Interlingvistika

Interlingvistika (no latīņu: inter — ‘starp’ un latīņu: lingua — ‘valoda’) ir valodniecības nozare, kas pēta starpvalodu saziņu, starptautiskās palīgvalodas, to veidošanu, struktūru, funkcionēšanu un lietojumu, kā arī valodu kontaktus starptautiskā mērogā. Tā analizē, kā dažādu valodu runātāji var efektīvi sazināties, izmantojot kopīgu vai starpniekvalodu.

Interlingvistika īpašu uzmanību pievērš mākslīgi veidotām valodām, piemēram, Esperanto, Ido un Interlingva, kā arī dabiskajām lingua franca formām, kuras rodas daudzvalodīgās vidēs. Pētījumu lokā ietilpst arī šo valodu sociolingvistiskie, psiholingvistiskie un kultūras aspekti.

Izšķir teorētisko un praktisko interlingvistiku. Teorētiskā interlingvistika pēta universālus valodu principus, valodu plānošanu un tipoloģiju, savukārt praktiskā interlingvistika koncentrējas uz starptautisko palīgvalodu izstrādi, standartizāciju un ieviešanu praksē.

Interlingvistika ir cieši saistīta ar sociolingvistiku, valodu plānošanu, tulkojumzinātni un valodu tipoloģiju. Tā ir nozīmīga arī globalizācijas, starptautiskās komunikācijas un daudzvalodības pētījumos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Interlingvistika.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)