Ipras stāvs
Ipras stāvs (angļu: Ypresian stage) ir paleogēna sistēmas ceturtais stāvs un eocēna nodalījuma apakšējais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies ipras laikmetā periodā no 56,0 līdz 48,07 miljoniem gadu (kopumā nepilnus 8 miljonus gadu). Ipras stāva nogulumi atrodas virs paleocēna tanetas stāva nogulumiem un zem eocēna lutēcijas stāva nogulumiem.
| Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|
| Paleogēna periods (65,5 ± 0,3 — 23,03 ± 0,05 Ma) |
Oligocēns (33,9—23,03 Ma) | ||
| Hattu | (27.3—23,04 Ma) | ||
| Rūpela | (33,9—27.3 Ma) | ||
| Eocēns (55,8—33,9 Ma) | |||
| Priabonas | (37,71—33,9 Ma) | ||
| Bārtonas | (41,03—37,71 Ma) | ||
| Lutēcijas | (48,07—41,03 Ma) | ||
| Ipras | (56,0—48,07 Ma) | ||
| Paleocēns (65,5—55,8 Ma) | |||
| Tanetas | (59,24—56,0 Ma) | ||
| Zēlandes | (61,66—59,24 Ma) | ||
| Dānijas | (66,0—61,66 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ipras stāvu 1850. gadā zinātniskajā literatūrā ieviesa beļģu ģeologs Andrē Dumons, nosaucot to Beļģijas pilsētas Ipras vārdā.[1] Taču mūsdienu stāva definējums ļoti atšķiras no Dumona aprakstītā un ietver daudz īsāku ģeoloģisko periodu Zemes vēsturē.[2]
Ipras stāva pamatne noteikta pēc δ13C vērtību spēcīgas negatīvās anomālijas paleocēna-eocēna termālajā maksimumā. Oficiālais GSSP pamatgriezums ipras stāvam ir Dābabījas karjerā netālu no Luksoras, Ēģiptē. Stāva sākotnējais tipiskais griezums atrodas pie Ipras. Ipras stāva augšējā robeža (lutēcijas stāva pamatne) noteikta foraminīferu Hantkenina ģints pirmās parādīšanās līmenī.
Ipras stāvam atbilst Eiropas sauszemes zīdītāju megazonas augšējais neistras stāvs un lielākā daļa grauvija stāva (kas ietver paleogēna zīdītāju 7 līdz 10. zonu), Ziemeļamerikas sauszemes zīdītāju vasatčas, kā arī apakšējais un vidējais bridžas stāvs, Kalifornijas bulitijas, penutijas un ulatizijas reģionālais stāvs, Dienvidamerikas sauszemes zīdītāju kasamajoras stāvs, Āzijas sauszemes zīdītāju bumbanas stāvs un lielākā daļa aršantas stāva, kā arī Austrālijas augšējais vangerripas un apakšējais johanas reģionālais stāvs.