 vietējo koku sugu: ozoli, melnalkšņi, Sibīrijas ciedrupriedes, Holandes liepas, bērzi, kļavas, robīnijas, Polijas lapegles, ciedru priede, kalnu priedes, Serbijas egles un citi.
1786. gadā Iļģuciemu kā trešās (vēlākās Jelgavas) priekšpilsētas sastāvdaļu pievienoja Rīgai.[7] Tomēr Pārdaugava vēl aizvien rīdziniekiem bija grūti aizsniedzama. Par īstu Rīgas sastāvdaļu tā kļuva tikai pēc otra dzelzs tilta (pirmais ir dzelzceļa tilts (1872)) un tramvaja līniju uzbūvēšanas 20. gadsimta sākumā.
19. gadsimta sākumā Iļģuciems vēl bija maz apdzīvots. 1816. gadā tajā bija 71 nams ar 450 iedzīvotājiem. Sākot ar 18. gadsimta beigām Iļģuciemā sāka celt dažādas fabrikas un manufaktūras, bet 19. gadsimtā šeit noritēja strauja rūpnieciskās zonas izveide. To labvēlīgi ietekmēja Daugavgrīvas ostas tuvums un atļauja celt mūra namus. 1794. gadā Iļģuciemā sāka darboties Lodera manufaktūra, kuras nams Tvaikoņu ielā bija saglabājies vēl pēc Otrā pasaules kara. Nordeķu muižas teritorijā laikā no 1797. līdz 1808. gadam uzņēmējs Fogels iekārtoja vienu no trim pirmajām Rīgas papīrdzirnavām. 1845. gadā E. Šmits Iļģuciemā iekārtoja mašīnskrūvju fabriku, ko inženieris H. Hekers nedaudz vēlāk reorganizēja par mašīnu rūpnīcu. Mehānismu darbināšanai fabrikā tika uzstādīta desmit zirgspēku jaudas liela tvaika mašīna.[8]
Viens no lielākajiem uzņēmumiem bija akciju sabiedrība "Tekstil", kas aizņēma kvartālu starp Baltāsmuižas (tagad — Baltā iela), Riekstu un Piltenes ielu. Ražotne tika celta 1894.—1899. gadam pēc arhitekta G. R. Vinklera un inženiera E. fon Trompovska projekta.[9] Savulaik lielākajā Rīgas tekstilrūpniecības uzņēmumā, kurā bija 850 strādnieku, ražoja dažādus vilnas audumus. Te veica pilnu ražošanas procesu, sākot ar vilnas vērpšanu, diedziņu apstrādi, aušanu, krāsošanu un beidzot ar audumu apretūru. Pirmā pasaules kara gados fabrikas iekārtas un lielu daļu strādnieku evakuēja uz Iekškrieviju. Pēc kara 1923. gadā uzņēmums darbību atjaunoja un turpināja ražot vilnas audumus. Vēlāk to pārveidoja par jaunu akciju sabiedrību "Rīgas tekstils".[10] Pēc privatizācijas 90. gados šajā teritorijā darbojas daudzi uzņēmumi.
Teritorijā starp Zundu un Daugavgrīvas ielu (Daugavgrīvas 77) līdz 1920. gadiem darbojās krāsotavas "Kerkovius & Co", bet no 1920. gadiem tas bija I Rīgas mālu preču fabrikas īpašums. No 1930. gadiem tā kļuva par 1884. gadā dibinātās a/s "Iļģeciema stikla fabrikas" teritoriju. No 1960. gada Iļģeciema stikla fabrika bija r/a "Latvijas stikls" galvenais uzņēmums, kas pēc neatkarības atgūšanas tika pārveidots par valsts uzņēmumu "Latvijas stikls", bet 20. un 21. gadsimta mijā — privatizēts. Tai līdzās (Daugavgrīvas 83/89) līdz 20. gadsimta sākumam atradās kokzāģētava "Lomani & Co" (agrākā G. Lomani kokzāģētava, dibināta 1872. gadā, savulaik viena no lielākajām Latvijas kokzāģētavām). 30. gadu beigās daļu šīs teritorijas pārņēma a/s "Vairogs" un ierīkoja mehāniskās un kokapstrādes darbnīcas.[11]
1892. gada 1. maijā pilsētas valde pie Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu. Jau pēc četriem gadiem tirgus laukumu vajadzēja paplašināt. Kārtīgi sarindotajās koka būdās varēja nopirkt dažādus pārtikas produktus. Reizi nedēļā Iļģuciemā sabrauca apkārtējie zemnieki un pārdeva savu vedumu tieši no ratiem vai ragavām.
Pirmie fragmentārie Iļģuciema plānojuma projekti tika izstrādāti 20. gadsimta sākumā un 30. gados, bet 50. gados Rīgas cementa un šīfera rūpnīcas strādniekiem uzbūvētas pirmās tipveida dzīvojamās ēkas (303. sērija) (arh. V. Ramane, E. Kalniņa). 60. gados Iļģuciemā uzcelts jauns daudzstāvu dzīvojamais rajons.
Rajona kompleksās rekonstrukcijas detāļplānojums tika izstrādāts 1968. gadā institūtā "Pilsētprojekts" (arhit. R. Lelis, L. Muntere, R. Paikune). Projekts noteica radikālu rajona rekonstrukciju, radot jaunu ielu tīklu, 3 mikrorajonus, sabiedrisko centru un rajona parku Nordeķu muižiņas ansambļa teritorijā.[12]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums ir vienāds ar jūras līmeni, jo neliela apkaimes A daļa pieguļ Daugavai (Zunda kanālam). Maksimālais reljefa virsmas augstums apkaimē ir 14 metri virs jūras līmeņa. Kopumā Iļģuciema apkaimes reljefs ir līdzens. Pārsvarā apkaime izvietota 3—5 metru augstumā virs jūras līmeņa, bet tās ziemeļu daļā paceļas divi augstākie kāpu pauguri, kas sasniedz 14 metrus virs jūras līmeņa un ir sākums Nordeķu — Kalnciema kāpu grēdai.
Ģeomorfoloģiski Iļģuciems atrodas vairākos mikrorajonos. Tā Z daļa pieguļ Spilves pļavu teritorijai ar aluviālajiem nogulumiem. Zundam pieguļošā teritorija atrodas Daugavas iekšējās deltas palieņu mikrorajonā. Centrālā un D daļa ietilpst Pārdaugavas plakanā līdzenuma mikrorajonā, bet ZR daļa pieskaitāma Nordeķu — Kalnciema kāpu grēdas ģeomorfoloģiskajam mikrorajonam.[13]
Virszemes ūdens objekti Iļģuciemā aizņem ļoti niecīgu platību — kopumā tikai 1,35 ha. Šajā platībā ietilpst Iļģuciema teritorijai pieskaitītais Zunda kanāla fragments apkaimes A, kā arī Nordeķu parka dīķis. Dabas un apstādījumu teritorijas aizņem 2,7% jeb 6,5 ha, no kurām neviena nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Lielākā atsevišķā dabas un apstādījumu teritorija Iļģuciemā — Nordeķu parks — atrodas apkaimes dienvidu daļā.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gadā Pārdaugavas Iļģuciema, Dzirciema un Āgenskalna apkaimēs darbojās divas valsts ģimnāzijas, kā arī septiņas vidusskolas, kaut skolēnu skaits (568) bija pietiekams tikai divām vidusskolām. Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu apkaimes skolās — Rīgas 34. vidusskolai (50,1%), Rīgas 41. vidusskolai (50,5%) un Iļģuciema vidusskolai (33,1%), tika ierosināts šo septiņu vidusskolu vietā izveidot divas vidusskolas.[14]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
- ↑ No Spilves līdz Zundam 14.—20. gs. (izstādes katalogs), Sastādītāja Dr. Pārsla Pētersone. — Rīga, 1999.- 8. lpp. Arhivēts 2014. gada 17. janvārī, Wayback Machine vietnē. (turpmāk — No Spilves līdz Zundam.)
- ↑ 2,0 2,1 No Spilves līdz Zundam. — 12. lpp.
- ↑ Rīgas ielas (encikl.), sast. Zalcmanis R., Pētersons B., Pētersone I., Sīpola I. — Rīga, 2008., 2.sēj. — 25. lpp. (turpmāk — Rīgas ielas)
- ↑ No Spilves līdz Zundam. — 14. lpp.
- ↑ No Spilves līdz Zundam. — 15. lpp.
- ↑ No Spilves līdz Zundam. — 24. lpp.
- ↑ 7,0 7,1 Rīgas ielas — 188. lpp.
- ↑ No Spilves līdz Zundam. — 18. lpp.
- ↑ Rīgas ielas — 24. lpp.
- ↑ No Spilves līdz Zundam. — 19. lpp.
- ↑ Rīgas ielas — 245. lpp
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 319. lpp.
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iļģuciems.- Iļģuciems portālā apkaimes.lv
| ||||||||||||||||||||||||||||||
