Irina Fariona
| ||||||||||||
| ||||||||||||
.jpg)
Irina Fariona (ukraiņu: Ірина Фаріон; dzimusi 1964. gada 29. aprīlī Ļvivā, mirusi 2024. gada 19. jūlijā, turpat) bija ukraiņu politiķe, filoloģe un sabiedriska darbiniece. Pazīstama kā ukraiņu valodas aizstāve.
2024. gada 19. jūlija vakarā Ļvivā pret Irinu Farionu tika veikts uzbrukums ar šaujamieroču izmantošanu. Viņa kritiskā stāvoklī tika nogādāta slimnīcā. Pēc operācijas viņa nonāca komā, un tajā pašā naktī mira 60 gadu vecumā. 2024. gada 25. jūlijā Dņipro tika aizturēts 18 gadus vecais aizdomās turamais Vjačeslavs Zinčenko.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fariona dzimusi Ļvivā 1964 gadā. Viņas māte bija skolotāja, bet tēvs – santehniķis.
1987. gadā viņa absolvēja Ļvivas Universitātes filoloģijas fakultāti. Līdz 1991. gadam viņa vadīja Ukrainas studiju centru Ļvivas Universitātē. 1996. gadā viņa aizstāvēja doktora disertāciju filoloģijā.
No 1990. līdz 1995. gadam Fariona strādāja par pasniedzēju Ļvivas Valsts Lietišķās mākslas institūtā (tagad Ļvivas Nacionālā mākslas akadēmija), kur mācīja ukraiņu valodu kā svešvalodu, valodas kultūru un ukraiņu literatūru no 11. līdz 20. gadsimtam.
2024. gada 19. jūlijā Fariona tika ievainota pie savas mājas Ļvivā. Viņa tika nogādāta slimnīcā kritiskā stāvoklī, kur pēc operācijas nonāca komā un tajā pašā naktī mira 60 gadu vecumā.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1987. gada martā Irina Fariona kļuva par kandidāti uz dalību PSKP, no 1988. gada aprīļa līdz 1989. gadam viņa bija PSKP locekle. Rekomendācijā, kas tika sniegta kā pamats kandidātes statusa iegūšanai PSKP, bija teikts, ka Fariona, būdama fakultātes internacionālās draudzības kluba locekle, vairākkārt vadīja sarunas ar ārvalstu studentiem, lai palīdzētu viņiem labāk apgūt krievu valodu. Turpat tika norādīts, ka viņa kopš 1978. gada septembra bija VĻKJS biedre. Šo rekomendāciju sniedza 1987. gada 10. martā. Savukārt Fariona savā emuārā noliedza šo informāciju: "Ja tādus raksturojumus tajā laikā komunistiskie vadītāji par kādu arī rakstīja, tad to darīja uz kopijas un bez adresāta ziņas."
Kopš 2005. gada Irina Fariona bija VA "Brīvība" biedre.[1] Uz 2006. gada aprīli viņa bija kandidāte no VA "Brīvība" (№ 3 sarakstā). Vēlēšanu laikā viņa arī bija docētāja Ļvivas politehnikas ukraiņu valodas katedrā. 2007. gada septembrī viņa atkārtoti kandidēja Ukrainas Augstākās Radas vēlēšanās no VO "Brīvība".
2006. gada Ļvivas apgabala padomes vēlēšanās viņa tika ievēlēta par deputāti.
2010. gada Fariona uzvarēja vienmandāta vēlēšanu apgabalā Ļvivas pilsētā, iegūstot visaugstāko atbalsta rezultātu starp visiem vienmandāta kandidātiem Ļvivā – 33 %.
2010. gada 15. februārī viņa ar atklātu vēstuli vērsās pie jaunievēlētā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča, lai aizstāvētu ukraiņu valodas valsts statusu. 2010. gada 22. februārī viņa vērsās arī pie Ukrainas Augstākās Radas.[2]
2011. gada 22. februārī Ļvivas apgabala padomes sēdē viņa iesniedza rezolūciju par izglītības, zinātnes, jaunatnes un sporta ministra Dmitro Tabačnika atkāpšanās pieprasījumu, kurš, pēc viņas domām, "fatāli kļūdījies ar savas dzīvesvietas un vēsturiskās būtības izvēli." No triju apgabala padomju priekšsēdētājiem – Ļvivas, Ternopilas un Ivanofrankivskas — šī vēstule tika nosūtīta Ukrainas prezidentam.[3] Vēlāk Tabačniks tika apsūdzēts valsts nodevībā un zaudēja Ukrainas pilsonību.[4]
Fariona aktīvi iestājās pret Ukrainas likumu "Par valsts valodas politikas principiem", kas bija pazīstams kā Kivalova-Kolesņičenko likums. Viņa centās panākt tā atcelšanu ar atsevišķu Ukrainas likumu, vēlāk ar Ukrainas Konstitucionālās tiesas lēmumu.
No 2012. gada 12. decembra līdz 2014. gada 27. novembrim viņa bija Ukrainas Augstākās Radas deputāte no VA "Brīvība", Ukrainas Augstākās Radas Zinātnes un izglītības komitejas augstākās izglītības apakškomitejas vadītāja (no 2013. gada 24. janvāra), Zinātnes un izglītības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece (no 2014. gada 16. jūlija).
2019. gadā viņa kritizēja Ukrainas likumu "Par ukraiņu valodas kā valsts valodas funkciju nodrošināšanu," uzskatot to par pārāk maigu. Nostājās arī pret likumprojektu "Par angļu valodas izmantošanu Ukrainā", uzskatot, ka tas veicinās angliskošanu un atukrainizāciju izglītībā, kultūrā un Ukrainas sabiedrībā kopumā. Viņa vairākkārt izteicās pret angļu valodas lietošanas paplašināšanu Ukrainā un pret likumprojekta izstrādi.
Neilgi pirms savas nāves Irina Fariona iegādājās 11 FPV dronus Ukrainas Bruņotajiem spēkiem gandrīz par 100 000 hrivnām un uzsāka ziedojumu vākšanu droniem, par ko 2024. gada 18. jūlijā paziņoja savā pēdējā YouTube vietnē "Iryna Farion".[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Wayback Machine». web.archive.org. 2015-09-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-18. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ Zaxid.net. «Ірина Фаріон написала листа Януковичу». ZAXID.NET (ukraiņu), 2012-01-24. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ «Фаріон просить Януковича відправити у відставку Табачника, який фатально помилився з місцем проживання». ua.korrespondent.net (krievu). Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ «Табачник, Клюєв і не лише. Зеленський позбавив громадянства екс-чиновників часів Януковича». РБК-Украина (ukraiņu). Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ Наталія Карнаух. «Ірина Фаріон купила 11 дронів за гроші, які відсудила у Львівської політехніки». Суспільне | Новини (ukraiņu), 2024-07-15. Skatīts: 2025-01-04.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Irina Fariona.
|