Irlavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Irlavas pagasts
Novads: Tukuma novads
Centrs: Irlava
Kopējā platība:[1] 114,0 km2
 • Sauszeme: 109,5 km2
 • Ūdens: 4,5 km2
Iedzīvotāji (2022):[2] 1 264
Blīvums (2022): 11,5 iedz./km2
Irlavas pagasts Vikikrātuvē

Irlavas pagasts ir viena no Tukuma novada administratīvajām teritorijām, Abavas krastos. Tas izvietojies 20 km attāluma no novada centra Tukuma. Robežojas ar sava novada Jaunsātu, Tumes, Degoles, Lestenes, Jaunpils, Viesatu un Zemītes pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prūsene, Roja, Vecupe, Viesata, Žīdu strauts.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nūstiņu ezers

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Irlavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Akmeņmuiža (Gut Steinhof, Sāti), Irlavas muiža (Gut Irmlau, Vaski), Ķūķu muiža (Gut Abaushof), Pētertāles muiža (Gut Petertal, Pētertāle), Snapju muiža (Gut Friedrichsberg, Snapji).

Rakstu avotos Irlava pirmoreiz minēta 1453. vai 1454. gadā kā Livonijas ordeņa lēnis Irmlow. Pagasta pašpārvalde izveidota 19. gadsimta 60. gados. 1861. gadā Irlavas pagastam pievienoja Degoles un Ķūku muižu pagastus, 1924. gadā - Pētertāles pagastu. 1935. gadā Irlavas pagasta platība bija 106,5 km² un tajā dzīvoja 2132 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Irlavas un Degoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1965. gadā Irlavas ciemam pievienoja Abavas ciema kolhoza «Druva» teritoriju. 1961. gadā daļu Irlavas ciema iekļāva Tumes ciemā, bet 1975. un 1977. gadā - Degoles ciemā, savukārt 1979. gadā daļu Degoles ciema pievienoja Irlavas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2009. gadā Irlavas pagasts kā administratīvā teritorija tika iekļauts Tukuma novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 132—    
19591 825−14.4%
19671 494−18.1%
19791 357−9.2%
GadsIedz.±%
19891 756+29.4%
20001 668−5.0%
20111 432−14.1%
20211 268−11.5%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Irlava (pagasta centrs), Vaski, Sāti, Snapji, Pētertāle.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oskars Dankers (1883—1965), ģenerālis
  • Ernests Gulbis (1888—?), politiķis, 1. un 2. Saeimas deputāts
  • Roberts Liepiņš (1890—1978), diplomāts un politiķis. Latvijas finanšu ministrs (1928), Rīgas pilsētas galva (1936—1940).

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. OSP