Pāriet uz saturu

Impetigo

Vikipēdijas lapa
Impetigo
Citi nosaukumi Streptoderma
Bullozais impetigo ar pārplīsušiem pūšļiem
Specialitāte Dermatoloģija, infektoloģija
Simptomi sāpīgas čūlas, kreveles, vai pūšļi

Impetigo ir bakteriāla ādas infekcijas slimība, kurai raksturīga pūslīšu un kreveļu veidošanās. To visbiežāk izraisa zeltainā stafilokoka vai Streptococcus pyogenes baktērijas. Slimība ir ļoti lipīga un izplatās tieša kontakta ceļā vai lietojot kopīgus higiēnas priekšmetus, piemēram, dvieļus, rotaļlietas vai apģērbu. Slimība bieži sastopama bērniem, taču var skart jebkura vecuma cilvēkus.[1]

Izšķir divas galvenās impetigo formas — nebullozo impetigo, kam raksturīgas nelielas čūliņas un kreveles, un bullozo impetigo, kam raksturīga lielāku pūšļu jeb bullu veidošanās.

Slimības attīstību veicina dažādi faktori. Īpaši uzņēmīgi ir cilvēki ar jau esošiem ādas bojājumiem vai iekaisumiem, piemēram, atopisko dermatītu, kontaktdermatītu, kašķi vai vējbakām. Ādas infekcijas risku palielina arī dažādas traumas, tostarp apdegumi un nobrāzumi. Slimības izplatībai labvēlīgi apstākļi ir novājināta imūnsistēma, kā arī silts un mitrs klimats. Papildu riska faktors ir nepietiekama higiēna un dzīvošana pārapdzīvotā vidē vai telpās, kas atvieglo infekcijas pārnešanu cieša kontakta ceļā.[2]

Impetigo sākas ar sarkaniem plankumiem, kas pārvēršas ar šķidrumu pildītos pūslīšos. Tie ātri plīst, atstājot mitras erozijas, kuras pārklājas ar dzeltenām vai brūnganām krevelēm. Visbiežāk tiek skarta seja, īpaši mutes un deguna apvidus, kā arī rokas un plaukstas. Bieži sastopami tādi simptomi nieze, sāpes un palielināti limfmezgli.[2][3]

Impetigo var izraisīt tādas komplikācijas kā applaucētas ādas sindromu (scalded skin syndrome), celulītu, limfangītu, bakterēmiju, skarlatīnu, streptokoku toksisko šoku, postinflamatoriskās pigmentācijas izmaiņas, rētas un atkārtotas infekcijas.[2]

Ārsti izšķir divas galvenās formas:[2][4]

  • Bullozais impetigo, kuru izraisa zeltainā stafilokoka producētie eksfoliatīvie toksīni, kas izjauc ādas virsējo šūnu struktūru, kā rezultātā veidojas pūšļi. Izsitumi var parādīties arī uz šķietami veselas ādas. Slimībai nereti raksturīgi arī vispārēji simptomi – vājums, drudzis un palielināti limfmezgli (limfadenopātija). Ārstēšanā nepieciešama antibakteriāla terapija.
  • Nebullozais impetigo, kuru izraisa zeltainais stafilokoks, Streptococcus pyogenes vai abu kombinācija. Infekcija iekļūst caur nobrāzumiem vai citiem ādas bojājumiem. Tipiska pazīme ir medus dzeltenas kreveles, taču tās ne vienmēr parādās. Slimībai var būt raksturīga nieze un lokāli palielināti limfmezgli. Vieglākos gadījumos pietiek ar lokālu ārstēšanu.

Diagnostika un ārstēšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slimība tiek pārnesta galvenokārt tieša kontakta ceļā. Diagnozi nosaka pēc raksturīgās klīniskās ainas, bet sarežģītākos gadījumos izmanto mikrobioloģisko uztriepi un antibiotiku jutības testu. Bez ārstēšanas slimība parasti izzūd 2–3 nedēļu laikā, savukārt ar atbilstošu antibakteriālu terapiju – aptuveni 10 dienās. Vieglos gadījumos pietiek ar lokālu terapiju, plašākas infekcijas gadījumā tiek lietotas sistēmiskas antibiotikas 5–7 dienas.[2]

Lai mazinātu impetigo izplatīšanos, ieteicams izvairīties no slimības skarto ādas vietu aiztikšanas, kā arī regulāri mazgāt rokas, īpaši gadījumos, kad nejauši tiek aizskarta infekcijas skartā āda. Nedrīkst lietot kopīgus dvieļus, un, ja nepieciešams nosusināt bojāto ādu, jāizmanto tikai tīra drāna vai marle. Lai samazinātu baktēriju tālāku izplatīšanos, dvieļi un gultas veļa jāmazgā vismaz 60 °C temperatūrā.[1]

  1. 1 2 «Derma Clinic Riga - Impetigo». dermatologs.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-28.
  2. 1 2 3 4 5 «Vispirms Latvijas bērnudārzos, tagad Lietuvas ezeros: kas notiek ar lipīgo ādas infekciju impetigo?». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-28.
  3. «Impetigo-Impetigo - Symptoms & causes». Mayo Clinic (angļu). Skatīts: 2025-08-28.
  4. Naomi M. Nardi, Timothy J. Schaefer. Impetigo. Treasure Island (FL) : StatPearls Publishing, 2025.