Ineksesibla
Ineksesibla | |
---|---|
Inaccessible Island | |
![]() Salas dienvidu krasts | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Atlantijas okeāns |
Koordinātas | 37°18′00″S 12°40′45″W / 37.30000°S 12.67917°WKoordinātas: 37°18′00″S 12°40′45″W / 37.30000°S 12.67917°W |
Arhipelāgs | Tristana da Kunjas salas |
Platība | 12.65 km² |
Garums | 5,7 km |
Platums | 4,6 km |
Augstākais kalns |
Kērnpīks 449 m |
Administrācija | |
![]() | |
Aizjūras teritorija |
![]() |
Teritorija |
![]() |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | — |
Oficiālais nosaukums: Gofa un Ineksesiblas salas | |
Tips | Daba |
Kritērijs | vii, x |
Iekļauts | 1995 (19. sesija) |
Aizsardzības nr. | 740 |
Valsts |
![]() |
![]() |
Ineksesibla (angļu: Inaccessible Island — ‘nepieejamā’) ir Apvienotajai Karalistei piederoša neapdzīvota vulkāniska sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kunjas salu arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Svētās Helēnas Salas aizjūras teritorijai, kas atrodas 2460 km uz ziemeļaustrumiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu 1656. gadā, kuģojot at kuģi Nachtglas, atklāja holandiešu jūrasbraucējs Jans Jakobszons un nodēvēja to kuģa vārdā. Kuģa komanda salas stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā inaccessible, no kā cēlies tagadējais salas nosaukums. 1871. gadā salā apmetās brāļi Gustavs un Frederiks Štoltenhofi no Vācijas, kas plānoja salā medīt roņus un pārdot tos garāmejošiem kuģiem, bet tādu bija ļoti maz un 1873. gadā brāļus no salas evakuēja britu pētniecības kuģis Challenger. Neliela saliņa netālajās Naitingeila salās nosaukta par Štoltenhofu salu.
1976. gadā Ineksesiblu ar apkārtējo akvatoriju 22 km rādiusā pasludināja par dabas rezervātu, bet 1995. gadā kopā ar Gofa salu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ineksesibla.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|