Itāļu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Itāļu valoda
Italiano 
Izruna: IPA: [itaˈljano]
Valodu lieto: Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Šveice Šveice
Karogs: Sanmarīno Sanmarīno
Karogs: Vatikāns Vatikāns
Karogs: Slovēnija Slovēnija
Karogs: Horvātija Horvātija
Karogs: Brazīlija Brazīlija
Karogs: Malta Malta
Karogs: Eritreja Eritreja
Karogs: Somālija Somālija
Karogs: Albānija Albānija
Karogs: Argentīna Argentīna
Karogs: Kanāda Kanāda
Karogs: Monako Monako 
Reģions: Dienvideiropa
Runātāju skaits: 70 miljoni (dzimtā valoda)
125 miljoni (otrā valoda) 
Reitings: 20.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāļu
  Romāņu
   Rietumitāliešu
    Itāļu valoda 
Rakstība: latīņu alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Itālija Itālija
Karogs: Šveice Šveice
Karogs: Sanmarīno Sanmarīno
Karogs: Vatikāns Vatikāns
Regulators: neoficiāli Accademia della Crusca
Valodas kodi
ISO 639-1: it
ISO 639-2: ita
ISO 639-3: ita 
Itāļu valodas izplatība.

Itāļu valoda, arī itāliešu valoda (italiano, vai lingua italiana) ir indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupai piederoša valoda, kurā runā apmēram 70 miljoni cilvēku, galvenokārt Itālijā. Tā ir oficiālā valoda Itālijā, Vatikānā (kopā ar latīņu valodu), Sanmarīno, Šveicē (kopā ar vācu un franču un retoromāņu). Vārdu krājuma ziņā itāļu valoda ir vistuvākā latīņu valodai. Klasiskā itāļu valoda ir stipri ietekmējusies no Toskānas dialekta un ir kaut kas pa vidu starp Itālijas dienvidu Dalmāciešu dialektiem un ziemeļdaļas galliskajiem dialektiem. Tā ir ceturtā visbiežāk apgūtā svešvaloda pasaulē.

Gramatika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Itāļu valodas gramatikai ir daudz līdzību ar spāņu, franču, portugāļu, katalāņu, rumāņu un pārējām romāņu saimes valodām. Vārdiem ir divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis).

Artikuli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Itāļu valodā tiek izdalīti divu veidu artikuli: nenoteiktie (articoli indeterminativi) un noteiktie (articoli determinativi).

Nenoteiktie artikuli / Articoli indeterminativi

  • vīriešu vienskaitlis:

Uno ar vārdiem kas sākas ar "x", "y", "z", "gn", "ps", "s impura" (s + līdzskaņs) un patskaņi; Un ar patskaņiem un visiem pārējiem līdzskaņiem.

  • sievišķīgs vienskaitlis: una pirms līdzskaņu, un' pirms pat patskaņa.

Par daudzskaitļiem tiek izmantoti partiti artikuli, vīriešu (dei, degli) vai sievišķīgs (delle)


Noteiktie artikuli / Articoli determinativi

  • vīriešu vienskaitlis:

Lo (daudzskaitlis: gli), kas seko tiem pašiem noteikumiem kā "uno". (Lo specchio / Gli specchi); il (daudzskaitlis: i), ar lietvārdiem kas sākas ar visiem pārējiem līdzskaņiem. (Il treno / I treni)

  • sievišķīgs vienskaitlis: la, ar lietvārdiem, kas sākas ar līdzskaņiem. Daudzskaitlis le tiek izmantots gan patskaņiem, gan līdzskaņiem.
  • Gan vīriešiem, gan sievišķiem lietvārdiem, kas sākas ar patskaņiem, itāliešu valodā jūs lietojat L' .

L'amica / Le amiche L'orologio / Gli orologi L'estate / Le estati L'albero / Gli alberi L'artista / Le artiste L'artista / Gli artisti Tāpat kā "artista/i" gadījumā daži lietvārdi ir derīgi gan vīriešiem, gan sievietēm.

Lietvārdi / I sostantivi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie lietvārdu galarezultāti ir šādi:

  • vīriešu vienskaitlis in -o, daudzskaitlis in -i: il treno, i treni
  • vīriešu vienskaitlis in -e, daudzskaitlis in -i: il fiore, i fiori
  • sievišķīgs vienskaitlis in -a, daudzskaitlis in -e: scala, scale
  • sievišķīgs vienskaitlis in -e, daudzskaitlis in -i: luce, luci

Dažas formas ir atšķirīgas:

  • vīriešu vienskaitlis in -a, daudzskaitlis in -i: il poeta, i poeti
  • Daži sievišķīgi sinoniskās lietvārdi beidzas ar "-o", piemēram, "foto" un "radio", un tie nemainās, kad tie ir daudzskaitlī. La radio / Le radio
  • Tā vietā daži sievišķīgi sinoniskās lietvārdi, kas beidzas ar "-o", to plurālisma beigās ir "-i": La mano / Le mani
  • Lietvārdi, kas beidzas ar akcentētu balsi, paliek nemainīgi: Il papà / I papà. Tā notiek ar ārzemju lietvārdiem vienādi: Il computer / I computer
  • Kad sievišķīgi lietvārdi beidzas ar "-ca" vai "-ga", tie attiecīgi kļūst par "-che" un "-ghe", ja daudzskaitlī: L'amica / Le amiche, L'alga /Le alghe
  • Lietvārdi, kas beidzas ar "-i", nemainās: La crisi / Le crisi, Il bikini / I bikini.

Īpašības vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvalitatīvie īpašības vārdi / Gli aggettivi qualificativi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noteikumi par īpašības vārdu būtībā ir šādi:

Dzimums vienskaitlis daudzskaitlis
vīriešu -o (rosso) -i (rossi)
sievišķīgs -a (rossa) -e (rosse)
vīriešu
sievišķīgs
-e (verde) -i (verdi)

Gli aggettivi possessivi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan latviešu valodā ir gadījumi, itāļu valodā ir īpaši vārdi, kas jāizmanto pirms lietvārda, lai izteiktu valdījumu.

persona vīriešu vienskaitlis sievišķīgs daudzskaitlis vīriešu daudzskaitlis sievišķīgs daudzskaitlis
Es mio mia miei mie
Tu tuo tua tuoi tue
Viņš / Viņa suo, proprio sua, propria suoi, propri sue, proprie
Mēs nostro nostra nostri nostre
Jūs vostro vostra vostri vostre
Viņi / Viņas loro, proprio loro, propria loro, propri loro, proprie

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]