Pāriet uz saturu

Irānas—Izraēlas karš (2025)

Vikipēdijas lapa
Irānas–Izraēlas karš (2025)

2025. gada 13. jūnija Izraēlas gaisa spēki uzbrukumi
Datums2025. gada 13. jūnijs — 24. jūnijs (pamiers)
Vieta
Irāna, Izraēla, Persijas līcis, Tuvie Austrumi
Iznākums vienošanās par pamieru
Karotāji
Karogs: Izraēla Izraēla
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV		 Karogs: Irāna Irāna
Hutieši		 Tikai aizsardzības darbības:
Karogs: Jordānija Jordānija
Karogs: Katara Katara
Izraēlas gaisa uzbrukums Teherānai
Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 15. jūnijā

Irānas–Izraēlas karš sākās 2025. gada 13. jūnijā ar pēkšņu Izraēlas uzbrukumu vairākiem mērķiem Irānā, ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.[1] Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem Izraēla uzbruka arī Irānas augstākai militārai vadībai. Uzbrukumā tika nogalināts Islāma revolūcijas gvardes korpusa vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos Mossad slepenā dienesta darbiniekus.

Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība Ansār Allāh, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem.

2025. gada 22. jūnijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV gaisa spēki un jūras spēki ir uzbrukuši vairākiem kodoliekārtām Irānā.[2] To vidū ir Fordo urāna bagātināšanas rūpnīca, Netenzas kodoliekārta un Isfahānas kodoltehnoloģiju centrs. Šie objekti ir vieni no svarīgākajiem urāna bagātināšanas centriem Irānā. Saskaņā ar Fox News sniegto informāciju uzbrukumā tika izmantotas sešas 30 000 mārciņu smagas GBU-57 bumbas, ko nogādāja Northrop B-2 Spirit bumbvedēji, kā arī 30 no zemūdenēm raidītas Tomahawk raķetes. ASV uzbrukums notika saistībā ar 13. jūnijā Izraēlas sākto militāro operāciju pret Irānu un Irānas atbildes triecieniem pret Izraēlu. 23. jūnija vakarā Irāna ar raķetēm uzbruka ASV aviobāzei Udeidā netālu no Kataras galvaspilsētas Dohas.[3]

24. jūnija rītā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka Irāna un Izraēla esot panākušas vienošanos par "pilnīgu un galīgu" uguns pārtraukšanu. Viņš norādīja, ka vispirms uguni pārtraukšot Irāna, bet pēc 12 stundām to darīšot arī Izraēla. Vēl pēc 24 stundām 12 dienas ilgušais karš būšot izbeigts. Izraēlas valdība apstiprinājusi, ka piekritusi abpusējai uguns pārtraukšanai, paziņojot, ka Izraēla sasniegusi visus militāros mērķus, ko tā iepriekš definēja kā ballistisko raķešu un kodoldraudu novēršanu no Irānas puses. Tomēr Irānas Revolucionārā gvarde īsi pirms uguns pārtraukšanas paziņoja, ka izšāvusi uz Izraēlu vēl 11 raķetes.[4]

Priekšvēsture

[labot | labot pirmkodu]

Irānas—Izraēlas konflikts

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Izraēlas—Hamās karš

Karš ir daļa no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc 2023. gadā 7. oktobrī Hamās uzbrukumiem un sāktās plašākās karadarbības Tuvajos Austrumos. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī.

Līdz 2025. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības Hamās un Hezbollah, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara Gazā un Izraēlas militārajām operācijām Libānā 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais Asada režīms Sīrijā. ASV vēlēšanās uzvarēja Donalds Tramps, kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai.

Irānas kodolprogramma

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Irānas kodolprogramma

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu minēja Irānas kodolprogrammu kā iemeslu, kāpēc Izraēla preventīvi uzbruka Irānai.[5] Irāna pastāvīgi ir apgalvojusi, ka tās kodolprogramma ir paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem un ka tā nekad nav plānojusi izstrādāt kodolieročus.[6] Valsts 20. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados izstrādāja slepenu kodolieroču programmu ar nosaukumu AMAD projekts, kas, saskaņā ar ASV izlūkdienestu novērtējumiem, tika apturēta 2003. gadā.[7][6] ASV izlūkdienestu novērtējumos tika secināts, ka Irāna neražo kodolieročus un ka augstākais līderis Alī Hāmenejī nebija atļāvis atsākt AMAD projektu.[8]

2015. gada 14. jūlijā Irāna un sešas pasaules valstis (Lielbritānija, Ķīna, Francija, Vācija, Krievija un ASV) panāca vienošanos kodolenerģijas jomā, lai atceltu sankcijas pret Irānu un iesaldētu Irānas kodolprogrammu.[9][10] Bet 2018. gadā ASV prezidents Donalds Tramps vienpusēji izstājās no līguma un to anulēja, neskatoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) ziņojumu, ka Irāna ievēro līgumu.[11] Pēc ASV lēmuma Irāna sāka uzkrāt bagātinātu urānu,[9][12] un SAEA zaudēja iespēju uzraudzīt Irānas kodoliekārtas.[9][13]

2025. gada martā ASV Nacionālās izlūkošanas direktore Talsija Gebarda liecināja, ka ASV izlūkdienesti ir apstiprinājuši, ka "Irāna neražo kodolieročus".[14] Mēnesi vēlāk Tramps paziņoja par sarunām starp ASV un Irānu par Irānas kodolprogrammu. Baltais nams paziņoja, ka Irānai ir divi mēneši, lai nodrošinātu līguma noslēgšanu, un šis termiņš beidzās dienu pirms Izraēlas triecieniem.[15][16]

Tajā dienā, 2025. gada 12. jūnijā, SAEA pirmo reizi 20 gadu laikā atzina, ka Irāna nav ievērojusi kodolenerģijas saistības.[17] SAEA ģenerāldirektors Rafaels Grossi intervijā paziņoja, ka SAEA "nav nekādu pierādījumu par sistemātiskiem centieniem pāriet uz kodolieroču izstrādi".[18][19] Dienu vēlāk Izraēla sāka triecienus pret Irānu, uzsākot Irānas—Izraēlas karu.

Kara atsākšanās

[labot | labot pirmkodu]

Karš atsākās 2026. gada 28. februārī ar ASV un Izraēlas gaisa triecieniem pa Irānas pilsētām.[20] Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica gaisa triecienus pa ASV militārajiem objektiem Bahreinā, Kuveitā, Katarā un AAE.[21]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-19.
  2. ↑ «США ударили по Ірану. Що це означає для України». www.unian.ua (ukraiņu). 2025-06-22. Skatīts: 2025-06-22.
  3. ↑ Irāna dod atbildes triecienu ASV aviobāzei Katarā lsm.lv 2025. gada 23. jūnijā
  4. ↑ Tramps pārmet Irānai un Izraēlai uguns pārtraukšanas režīma neievērošanu lsm.lv 2025. gada 24. jūnijā
  5. ↑ Rebecca Rosman. «Israel strikes Iranian state TV during live broadcast on the fourth day of conflict». NPR (angļu), 2025. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 17. jūnijs.
  6. 1 2 David Gritten. «Was Iran months away from producing a nuclear bomb?». BBC News (en-GB), 2025. gada 18. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 19. jūnijs.
  7. ↑ «Was Iran really racing for nukes?». The Economist. 2025. gada 13. jūnijs. ISSN 0013-0613. Skatīts: 2025. gada 14. jūnijs.
  8. ↑ Andy Gregory, Alicja Hagopian. «Israel-Iran conflict: A timeline of how the attacks unfolded». The Independent (angļu), 2025. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 17. jūnijs.
  9. 1 2 3 Mostafa Salem, Helen Regan, Lou Robinson. «Everything you need to know about Iran's nuclear program». CNN (angļu), 2025. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 22. jūnijs.
  10. ↑ Meredith Deliso. «What was in the Iran nuclear deal and why did Trump withdraw the US from it?». ABC News (angļu), 2025. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 22. jūnijs.
  11. ↑ Jonathan Tirone. «How Close Is Iran to a Nuclear Weapon as Trump Eyes a Deal?». Bloomberg News (Bloomberg L.P.), 2025. gada 13. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2025. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 13. jūnijs.
  12. ↑ Byman, Daniel (13 June 2025). "What to Know About the Israeli Strike on Iran" (en). Center for Strategic and International Studies.
  13. ↑ «Israel strikes Iran. What happens next?». Brookings Institute (en-US). 2025. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 22. jūnijs.
  14. ↑ Katie Lillis, Zachary Cohen. «Israel says Iran was racing toward a nuclear weapon. US intel says it was years away». CNN, 2025. gada 17. jūnijs.
  15. ↑ Crispian Balmer. «After years of waiting, Israel's Netanyahu finally makes his move on Iran». Reuters, 2025. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 13. jūnijs.
  16. ↑ Betsy Klein, Sarah Ferris, Katie Bo Lillis, Kylie Atwood, Alayna Treene. «'We fight or we die': How days of frantic diplomacy and dire warnings culminated with Israel's attack on Iran». CNN (angļu), 2025. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 17. jūnijs.
  17. ↑ «UN nuclear watchdog finds Iran in non-compliance with its nuclear safeguards obligations». Euro News. Skatīts: 2025-06-12.
  18. ↑ Yashraj Sharma, John T. Psaropoulos. «Is Iran 'very close' to building a nuclear bomb as Trump claims?». Al Jazeera English (angļu), 2025. gada 18. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 18. jūnijs.
  19. ↑ William Maclean, Peter Graff. «Iran says parliament is preparing bill to leave nuclear non-proliferation treaty». Reuters, 2025. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 20. jūnijs.
  20. ↑ «US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes». BBC News. 2026. gada 28. februāris. Skatīts: 2026. gada 28. februāris.
  21. ↑ «US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live». The Guardian. 2026. gada 28. februāris. Skatīts: 2026. gada 28. februāris.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Irānas—Izraēlas_karš_(2025)&oldid=4423751"