Istra (pilsēta)

Vikipēdijas lapa
Istra
pilsēta
Истра
Istras kolāža
Istras kolāža
Karogs: Istra
Karogs
Ģerbonis: Istra
Ģerbonis
Istra (Maskavas apgabals)
Istra
Istra
Istra (Krievija)
Istra
Istra
Koordinātas: 55°55′00″N 36°52′00″E / 55.91667°N 36.86667°E / 55.91667; 36.86667Koordinātas: 55°55′00″N 36°52′00″E / 55.91667°N 36.86667°E / 55.91667; 36.86667
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais federālais apgabals
Federācijas subjekts Maskavas apgabals
Pilsētas apriņķis Istras pilsētas apriņķis
Pirmais pieminējums 1589
Pilsētas tiesības 1781
Platība
 • Kopējā 7 km2
Augstums 165 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 32 609
 • blīvums 4 794/km²
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa istra-adm.ru
Istra Vikikrātuvē

Istra (krievu: Истра) ir pilsēta Maskavas apgabalā Krievijā, kas atrodas 40 km uz rietumiem no Maskavas pie Istras upes, Istras pilsētas apriņķa centrs. Dzelzceļa pietura Istra un stacija Novojerusaļimskaja RīgasMaskavas dzelzceļa līnijā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Kļinas—Dmitrovas grēdas dienvidu nogāzē, mēreni kontinentāla klimata joslā. Vidējā jūlija temperatūra +18°C, janvāra — -9°C. Gada nokrišņu norma — 617 mm. Zemākā temperatūra pilsētā pēdējos 100 gados bijusi -53°C 2011. gadā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz rakstos minēta 1589. gadā kā Safatovas (Сафа́тово) ciems. 1630.—1781. Voskresenskojes ciems (Воскресенское), 1781.—1930. Voskresenskas pilsēta (Воскресенск), kopš 1930. gada nosaukta par Istru pēc cauri tekošās upes. Krievijā tas tiek uzskatīts par senu baltu toponīmu.[3]

1656. gadā Voskresenskoju kopā ar vēl trīs blakus esošām sādžām nopirka Maskavas un Krievijas patriarhs Nikons, nolēmis uzbūvēt te jaunu visas pareizticības centru — Novojerusaļimskas jeb Jaunās Jeruzalemes klosteri (Воскресенский Новоиерусалимский монастырь). Būves laikā tajā vairākus gadus bija patriarha rezidence. Klostera būve tika pabeigta jau pēc Nikona nāves 1685. gadā.

1941. gada novembrī—decembrī pilsētiņa smagi cieta Otrajā pasaules karā, par ko saņēma Krievijas goda nosaukumu "Kara drosmes apdzīvotā vieta" (Населённый пункт воинской доблести).[4] Vācu sapieri atkāpjoties uzspridzināja ne tikai pilsētas, bet arī Novojerusaļimskas klostera galvenās ēkas.

Pēc kara tika izstrādāti projekti pilsētas atjaunošanai, pirmais no kuriem paredzēja kūrorta izveidi, atjaunojot vēsturiskās 17. gadsimta ēkas un būvējot jaunas tā laika stilā. Projekts netika realizēts, tomēr tika uzbūvētas dažas ēkas paredzētajā stilā un pilsētas tuvumā atrodas vairākas sanatorijas. Daļēji tika atjaunotas klostera ēkas. Pamatā pilsētas ēkas celtas 1960.—1970. gados pēc padomju tipveida mikrorajonu projektiem.

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas pēckara ekonomiskā attīstība saistās ar kalnraču tehnikas eksperimentālo rūpnīcu "Ugļemaš" un pilsētā izvietotajiem elektrotehniskajiem zinātniskajiem institūtiem.[5] Mūsdienās pilsētā atrodas Slovēnijas farmaceitiskās firmas KRKA fabrika un Francijas firmas Danone bērnu barības fabrika.

Istrā atrodas drāmas teātris, 4 vispārizglītojošās skolas un muzejs—izstāžu centrs blakus Novojerusaļimskas klosterim. Pats klosteris atguva savas reliģiskās funkcijas 1994. gadā.

2020. gadā pilsētas administrāciju vadīja Tatjana Vituševa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]