Itālijas karaļu uzskaitījums

Itālijas Karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu

Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi. Itālijas karalis (latīņu: Rex Italiae, itāļu: Re d'Italia) bija Itālijas Karalistes valdnieku tituls gandrīz 1500 gadus. Pirmais Itālijas karalis bija Odoakrs, kurš izbeidza Rietumromas impērijas pastāvēšanu. Itālijas sadrumstalotības gadsimtos tituls piederēja Svētās Romas impērijas imperatoriem. Pēc Itālijas Karalistes pastāvēšanas beigām 1946. gadā, tituls vairs netiek piešķirts.

Vēsture

Pēc nākšans pie varas 476. gadā Odoakrs likvidēja imperatora institūciju un kā Itālijas karalis (Rex Italiae) valdīja kā Austrumromas imperatora Zenona vasalis jaunizveidotajā Itālijas Karalistē. Pēc konflikta ar Odoakru, imperators Zenons Itālijas karaļa titulu apsolīja Teodorikam Lielajam, kurš 493. gadā sakāva un nogalināja Odoakru izveidojot savu ostgotu barbaru karalisti. Pēc 20 gadus ilga kara imperatora Justiniāna Lielā armijas sagrāva ostgotu karalisti un ieviesa tiešu Austrumromas impērijas pārvaldi Itālijā.

568. gadā kara novājinātajā Itālijas pussalā iebruka langobardi, ieņēma apmēram pusi no Itālijas un izveidoja savu neatkarīgu Langobardu karalisti. Turpmākos 200 gadus viņi pavadīja karojot pret Austrumromu un palielinot karalistes teritoriju.

Pēc Romas pāvesta aicinājuma Itālijā iebruka franku karalis Kārlis Lielais, kurš 774. gadā iznīcināja Langobardu karalisti un pieņēma Langobardu karaļa titulu. Pēc pēdējā karolingu dinastijas pārstāvja Kārļa III nāves 888. gadā Itālijā iesākās feodālā anarhija, kas turpinājās līdz 962. gadam un šajā laikā par karaļiem vienlaikus dēvējās vairāki pretendenti, kas izmanto titulu Itāliešu karalis (Rex Italicorum).

962. gadā Svētās Romas Impērijas imperators Otons I iekaroja Itālijas ziemeļu un centrālo daļu un pieņēma titulu Rex Italicorum. Pēc 1024. gada Svētās Romas impērijas imperatori lietoja titulu Rex Italiae. Sākotnēji kronēšana par Itālijas karali notika Pāvijā, vēlāk Milānā bet Kārli V kronēja Boloņā.

1805. gadā Napoleonu I Milānā ar Lombardijas dzelzs kroni kronēja par Itālijas karali. Pēc Napoleona gāšanas 1814. gadā līdz Itālijas Karalistes izveidošanai 1861. gadā tituls netika lietots. Pēc Itālijas konstitucionālā referenduma 1946. gadā monarhija Itālijā beidza pastāvēt.

Uzskaitījums

Rex Italiae (476—493)

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
	Odoakrs Odoacer (433—493)	476. gads — 493. gada 15. marts

Ostgotu karaliste (493—553)

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
	Teodoriks Lielais Theoderic the Great (454—526)	493. — 526. gada 30. augusts
	Atalariks Athalaric (516—534)	526. gads — 534. gada 2. oktobris
	Teodahads Theodahad (480—536)	534. — 536. gads
	Vitigess Vitiges (?—540)	536. — 540. gads
	Ildibads Ildibad (?—541)	540. — 541. gads
	Erariks Eraric (?—541)	541. gads
	Totila Totila (?—552)	541. gads — 552. gada 1. jūlijs
	Teija Teia (?—552/553)	552. — 553. gads

Langobardu karaliste (568—814)

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Piezīmes
	Alboins Alboin (ap 530 — 572)	568. — 572. gads
	Klefs Cleph	572. — 574. gads
Hercogu valdīšanas posms (10 gadu pārtraukums)
	Autari Authari (ap 540 — 590)	584. — 590. gads
	Agilulfs Agilul (ap 555 — 616)	590. — 616. gads
	Adaloalds Adaloald (602—628)	616. — 626. gads
	Arioalds Arioald	626. — 636. gads
	Rotari Rothari	636. — 652. gads
	Rodoalds Rodoald	652. — 653. gads
	Ariperts I Aripert I	653. — 661. gads
	Perktarits un Godeperts Perctarit and Godepert	661. — 662. gads	valdīja reizē
	Grimoalds Grimoald (ap 610 — 671)	662. — 671. gads
	Perktarits Perctarit (? — 688)	671. — 688. gads	valdīja otrreizē
	Alahiss Alahis	688. — 689. gads
	Kuniperts Cunipert	688. — 700. gads
	Liutperts Liutpert (? — 702)	700. — 701. gads
	Raginperts Raginpert	701. gads
	Ariperts II Aripert II	701. — 712. gads
	Ansprands Ansprand (ap 657 — 712)	712. gads
	Liutprands Liutprand (? — 744)	712. — 744. gads
	Hildeprands Hildeprand (? — 744)	744. gads
	Rathiss Ratchis	744. — 749. gads
	Austulfs Aistulf (? — 756)	749. — 756. gads
	Deziderijs Desiderius (? — ap 786)	756. — 774. gads
	Kārlis Lielais Charlemagne (742—814)	774. gada 10. jūlijs — 814. gada 28. janvāris

Itālijas Karaliste (781—963)

   Karolingu dinastija

   Unrošidu dinastija

   Vidonīdu dinastija

   Senie Velfi

   Ivrejas dinastija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Piezīmes
Karolingu dinastija (781—888)
	Pipins Pepin (773—810)	781. gada 15. aprīlis — 810. gada 8. jūlijs		Karolingu dinastija
	Bernards Bernard (797—818)	810. gada 8. jūlijs — 818. gada 17. aprīlis		Karolingu dinastija
	Lotārs I Lothair I (795—855)	818. gada 17. aprīlis — 855. gada 23. septembris		Karolingu dinastija
	Luijs II Louis II (825—875)	844. gada 15. jūnijs — 875. gada 12. augusts		Karolingu dinastija
	Kārlis II Plikgalvis Charles the Bald (823—877)	875. gada 12. augusts — 877. gada 6. oktobris		Karolingu dinastija
	Karlomans Carloman (ap 830—880)	877. gada 6. oktobris — 879. gads		Karolingu dinastija
	Kārlis III Resnais Charles the Fat (839—888)	879. gads — 888. gada 13. janvāris		Karolingu dinastija
Nestabilitātes periods (888—962) (Pēc 888. gada Itālijā sākās nestabilitāte, kad vienlaikus valdīja vairāki karaļi)
	Berengars I Berengar I (839—888)	888. — 896. gads		Unrošidu dinastija	Vācijas karaļa Arnulfa no Karintijas vasalis
	Gvido III no Spoleto Guy III of Spoleto (?—894)	889. — 894. gads		Vidonīdu dinastija	Berengara I pretinieks; Valdīja lielā daļā Itālijas, taču Arnulfs no Karintijas viņu gāza no troņa
	Lamberts Spoleto Lambert of Spoleto (ap 880—898)	891. — 898. gads		Vidonīdu dinastija	Līdz 894. gadam valdīja kopā ar tēvu Gvido III no Spoleto
	Arnulfs no Karintijas Arnulf of Carinthia (ap 850—899)	894. — 899. gads		Karolingu dinastija
	Ratolds Ratold	896. gads		Karolingu dinastija	vicekaralis
Pēc 896. gada Arnulfs no Karintijas un Ratolds zaudēja kontroli pār Itāliju. Itālija tika sadalīta starp Berengariem un Lambertiem
	Berengars I Berengar I (839—888)	896. — 924. gads		Unrošidu dinastija
	Lamberts Spoleto Lambert of Spoleto (ap 880—898)	896. — 898. gads		Vidonīdu dinastija
	Luijs III Aklais Louis the Blind (ap 880—928)	900. — 905. gads		Busonīdu dinastija	Berengars I pretinieks no 900. līdz 902. gadam un 905. gadā
	Rūdolfs II Rudolph II (ap 880—937)	922. — 933. gads		Senie Velfi	Uzvarēja Berengaru I, taču 926. gadā aizbēga no Itālijas
	Hugo Ārls Hugh of Arles	926. — 947. gads		Busonīdu dinastija	Ar Berengara I gādību iecelts karalis
	Lotārs II Lothair II (926/928—950)	945. — 950. gads		Busonīdu dinastija
	Berengars II Berengar II (ap 900—966)	950. — 961. gads		Ivrejas dinastija
	Adalberts Adalbert (932/936—971/975)	950. — 963. gads		Ivrejas dinastija

951. gadā Otons I Lielais iebruka Itālijā un tika kronēts ar Lombardijas dzelzs kroni. Pēc 952. gada Berengars II un Adalberts kļuva par Otona I vasaļiem un Itālijas teritoriju pārvaldīja līdz Otona I nāvei.

Svētās Romas impērija sastāvā (962—1556)

Svētās Romas impērijas imperatori, kas kronēti par Itālijas karaļiem

   Otonu dinastija

   Saliešu dinastija

   Zuplinburgu dinastija

   Otvilu dinastija

   Hoenštaufenu dinastija

   Velfu dinastija

   Luksemburgu dinastija

   Vitelsbahu dinastija

   Hābsburgu dinastija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Piezīmes
Otonu dinastija (962—1014)
	Otons I Lielais Otto I Magnus (912—973)	962. gada 2. februāris — 973. gada 7. maijs		Otonu dinastija
	Oto II Otons Otto II (955—983)	973. gada 7. maijs — 983. gada 7. decembris		Otonu dinastija
	Oto III Otons Otto III (980—1002)	996. gada 21. maijs — 1002. gada 24. janvāris		Otonu dinastija
	Ivrejas Ardvins Arduin I of Ivrea (955—1015)	1002. gada 15. februāris — 1014. gads		Otonu dinastija
	Heinrihs II Svētais Heinrich II der Heilige (973—1024)	1014. gada 14. februāris — 1024. gada 13. jūlijs		Otonu dinastija
Saliešu dinastija (1027—1125)
	Konrāds II Salietis Konrad II (ap 990 — 1039)	1027. gada 26. marts — 1039. gada 4. jūnijs		Saliešu dinastija
	Heinrihs III Heinrich III (1016—1056)	1046. gada 25. decembris — 1056. gada 5. oktobris		Saliešu dinastija
	Heinrihs IV Heinrich IV (1050—1106)	1056. gada 5. oktobris — 1105. gada 31. decembris		Saliešu dinastija
	Konrāds II Conrad II (1074—1101)	1093. — 1098. gads		Saliešu dinastija
	Heinrihs V Salietis Heinrich V (1081/86—1125)	1111. gada 13. aprīlis — 1125. gada 23. maijs		Saliešu dinastija
Zuplinburgu dinastija (1133—1137)
	Lotārs III Zuplinburgs Lothar III (1075—1137)	1133. gada 4. jūnijs — 1137. gada 4. decembris		Zuplinburgu dinastija
Otvilu dinastija (1130—1154)
	Rožērs II Ruggeru II di Sicilia (1095—1154)	1130. gada 27. septembris — 1154. gada 25. februāris		Otvilu dinastija	Rožērs II līdz vismaz 1135. gadam izmantoja titulu — Sicīlijas un Itālijas karalis. Savukārt vēlāk izmantoja tikai Sicīlijas, Apūlijas un Kalabrijas karaļa titulu. Lai arī viņa karaliste atradās Itālijas dienvidu daļā, viņš nekad nekontrolēja oficiālo Itālijas Karalisti, kas atradās Svētās Romas impērijas sastāvā.
Hoenštaufenu dinastija (1128—1197)
	Konrāds III Konrad III (1093—1152)	1128. gads — 1155. gada 15. februāris		Hoenštaufenu dinastija
	Frīdrihs I Barbarosa Friedrich I (1122—1190)	1155. gada 8. jūnijs — 1190. gada 10. jūnijs		Hoenštaufenu dinastija
	Heinrihs VI Heinrich VI (1165—1197)	1191. gada 15. aprīlis — 1197. gada 28. septembris		Hoenštaufenu dinastija
Velfu dinastija (1209—1212)
	Otons IV Otto IV (1175—1218)	1209. — 1212. gads		Velfu dinastija
Hoenštaufenu dinastija (1220—1254)
	Frīdrihs II Hoenštaufens Friedrich II (1194—1250)	1212. gada 5. decembris — 1250. gada 13. decembris		Hoenštaufenu dinastija
	Konrāds IV Conrad IV (1228—1254)	1220. gada 23. aprīlis — 1242. gada 12. februāris		Hoenštaufenu dinastija
	Konrāds V Conrad V (1252—1268)	1237. gada maijs — 1254. gada 21. maijs		Hoenštaufenu dinastija
Luksemburgu dinastija (1311—1313)
	Heinrihs VII Luksemburgs Heinrich VII (ap 1275—1313)	1311. gada 6. janvāris — 1313. gada 24. augusts		Luksemburgu dinastija
Vitelsbahu dinastija (1314—1347)
	Ludvigs IV Bavārietis Ludwig IV. der Bayer (1282—1347)	1327. gada 31. maijs — 1347. gada 11. oktobris
Luksemburgu dinastija (1355—1437)
	Kārlis IV Luksemburgs Karl IV (1316—1378)	1355. gads — 1378. gada 29. novembris		Luksemburgu dinastija
	Sigismunds Luksemburgs Sigismund (1368—1437)	1431. gads — 1437. gada 9. decembris		Luksemburgu dinastija
Hābsburgu dinastija (1452—1740)
	Frīdrihs III Hābsburgs Friedrich III (1415—1493)	1452. gada 19. marts — 1493. gada 19. augusts		Hābsburgu dinastija
	Kārlis V Hābsburgs Karl V (1500—1558)	1519. gada 28. jūnijs — 1556. gada 27. augusts		Hābsburgu dinastija

Napoleona Itālijas Karaliste (1805—1814)

   Napoleona dinastija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Piezīmes
	Napoleons Bonaparts Napoléon Bonaparte (1769—1821)	1805. gada 17. marts — 1814. gada 11. aprīlis		Napoleona dinastija

Itālijas Karaliste (1861—1946)

   Savojas dinastija

Portrets	Vārds, uzvārds (Dzimis—miris)	Valdīšanas periods	Dinastija		Piezīmes
	Viktors Emanuels II Vittorio Emanuele II (1820—1878)	1861. gada 17. marts — 1878. gada 9. janvāris		Savojas dinastija
	Umberto I Umberto I di Savoia (1844—1900)	1878. gada 9. janvāris — 1900. gada 29. jūlijs		Savojas dinastija
	Viktors Emanuels III Vittorio Emanuele III (1869—1947)	1900. gada 29. jūlijs — 1946. gada 9. maijs		Savojas dinastija
	Umberto II Umberto II (1904—1983)	1946. gada 9. maijs — 1946. gada 18. jūnijs		Savojas dinastija

Skatīt arī

• Langobardu karaļu uzskaitījums
• Neapoles karaļu uzskaitījums
• Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums
• Abu Sicīliju karalistes karaļu uzskaitījums
• Venēcijas dodžu uzskaitījums
• Sicīlijas karaļu uzskaitījums
• Sardīnijas karaļu uzskaitījums
• Toskānas valdnieku uzskaitījums
• Itālijas prezidentu uzskaitījums
• Itālijas premjerministru uzskaitījums