Invernesšīra
| Invernesšīra | |
|---|---|
| grāfiste | |
| Inverness-shire Siorrachd Inbhir Nis | |
|
| |
|
Invernesšīras grāfiste Skotijā | |
| Koordinātas: 57°05′N 4°40′W / 57.083°N 4.667°WKoordinātas: 57°05′N 4°40′W / 57.083°N 4.667°W | |
| Valsts |
|
| Zeme |
|
| Apgabals | Hailenda, Rietumu salas |
| Dibināta | 12. gadsimts |
| Likvidēta | 1975 |
| Administratīvais centrs | Invernesa |
| Platība | |
| • apgabals | 10 906 km2 |
| Maks. augstums | 1 345 m |
| Iedzīvotāji (2011) | |
| • apgabals | 118 492 |
| • blīvums | 8,2/km² |
| Laika josla | GMT (UTC0) |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
|
| |
Invernesšīra (angļu: Inverness-shire, skotu gēlu: Siorrachd Inbhir Nis) ir viena no Skotijas tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst Hailendas un Rietumu salu pašvaldības apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals. Atrodas Skotijas ziemeļdaļā, robežojas ziemeļos ar Rosu un Kromarti, austrumos — ar Nērnšīru, Mari, Benfšīru un Aberdīnšīru, bet dienvidos — ar Pērtšīru un Ārgailu. Grāfistei piederēja Ārējo Hebridu salu dienviddaļa (Herisas sala, Nortuista, Benbekula, Sautuista, Bera u.c), kā arī Skaja un vairākas mazākas saliņas Iekšējo Hebridu salu grupā. Rietumos krastus apskalo Atlantijas okeāns, Hebridu jūra un Minča šaurums, bet austrumos — Ziemeļjūras Marifērta līcis. Grāfistes galvenā pilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir Invernesa (48 248 iedzīvotāji). Karaliskās pilsētas (royal burgh) statuss bija arī Fortviljamai (15 757 iedzīvotāji) un Kingjūsi (1 470).
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Senatnē Invernesšīras pamatdaļa ietilpa vēsturiskajā Mari provincē, ko pārvaldīja Mari hercogi vai mormēri. 12. gadsimtā provinci iekļāva Skotijas Karalistē un lai nodrošinātu Skotijas karaļa varu, provinci sadalīja vairākās šīrās, ko pārvaldīja šerifi. Mari provinci sadalīja Elginas, Nērnas un Invernesas šīrās. Tajā pašā laikā Skotijas karalis centās nodrošināt savu varu Rosšīrā un Keitnesā, ko bija ieguvis 1098. gadā. Lai arī Dingvolā un Kromarti bija savi šerifi, Invernesas šerifs ieguva nominālu varu pār ziemeļu teritorijām līdz pat Pentlendfērtam. 15. gadsimtā Skotijas karalistē pilnībā tika iekļauta pusneatkarīgā Salu Karaliste un Invernesas šerifam tika pakļautas arī Ārējās Hebridu salas un daļa no Iekšējām Hebridu salām.
1505. gadā tika nolemts, ka Invernesšīrai ir pārāk liela platība, lai to efektīvi pārvaldītu un atsevišķās grāfistēs pakāpeniski tika nodalītas Saterlenda 1633. gadā, Keitnesa 1641. gadā un Rosšīra 1661. gadā.
1889. gada administratīvajā reformā Invernesšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti ar vēlētu padomi, bet Invernesas pilsētai bija sava grāfistes līmeņa pašvaldība. 1930. gadā Invernesu pakļāva grāfistes padomei. 1955. gadā Apvienotās Karalistes valdība pasludināja par savu īpašumu neapdzīvoto Rokolas salu Atlantijas okeānā un iekļāva to Invernesšīras Herisas distriktā; Apvienotās Karalistes tiesības uz Rokolu apstrīd Īrija.
1975. gada reformā Invernesšīras grāfiste tika likvidēta. Ārējo Hebridu salu dienviddaļu pievienoja jaunizveidotajam Rietumu salu pašvaldības apgabalam, bet grāfistes "kontinentālo" daļu sadalīja četros distriktos (Bedenoha un Stratspeja, Invernesa, Lohabera, Skaja un Lohalša) un iekļāva Hailendas reģionā. 1996. gada reformā Hailenda tika reorganizēta par unitāru pašvaldības apgabalu, likvidējot distriktu pašvaldības. Invernesšīra grāfiste vēsturiskajās robežās turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste un leitnantūras apgabals (bez Ārējām Hebridu salām, Skajas un Lohalšas) ar savu lordu leitnantu.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Invernesšīra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|