Inese Jaunzeme

Vikipēdijas lapa
Inese Jaunzeme
Inese Jaunzeme
Personas dati
Dzimusi 1932. gada 21. maijā
Valsts karogs: Latvija Pļaviņas, Latvija
Mirusi 2011. gada 13. februārī (78 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija[1]
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Augums 169 cm
Svars 70 kg
Profesionālā informācija
Sporta veids vieglatlētika
Disciplīna Šķēpa mešana
Treneris Maigonis Geistards
Alberts Putāns
Oto Jurģis
Viktors Aleksejevs
Valentīns Mazzālītis[2]
Dalība sacensībās
Dalība OS 1 (1956)
Personiskie rekordi
Šķēpa mešana 55,73 m

Inese Jaunzeme (1932. gada 21. maijs2011. gada 13. februāris) bija latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, pēc sportistes karjeras beigām — ārste, medicīnas zinātņu doktore. 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā viņa ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. I. Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, ko viņa uzrādīja 1960. gadā Tartu (Igaunija).[3] Latvijas rekords viņai piederēja laika posmā no 1956. gada 27. maija līdz 1959. gada 12. jūlijam, kopumā rekordu labojusi piecas reizes, uzlabojot to no 49,36 m līdz 55,73 m.[1] Laika posmā no 1999. gada līdz nāvei viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente.[4] Viņa bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm,[3] 2002. gadā aizsākot lielās talkas tradīciju.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņas rezultātu attīstība bija strauja, jo vēl 1950. gadā viņas labākais rezultāts bija 34,60 m, bet 1952. gadā jau 40,37 m. Lielākā rezultātu un tehnikas attīstība sekoja, kad par viņas treneri kļuva Alberts Putāns, kas 1940. gados bija labākais Latvijas vesera metējs.

Inese Jaunzeme lielāko popularitāti iemantoja pirms 1956. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, šajā gadā viņa kļuva par LPSR rekordisti Tallinā (49,36 m).

1956. gadā Jaunzeme bija ceturtā labākā šķēpa metēja pasaulē, atpaliekot vien no igaunietes Virves Rolaides, vācietes Almūtes Bremmeles un ungārietes Elizabetes Vigas.[5] Melnburnas Olimpiskajās spēlēs viņa guva uzvaru ar rezultātu 53,86 m, viņa kļuva par pirmo latvieti, kas Olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu. Pēc četriem gadiem Romas Olimpiskajās spēlēs zeltu šķēpa mešanā izcīnīja cita Latvijas sportiste — Elvīra Ozoliņa. Jaunzemes straujā karjeras izaugsme šķēpa mešanā gan neturpinājās.

Četras reizes kļuvusi par Latvijas PSR čempioni (1952, 1956, 1958, 1960),[1] kā arī 1956. un 1957. gadā viņu atzina par Latvijas populārāko sportisti.[2]

Mirusi 2011. gada 13. februārī.[6]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I. Jaunzemei ir trīs meitas, četri mazbērni un trīs mazmazbērni.[1] PSRS laikos viņa bija Latvijas Sporta kino federācijas prezidente.[1] Izglītību ieguva Rīgas Medicīnas institūtā, ko absolvēja 1960. gadā. 1970. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē.[1] Desmit gadus strādāja par ķirurģi,[1] 36 gadus lasīja medicīnas lekcijas.[1]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Sacensības Norises vieta Vieta Rezultāts
Pārstāvētā valsts: Karogs: Padomju Savienība PSRS
1952 Latvijas PSR čempionāts 1. vieta 40,04 m
1956 PSRS Tautu spartakiāde Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS 3. vieta
Latvijas PSR čempionāts 1. vieta 43,90 m
Olimpiskās spēles Valsts karogs: Austrālija Melburna, Austrālija 1. vieta 53,86 m
1958 Latvijas PSR čempionāts 1. vieta 46,42 m
1960 Latvijas PSR čempionāts 1. vieta 45,16 m
1964 "Dinamiāde" 1. vieta 51,26 m

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pasta izdotā piemiņas aploksne
Piemiņas akmens

2013. gada 21. maijā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas parkā, Rīgā, tika atklāts tēlnieka Ojāra Feldberga veidotais piemiņas akmens.[7][8]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 "Inese, Inese, Inese". Sports 4 (229): 41. lpp. 2011. gada 25. februārī. Arhivēts no oriģināla 2014. gada 9. augustā.
  2. 2,0 2,1 Ivars Ošiņš. Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza. Lauku avīze, 2008. 9. lpp. ISBN 978-9984-827-07-0.
  3. 3,0 3,1 Ilze Āķe-Vīksne. «Mūžībā aizgājusi Latvijas pirmā olimpiskā čempione Inese Jaunzeme». LOK, 2011. gada 13. februāris. Skatīts: 2011. gada 14. februāris.[novecojusi saite]
  4. Staģis, Andris (2012. gada 15. maijā). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 19 (845): 39. lpp. ISSN 1691-0451.
  5. Vilis Čika. Zelts, sudrabs, bronza: latviešu olimpieši no 1912. līdz 1960. gadam. Grāmatu Draugs, 1963. 209. lpp.
  6. «Mirusi pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē Inese Jaunzeme». Delfi. 2011.02.13. Skatīts: 2011.02.13.
  7. «Par godu pirmajai Latvijas Olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei ir atklāts piemiņas akmens». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. maijā. Skatīts: 2014. gada 1. novembrī.
  8. «Pirmajai Latvijas olimpiskajai čempionei Inesei Jaunzemei tiks atklāts piemiņas akmens». Sportacentrs.com. Skatīts: 2014. gada 1. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]