Inocents II

Vikipēdijas lapa
Inocents II
Innocentius II
(Gregorio Papareschi)
Romas pāvests
Amatā
1130. gada 14. februāris — 1143. gada 24. septembris
Priekštecis Honorijs II
Pēctecis Celestīns II

Dzimšanas dati ???
Pāvesta valsts, Roma
(tagad Karogs: Itālija Itālija)
Miršanas dati 1143. gada 24. septembris
Pāvesta valsts, Roma
(tagad Karogs: Itālija Itālija)

Pāvests Inocents II (latīņu: Innocentius II), īstajā vārdā Gregorio Papareski (itāļu: Gregorio Papareschi; dzimšanas gads nezināms, miris 1143. gada 24. septembrī) — Romas pāvests no 1130. gada līdz nāvei 1143. gadā.

Dzimis Romā kā Gregorio Papareski. Kļuva par kardinālu pāvesta Pashālija II laikā (1099—1118). Pāvesta Kaliksta II laikā (1119—24) veica vairākus svarīgus baznīcas diplomātijas uzdevumus, piemēram, piedalījās Vormsas konkordāta slēgšanā.

Pēc pāvesta Celestīna II nāves ar 16 kardinālu balsīm par pāvestu tika ievēlēts Gregorio Papareski, tomēr gandrīz vienlaicīgi ar 25 kardinālu balsīm par antipāvestu tika ievēlēts Pjetro Pjerleoni (itāļu: Pietro Pierleoni), kurš pieņēma Anaklēta II vārdu. Shizma turpinājās astoņus gadus, un abi pāvesti sūtīja rīkojumus pa visu Eiropu. Kaut arī Svētā Pētera bazilika atradās Anaklēta II rokās, Inocentu II atbalstīja Bernārs no Klervo un Svētās Romas impērijas imperators Lotārs III. Pēc Anaklēta II nāves 1138. gadā viņa vietā ievēlēja antipāvestu Viktoru III, tomēr pēc pāris mēnešiem viņš pakļāvās Inocenta II autoritātei.

1139. gadā Inocenta II vadībā notika Otrais Laterāna koncils shizmas radīto nesaskaņu pārvarēšanai. Tajā tika ekskomunicēts Sicīlijas karalis Rožers II, nosodīta Arnolda no Brešas mācība. Tika vēlreiz apstiprināts Pirmā Laterāna koncila kanons par baznīcas darbinieku celibātu un ierobežota baznīcas kalpotāju greznība apģērbā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]