Inflantijas vaivadija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Województwo inflanckie
Inflantijas vaivadija
Žečpospoļitas province
POL Inflanty IRP COA.svg
1621 (1667) – 1772 Vitebsk gub coa.png

Ģerbonis of Inflantijas vaivadijas

Ģerbonis

Location of Inflantijas vaivadijas
Inflantijas vaivadija 18. gadsimtā
Pārvaldes centrs Daugavpils
Politiskā struktūra Vaivadija
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - No Pārdaugavas Livonijas hercogistes atdalot Zviedru Livoniju, daļa Cēsu vaivadijas palika Polijas-Lietuvas ūnijas pakļautībā
 - Poļu-zviedru karš 1621. gads
 - Otrais Ziemeļu karš
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Pirmā Polijas dalīšana 1772. gada 5. augusts
Platība 12 000 km²
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals, Kurzemes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Inflantijas vaivadija
Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Inflantijas vaivadija (poļu: Województwo inflanckie) vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629. gadā palika tiešā Polijas—Lietuvas ūnijas pārvaldībā.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonija, izņemot zviedru kontrolē nonākušo Ziemeļigauniju un dāņu kontrolē esošās Kurzemes un Sāmsalas bīskapijas, pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā izveidoja reālūniju ar Lietuvu. 1566. gadā, pēc Livonijas bruņniecības Padošanās akta (Grodņas ūnijas) parakstīšanas, ("Sigismunda Augusta privilēģija") zemes uz ziemeļiem no Daugavas izveidoja Pārdaugavas Livonijas hercogisti Lietuvas sastāvā. Par Livonijas vietvaldi pēc Gotharda Ketlera iecēla Janu Hodkeviču. 1569. gadā pēc Polijas—Lietuvas ūnijas izveides, tā kļuva par abu valstu kopēju domēni (kondomīniju), lai arī Lietuva uzstāja uz savām pirmtiesībām uz šo provinci.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc zviedru uzvaras Pirmajā Poļu-zviedru karā Pārdaugavas Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijas dienvidaustrumu daļa palika Polijas-Lietuvas kontrolē. Otrā Ziemeļu kara laikā krievu okupētajā vaivadijas daļā 1656. gadā tika nodibināta "Borisogļebskas (Daugavpils) vaivadija", kuru Polija-Lietuva atguva pēc 1667. gada Andrusovas pamiera. Šajā laikā liela daļa vietējo iedzīvotāju bija spiesti pāriet pareizticībā vai arī tika deportēti; viņu vietā Latgalē ienāca krievu zemnieki. 1667. gadā Polijas-Lietuvas Seims oficiāli nolēma šai teritorijai piešķirt kņazistes nosaukumu (tytuł księstwa) un vaivadijas iekārtu, sadalot to četros traktos. Vaivadijas ģerbonis bija vecais Pārdaugavas hercogistes ģerbonis - sudraba grifs uz sarkana vairoga ar karaļa Sigismunda Augusta iniciāļiem "SA".

Pārvaldes iekārta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas-Lietuvas Seimā vaivadiju pārstāvēja trīs senatori: Inflantijas bīskaps, vaivads un kastelāns (cietokšņa priekšnieks). Pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kas sanāca Daugavpilī. Vaivadijas muižniecību (šļahtu) veidoja pārpoļotas Livonijas bruņinieku dzimtas — Tīzenhauzeni (Tiesenhausen), Felkerzāmi (Voelkersahm), Grothusi (Grotthuß), Dēnhofi (Dehnhoff), Korfi (Korff), Plāteri-Zībergi (Plater-Sieberg), Manteifeļi (Manteuffel), Rēmeri (Römer), Riki (Ryck), Moli (Mohl) un citas.

Administratīvais sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie cietokšņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inflantijas vaivadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadiju anektēja Krievijas Impērija un pievienoja Pleskavas guberņaiDaugavas provinci.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. European Kingdoms (angliski)
Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Pārdaugavas hercogiste
Inflantijas vaivadija
16291772
Pēc:
Pleskavas guberņas
Latgales daļa
Pirms:
Pārdaugavas hercogiste
Zviedru Vidzeme
16291721
Pēc:
Vidzemes guberņa
Pirms:
Livonijas ordenis
Kurzemes un Zemgales hercogiste
15611795
Pēc:
Kurzemes guberņa