Inesis Feldmanis
| ||||||||||
|
Inesis Feldmanis (dzimis 1949. gada 1. augustā) ir latviešu vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, LU profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis..
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Inesis Feldmanis ir dzimis 1949. gada 1. augustā Cēsīs.[1] No 1967. līdz 1979.gadam studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātē. Paralēli studijām no 1972. līdz 1977. gadam strādājis par vēstures skolotāju Rīgas 14. (maiņu) vidusskolā. Pēc tam sācis strādāt LVU, sākumā par Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras asistentu vēlāk par vecāko pasniedzēju.
No 1980.gada studējis aspirantūrā Maskavas universitātē kur 1984. gadā ieguvis vēstures zinātņu kandidāta grādu. 1986. gadā atsācis strādāt LVU par docentu. 1992. gadā piešķirts doktora grāds un 1994. gadā atzīts par habilitētu vēstures doktoru. 1995. gadā ievēlēts par LU profesoru un kļuvis par Rietumeiropas un Amerikas Jauno un jaunāko laiku vēstures katedras vadītāju. No 1992. līdz 2001. gadam bijis Vēstures un Filozofijas fakultātes prodekāns. 2001. gadā stažējies Herdera institūtā Marburgā, Vācijā. 2019. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Zinātniskā darbībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ineša Feldmaņa galvenā interešu sfēra ir Latvijas un Rietumeiropas vēsture starpkaru periodā. Pētījis arī vācbaltiešu minoritātes darbību Latvijā šajā laika posmā. Bijis autors (vai līdzautors) 12 monogrāfiskiem izdevumiem, 8 mācību līdzekļu skolām autors, vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors.
Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis no 1998. gada. Latvijas Vēsturnieku komisijas finansētā projekta "Nacistiskās Vācijas okupācijas politika Latvijā (1941-1945) vadītājs (1998—2009). Valsts pētījumu programmas Letonika finansēto projektu "Latvija Otrajā pasaules karā (1939—1945)" un "Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gadsimtā" vadītājs. Latvijas Universitātes profesoru padomes priekšsēdētājs un promācijas padomes loceklis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 23. februārī.
|