Inguna Daukste-Silasproģe

Vikipēdijas lapa
Inguna Daukste-Silasproģe
Personīgā informācija
Dzimusi 1968. gada 3. decembrī (55 gadi)
Rīga
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās literatūrzinātniece

Inguna Daukste-Silasproģe (dzimusi 1968. gadā) ir latviešu literatūrzinātniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1992). Dr. philol. (1997). Kopš 1992 viņas darbavieta ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, viņa ir Literatūras nodaļas vadošā pētniece. Pētnieciskās intereses saistītas ar latviešu trimdas literatūru un salīdzinošo literatūrzinātni, Baltijas reģiona literatūru.[1]

2003. gadā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmumu piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balva literatūrzinātnē par pētījumu "Latviešu literārā dzīve literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950)".[2]

Ar Ministru kabineta rīkojumu iecelta darbam Latvijas valdības izveidotajā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā[3].

2015. gadā saņēmusi Ērika Raistera fonda balvu par monogrāfiju "Tāla zeme, tuvi ļaudis". 2019. gadā saņēmusi Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" par monogrāfiju "Gaidot laivu".

Līdzautore kolektīvajām monogrāfijām "Vācu literatūra un Latvija" (2005) un "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (2008). Sastādījusi skandināvu rakstniekiem veltītu rakstu krājumu "Ziemeļu zvaigznājs" (2002), rakstu krājumu "Meklējumi un atradumi" (2004, 2005), krājumu "Materiāli par latviešu un cittautu kultūru Latvijā" (2003).

Nozīmīgākās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā (1944–1950). Rīga: Zinātne, 2002.
  • Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanādā: 1950–1965. Rīga: Valters un Rapa, 2007.
  • Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības. Rīga: LU LFMI, 2014.
  • Gaidot laivu: Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā. Rīga: LU LFMI, 2019.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]