Inflantijas vaivadija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Województwo inflanckie
Inflantijas vaivadija
Žečpospoļitas province
Blank.png
1621 (1667) – 1772 Vitebsk gub coa.png

Ģerbonis of Inflantijas vaivadijas

Ģerbonis

Location of Inflantijas vaivadijas
Inflantijas vaivadija 18. gadsimtā
Pārvaldes centrs Daugavpils
Politiskā struktūra Vaivadija
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - No Pārdaugavas hercogistes atdalīja Zviedru Vidzemi, daļa no Cēsu vaivadijas palika Polijas-Lietuvas pakļautībā
 - Poļu-zviedru karš 1621. gads
 - Otrais Ziemeļu karš
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Pirmā Polijas dalīšana 1772. gada 5. augusts
Platība 12 000 km²
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmets, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija, Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas karaliste, Rīgas brīvpilsēta
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Vidzeme, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Oberosts, Latviešu strēlnieki, Iskolats
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Satversmes sapulce, Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Otrais pasaules karš, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Inflantijas vaivadija (poļu: Województwo inflanckie) vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām palika tiešā Žečpospoļitas pārvaldībā.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumā visa Livonija, izņemot zviedru kontrolē esošo Ziemeļigauniju un dāņu kontrolē esošās Kurzemes un Sāmsalas bīskapijas, pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā nonāca Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldībā. 1566. gadā, pēc Livonijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas ("Sigismunda Augusta privilēģija") tā tika nosaukta par "Livonijas hercogisti" Lietuvas lielkņazistes sastāvā. Par pirmo gubernatoru tika iecelts Jans Hodkevičs. 1569. gadā pēc Žečpospoļitas izveides, tā kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju).

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc zviedru uzvaras Pirmajā Poļu-zviedru karā Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijas dienvidaustrumu daļa (Poļu Vidzeme) palika "Abu tautu kopvalsts" sastāvā. Otrā Ziemeļu kara laikā krievu okupētajā vaivadijas daļā 1656. gadā tika nodibināta "Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija", kuru Polija-Lietuva atguva pēc 1667. gada Andrusovas pamiera. Šajā laikā liela daļa vietējo iedzīvotāju bija spiesti pāriet pareizticībā vai arī tika deportēti, viņu vietā Latgalē ienāca krievu zemnieki. Tikai 1667. gadā Polijas-Lietuvas Seims oficiāli nolēma atgūtajai teritorijai piešķirt kņazistes nosaukumu (tytuł księstwa) un vaivadijas iekārtu, sadalot to četros traktos. Vaivadijas ģerbonis bija vecais Pārdaugavas hercogistes ģerbonis - sudraba grifs uz sarkana vairoga ar Sigismunda Augusta iniciāļiem "SA".

Pārvaldes iekārta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas-Lietuvas seimā vaivadiju pārstāvēja trīs senatori: Inflantijas bīskaps, vaivads un kastelāns (cietokšņa priekšnieks). Pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kas sanāca Daugavpilī. Vaivadijas muižniecību (šļahtu) veidoja pārpoļotas Livonijas bruņinieku dzimtas — Tīzenhauzeni (Tiesenhausen), Felkerzāmi (Voelkersahm), Grothusi (Grotthuß), Dēnhofi (Dehnhoff), Korfi (Korff), Plāteri-Zībergi (Plater-Sieberg), Manteifeļi (Manteuffel), Rēmeri (Römer), Riki (Ryck), Moli (Mohl) un citas.

Administratīvais sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie cietokšņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inflantijas vaivadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Teodors Dēnhofs (Teodor Denhoff) (1620.-1622.)
  • Joahims Tarnovskis (Joachim Tarnowski) (1627.-1641.)
  • Tomass Sapeha (Tomasz Sapieha) (1641.-1643.)
  • Gerhards Dēnhofs (Gerard Denhoff) (1643.-1648.)
  • Nikolajs Korfs (Mikołaj Korff) (1656.) - lūdza zviedru karaspēkam palīdzību Latgales aizstāvēšanai pret krieviem
  • Pžeclavs Leščinskis (Przecław Leszczyński)
  • Aleksandrs Moršļins (Alexander Morszlyn)
  • Jeronīms Radzejovskis (Hieronim Radziejowski) (1667)
  • Jānis Teodors Šlībens (Jan Teodor Schlieben) (pirms 1681-1695)
  • Georgs Plāters (Jerzy Płatem vai Jan Andrzej Plater) (1695-1696)
  • Oto Fridrihs Felkerzāms (Otto Fryderyk Felkierzamb) (1696-1705)
  • Fabiāns Plāters (Fabian Plater) (1705-1707)
  • Stefans Kārlis Grothuss (Stefan Karol Grothus) (1707-1709)
  • Jānis Koss (Jan Koss vai Józef Kos) (1709-1713)
  • Andrejs Glenbockis (Jędrzej Głębocki) - īslaicīgi
  • Pēteris Pžebendovskis (Piotr Przebendowski) (1713-1722)
  • Antons Morštins (Antoni Morsztyn) (1722-1735)
  • Vilhelms Plāters (Wilhelm Płatem vai Jan Ludwik Plater) (1735-1736)
  • Francis Jēkabs Šembeks (Franciszek Jakub Szembek) (1737-1765)
  • Jānis Andrejs Borhs (Jan Andrzej Borch) (1765-1767)
  • Staņislavs Bžostovskis (Stanisław Brzostowski) (1767-1769)
  • Jāzeps (Jānis) Zībergs (Jozafat (Jan) Zyberg) (1769-1775)
  • Jānis Teodors Zībergs (Jan Tadeusz Zyberg) (1775-1778)
  • Kaspars Rogaļinskis (Gaspar Rogaliński) (1778-1788)
  • Ādams Felkerzāms (Adam Falkierzamb) (1790-1794)

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadiju anektēja Krievijas impērija un pievienoja Pleskavas guberņaiDaugavas provinci.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. European Kingdoms (angliski)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Pārdaugavas hercogiste
Inflantijas vaivadija
16291772
Pēc:
Pleskavas guberņas
Latgales daļa
Pirms:
Pārdaugavas hercogiste
Zviedru Vidzeme
16291721
Pēc:
Vidzemes guberņa
Pirms:
Livonijas ordenis
Kurzemes un Zemgales hercogiste
15611795
Pēc:
Kurzemes guberņa