Ilmārs Reinholds Drēziņš
| ||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||
Ilmārs Reinholds Drēziņš (dzimis 1930. gada 29. aprīlī, miris 2022. gada 13. decembrī)[1] bija ilggadējs būvniecības nozares eksperts, carnikavietis, Atzinības krusta kavalieris.[2] Līdz pat mūža beigām strādāja valsts pārvaldē,[3] deviņdesmit trešajā dzīves gadā bija vecākais strādājošais būvinženieris Latvijā.[4][5]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1930. gadā Nordeķu muižas Kreišmaņu namā Rīgā. Mācījās Rīgas Viestura 48. pamatskolā, okupācijas laikā darbojās Latvijas Nacionālo zēnu pulciņā.[6] Pēc Otrā pasaules kara beigām absolvēja mācības Rīgas industriālā politehnikuma būvniecības nodaļā. Pēc kara dzīvoja arī Carnikavā.
Strādāja projektēšanas institūtā «Remontprojekts», Komunālās saimniecības projektēšanas institūtā «Komunālprojekts», Latvijas pilsētu būvniecības projektēšanas institūtā, akciju sabiedrībā "Pilsētprojekts".[1] Atmodas kustības laikā iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā.
Bija Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, nodibināja Būvinženieru savienības bezpeļņas organizāciju «Būvzinis». Drēziņa «Būvniecības tāmju normatīvi» iekļauti Celtniecības koledžas un Rīgas Tehniskās universitātes programmu metodoloģijā.[7] Bija Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists.[8]
Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Drēziņa konstituconālo tiesību aktīvisms izpelnījās starptautisku ievērību, piemēram, Oksfordas Universitātē «Oxford Reports on International Law»,[9] Eiropas Cilvēktiesību tiesas «Caselaw Update», Venēcijas Universitātes monogrāfijā «Stabilità e crescita: l’UnioneEuropea tra sceltecostituzionali economiche esociali».[10][11] Drēziņš piedāvāja tipveida tiesību aizsardzību Satversmes tiesā strādājošajiem valsts vecuma pensijas saņēmējiem, organizējot vairākus tūkstošus vienotā konstitucionālo tiesību aizsardzības kustībā.[12] Iestājās par mirušo cieņas aizsardzību ar nacionāla līmeņa Kapu likuma pieņemšanu un atbilstošās jomas normatīva regulējuma uzlabošanu.[10]
2021. gada 5. jūnija Latvijas pašvaldību vēlēšanās Drēziņš kandidēja Ādažu novadā, bija visvecākais deputāta amata kandidāts Latvijā; turklāt tolaik vēl strādāja kā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists-būvinženieris[6]; Drēziņš kandidēja no partijas «Vienotība», viņa debatētie jautājumi klimatneitralitāte, atjaunojamā enerģija, enerģētiski neitrāli mājokļi, atkritumu šķirošana, bezatlikumu saimniecība, bezpilota sabiedriskais transports.[10] 2021. gadā ievēlēts par partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas valdes priekšsēdētāju un vadītāju[13]. 14. Saeimas vēlēšanās Drēziņš bija vecākais un vienīgais kandidāts, kurš bija dzimis vēl pirms Ulmaņa apvērsuma, demokrātiskās Latvijas Republikas periodā, 3. Saeimas laikā[14]. 2022. gadā Drēziņš aktīvi iestājas pret PSRS okupācijas mantojumu publiskajā telpā, apkopojot vietvārdu datus un pieprasot dažādām Latvijas pašvaldībām pārdēvēt ielas, kuras okupācijas vara nodēvēja «padomju varoņu» godināšanai, tajā skaitā panāca, ka Rīgas Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes komisija konceptuāli atbalstīja, lai ielu Rīgā iegūtu ilglaicīgākais demokrātiski ieceltais starpkaru Latvijas Republikas ministru prezidents Hugo Celmiņš[15].
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ilmāra Reinholda Drēziņa tēvs bija Latvijas armijas Autotanku pulka karavīrs Jānis Augusts Drēziņš, vectēvs — Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta Hidrogrāfiskās nodaļas Daugavas grīvas un Rīgas ostas bāku uzraugs no 1918. gada līdz 1944. gadam Jānis Drēziņš.[1] Drēziņa krusttēvs bija viņa tēva brālēns, tālbraucējs kapteinis Mārtiņš Felikss Bruno Drēziņš (1912—1991), «Kangara» boļševiku torpēdas pārdzīvotājs, 1944. gada tiltu spridzinātāju kapteinis, «Vētras» aizvedējs ne vāciešiem uz Dancigu, bet uz Dāniju, kapteinis latviešu bēgļiem uz Kanādu, piesakoties rēderam Fricim Graudam, stūrmanis leģendārā «Ķeguma» pēdējā braucienā.[10]
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bijis futbolists Jaunekļu kristīgās apvienības «YMCA» stadionā Ķieģeļu ielā 1a un hokejists sporta biedrības «Union» klubā Strēlnieku dārzā (bijušās LKP CK ēkas vietā); jaunatnes futbola komanda ar Drēziņu vārtos bija okupētās Latvijas čempioni. Sporta skolu pārstāvot[16] spēlējis Latvijas jaunatnes izlasē.[17] Pēc dalības 1947. gadā PSRS kausā pusfinālā futbola meistarsacīkstēs beidzis sporta gaitas.[10]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saņēmis Latvijas Būvinženieru savienības apbalvojumu «par valstiski nozīmīgu mūža ieguldījumu būvniecības nozares attīstībā», medaļu, būvinženiera zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā.[10] 2020. gada 9. novembrī Valsts Prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls nolēma Ilmāru Reinholdu Drēziņu par ilggadīgo darbu būvniecības dienestā (tāpat kā pirms 81 gada Kārlis Ulmanis viņa vectēvu Jāni Drēziņu[18][19]) apbalvot ar ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta kavalieri.[2] Norādot «pašaizliedzīgo mūža darbu un ieguldījumu būvniecības nozares un pašvaldības darbā» Drēziņa investitūru Valsts prezidents veica 2021. gada 19. augustā Rīgas pilī.[20]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Barkāns, Elmārs Visjaunākie un visvecākie: 73 gadi — tik liela ir jaunākā un vecākā deputāta kandidāta vecuma starpība, «Jauns.lv», 2021. gada 21. maijs
- ↑ 2,0 2,1 2020. gada 9. novembra Valsts Prezidenta Egila Levita un Ordeņu kapitula paziņojums Nr. 11 «Latvijas Vēstnesis», Nr. 219, 2020, 11. novembris
- ↑ «93 gadu vecumā mūžībā devies vecākais valsts pārvaldes darbinieks Ilmārs Reinholds Drēziņš». tvnet.lv.
- ↑ Sertificētie būvinženieri un būvtehniķi (nereglamentētās sfēras), skatīts 2021. gada 29. augustā
- ↑ Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā
- ↑ 6,0 6,1 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts
- ↑ Rīgas Tehniskās universitāte studiju kurss «Būvdarbu izmaksu tāmēšana»
- ↑ Rīgas valstspilsētas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists, skatīts 2022. gada 7. jūnijā
- ↑ Drēziņš and ors v Parliament of Latvia and Cabinet of Ministers (intervening), Request for constitutional review, Case no 2009-43-01, ILDC 2144 (LV 2009), Latvian Herald, no 201 (4187), 21st December 2009, Latvia
- ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 Kļūda atsaucē: tika izmantota
ReferenceBnosauktā atsauce, taču tā netika definēta - ↑ Friso, Veronica. Stabilità e crescita: l'Unione Europea tra scelte costituzionali economiche e sociali. Università Ca' Foscari Venezia, 2016, October 24.
- ↑ «Pensiju lietā» prasa saukt pie atbildības Tieslietu un Finanšu ministriju valsts sekretārus, 2009
- ↑ «Partijas «Vienotība» Ādažu novada un Carnikavas nodaļas vadītājs Ilmārs Reinholds Drēziņš, skatīts 2022. gada 7. jūnijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 6. jūnijā.
- ↑ Centrālā Vēlēšanu komisija, 14. Saeimas vēlēšanu kandidāti
- ↑ Barkāns, Elmārs. Vēsturiskais analfabētisms. «Kas jauns», 2022, 12. maijs
- ↑ Fiziskā kultūra un sports, «Cīņa», Nr. 183, 1946, 7. augusts, 6. lpp.
- ↑ Fiziskā kultūra un sports, «Cīņa», Nr. 181, 1946, 4. augusts, 6. lpp.
- ↑ Jaunākās Ziņas, Nr. 262, 1939. gada 17. novembrī, 8. lpp.
- ↑ «Latvijas Vēstnesis, Nr. 426-429, 2000. gada 28. novembrī 16. lpp. (34. lpp.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. Maijs. Skatīts: 2021. gada 1. Maijs.
- ↑ Valsts prezidents 19. augustā Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 97 izcilām personībām, 2021. gada 19. augustā