Istrija (pilsēta)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Istrija
Ἰστρίη
The residential district located in the eastern side of the town and dating from the late Roman period, Histria, Moesia Inferior, Romania (28636928878).jpg
Istrijas apbūves paliekas.
Istrija (Rumānija)
Istrija
Istrija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Rumānija Rumānija
Reģions Mazā Skitija
Koordinātas 44°32′51″N 28°46′28″E / 44.54750°N 28.77444°E / 44.54750; 28.77444Koordinātas: 44°32′51″N 28°46′28″E / 44.54750°N 28.77444°E / 44.54750; 28.77444
Veids Apdzīvota vieta
Platība 82 ha
Vēsture
Kultūras Sengrieķu
Piezīmes
Izrakumi no 1914. gada
Arheologi Vasile Pirvans
Stāvoklis Drupas

Istrija jeb Istra (gr. Ἰστρίη) bija sengrieķu pilsēta Melnās jūras krastā, Mazajā Skitijā, kuru dibināja milētieši getu zemē 7. gadsimta pr.Kr. otrajā pusē. Pilsēta ieguva savu nosaukumu no Istras upes (gr. Ἴστρος).

Senā pilsēta ar akropoli un tirdzniecības kvartāliem aizņēma 60 ha lielu teritoriju Melnās jūras lagūnas krastā, ziemeļu daļā ar izeju uz Donavas deltu (tur romieši izveidoja kara nometni Halmirisu). Kad mūsu ēras sākumā deltas aizsērēšanas rezultātā lagūna pārtapa noslēgtā Sinojas ezerā (rum. Lacul Sinoe), Istrijas tirdzniecības nozīme stipri samazinājās. Romas laikā vietējie iedzīvotāji nodevās zvejniecībai.

Franču arheologs E.Dezardēns 1868 gadā noskaidroja, ka senā Istrija atrodas dažus kilometrus no ciema ar tādu pat nosaukumu Konstancas žudecā. Sistemātiskus arheoloģiskos pētījumus 20. gadsimtā veica Vasile Pirvans. Viņa atradumi ir izstādīti vietējā arheoloģijas muzejā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milētiešu dibināta, lai atvieglotu tirdzniecību ar vietējiem getiem, Istrija skaitās senākā pilsētas tipa apmetne Rumānijas teritorijā. Skimns no Hiosas (ap 110. g.pr.Kr.) datē pilsētas dibināšanu 630. gadā pr.Kr., bet Cēzarejas Eisēbijs noteica dibināšanu 33. Olimpisko spēļu laikā (657-656. gadā pr.Kr.). Pati senākā Rumānijas teritorijā atrastā nauda bija 480. gadā pr.Kr. kaltā sudraba drahma.

Arheoloģiskas liecības rāda, ka visa tirdzniecība ar iekšzemi sākās ar Istrijas dibināšanu. Tirgotāji sasniedza iekšzemes teritorijas caur Istriju un Donavas ieleju, ko apliecina Atikas melnfigūru keramikas, monētu, dekoratīvu priekšmetu, jonisko lebesu un amforu lausku atradumi. Istrijā amforas tika atrastas lielā daudzumā, citas importētas, bet citas vietējās. Vietējā keramika tika ražota, protams, pēc kolonijas dibināšanas 6. gadsimta pr.Kr. vidū. Arhaiskā un klasiskā perioda laikā, Istrijas ziedu laikos, tā atradās auglīgas aramzemes tuvumā. Drīz pēc dibināšanas tā kalpoja par tirdzniecības ostu, bet zvejniecība un lauksaimniecība kalpoja kā papildus ienākumu avots. Bet ap 100. gadu zvejniecība kļuva par Istrijas ienākumu pamatavotu.

Ap 30. gadu Istrija nonāca Romas pakļautībā. Romiešu periodā no 1. līdz 3. gadsimtam pilsētā tika uzcelti tempļi romiešu dieviem, publiskās pirtis (termas) un bagātnieku villas. Kopumā Istrija nepārtraukti pastāvēja 14 gadsimtus, sākot no grieķu perioda līdz bizantiešu periodam. Halmirisa līcis, pie kura bija dibināta pilsēta, smilšu sanesumu rezultātā pārvērtās ezerā, un piekļuve Melnajai jūrai pakāpeniski tika slēgta. Tirdzniecība turpinājās līdz 6. gadsimtam. Avāru un slāvu invāzija 7. gadsimtā gandrīz pilnībā nopostīja cietoksni, istrieši izklīda, un pilsēta beidza pastāvēt.