Pāriet uz saturu

Ivans Jakovļevs

Vikipēdijas lapa
Ivans Jakovļevs
Иван Яковлевич Яковлев
Ivans Jakovļevs
Personīgā informācija
Dzimis 1848. gada 25. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Koški-Novotimbajevo, Buņinas apriņķis, Simbirskas guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1930. gada 23. oktobrī (82 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
Pilsonība Valsts karogs: KrievijaKrievijas Impērija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība čuvašs
Dzīvesbiedre Jekaterina Bobrovņikova
Bērni 3
Literārā darbība
Nodarbošanās apgaismotājs, pedagogs, rakstnieks
Valoda čuvašu, krievu

Ivans Jakovļevs (krievu: Иван Яковлевич Яковлев, čuvašu: Яккӑвлӗв Йӑван Яккӑлчӗ, dzimis 1848. gada 25. aprīlī, miris 1930. gada 23. oktobrī) bija čuvašu apgaismotājs, pedagogs un rakstnieks. Viņam bija ievērojama loma čuvašu tautas atmodā.

1868. gadā, vēl būdams ģimnāzists, ieguldīja savu kapitālu un privātos ziedojumus Simbirskas čuvašu skolas dibināšanā. Pateicoties V. Ļeņina tēva Iļjas Uļjanova palīdzībai, no 1871. gada šo skolu finansēja valdība, bet no 1877. gadā to pārveidoja par Simbirskas Centrālo čuvašu skolu.

1875. gadā absolvēja Kazaņas Universitāti, pēc kā strādāja par čuvašu skolu inspektoru Kazaņas skolu apgabalā (līdz 1903. gadam) un vadīja čuvašu pasniedzēju skolu (līdz 1919. gada oktobrim). Veicināja čuvašu un citu tautību skolu dibināšanu Pievolgā. Pamatojoties uz Konstantīna Ušinska pedagoģisko mantojumu, izveidoja speciālās mācību metodes. 1870. gadu sākumā Jakovļevs izveidoja jaunu čuvašu alfabētu, uzrakstīja vairākas ābeces un mācību grāmatas.[1][2] Viņš bija pazīstams arī ar to, ka čuvašu valodā tulkojis Aleksandra Puškina, Ivana Krilova, Ļeva Tolstoja, Nikolaja Ņekrasova un citu krievu rakstnieku darbus. Iztulkoja čuvašu valodā arī Evaņģēliju (1911) un Bībeli (1922).

Ivana Jakovļeva vārdā nosaukts Čuvašijas Valsts pedagoģiskais institūts. Čeboksaros atrodas Jakovļeva piemineklis un muzejs.

Literatūra

[labot | labot pirmkodu]
  • Дело его жизни. Сборник научных статей. Издатель — фонд им. Яковлева. Редактор Кириллов И. П. Čeboksari, 2008.
  • Итоги юбилейной научной сессии, посвященной столетию со дня рождения И. Я. Яковлева, «Записки Чувашского н.-и. института языка, литературы и истории», 1949. в. 3;
  • Краснов Н. Г. Иван Яковлевич Яковлев. Жизнь. Деятельность. Педагогические идеи. Очерки. Čeboksari, 1976.
  • Этнопедагогический манифест И. Я. Яковлева. Čeboksari, 2003. ISBN 5-86765-253-X
  • Волков Г. Н. Жизнь, смерть и бессмертие патриарха. Čeboksari, 2004. ISBN 5-86765-268-8
  • Симбирская чувашская школа. Квартира И. Я. Яковлева. Путеводитель. — Uļjanovska: Издательство «Корпорация технологий продвижения», 2003. — 24 с.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Н.П. Петров. «ДОЯКОВЛЕВСКАЯ ЧУВАШ­СКАЯ ПИСЬМЕННОСТЬ». enc.cap.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. februārī. Skatīts: 2025. gada 23. maijā.
  2. Н.П. Петров. «Зарождение и развитие новой чувашской письменности» (krievu). Электронная Национальная библиотека Чувашской Республики.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]