Ivars Ēlerts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ivars Ēlerts
Augstākās Padomes deputāts

Dzimšanas dati 1944. gada 27. jūlijā (74 gadi)
Valsts karogs: Vācija Rīga, Ostlandes reihskomisariāts
Politiskā partija Demokrātiskā Centra partija
Profesija inženieris-elektriķis
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Ivars Ēlerts (dzimis 1944. gada 27. jūlijā) ir latviešu inženieris-elektriķis un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un darbība PSRS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivars Ēlerts 1962. gadā absolvēja Rīgas Industriālo politehnikumu metālu apstrādes ar griešanu specialitātē un ir ieguvis tehniķa-tehnologa kvalifikāciju. Vēlāk studējis Rīgas Politehniskajā institūtā elektronisko skaitļošanas mašīnu specialitātē, 1971. gadā iegūstot inženiera-elektriķa kvalifikāciju. 1994. un 1996. gadā ārzemēs kursos papildinājis zināšanas privatizācijas un akciju sabiedrību darbības jautājumos. [1]

Strādājis Latvijas Valsts universitātes Skaitļošanas centrā dažādos amatos — no tehniķa līdz laboratorijas vadītājam (1962. gada marts — 1985. gada novembris), kolhozā "Ādaži" par skaitļošanas servisa dienesta vadītāju (1985. gada decembris — 1987. gada aprīlis), VEF Zinātniski pētnieciskajā institūtā par vadošo konstruktoru (1987. gada aprīlis — 1990. gada maijs).[1]

Atmoda, atjaunotā Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas laikā Ēlerts iesaistījies Latvijas Tautas frontes VEF nodaļā un Vidzemes priekšpilsētas nodaļā, galvenokārt organizējot LTF piedalīšanos vēlēšanās. Bijis Vidzemes priekšpilsētas vēlēšanu komisijas loceklis 1989. gada pašvaldību vēlēšanās.[1] 1990. gadā viņš tika ievēlēts LPSR Augstākajā Padomē, ko drīz pārsauca par LR Augstāko Padomi. Viņš bija Mandātu un ētikas komisijas un Rūpniecības komisijas sekretārs, strādājis galvenokārt pie likumprojektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un privatizāciju.[1]

No 1993. gada jūlija līdz 1994. gada augustam strādājis Finanšu ministrijā par Valsts uzņēmumu departamenta direktora vietnieku. Tad līdz 1996. gada maijam viņš strādāja Valsts īpašuma fondā par Uzņēmumu departamenta direktora vietnieku, līdz 2001. gada novembrim — Privatizācijas aģentūrā par projektu vadītāju. No 2000. gada oktobra līdz 2004. gada jūlijam bijis Ekonomikas ministrijas konsultants.[1]

2004. gada jūlijā aizgājis pensijā.[1]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivars Ēlerts ir dzimis 1944. gada 27. jūlijā Rīgā Anša un Elfrīdas Ēlertu ģimenē. A. Ēlerts kara laikā piedalījās cilvēku grupā, kas, vēršoties gan pret padomju, gan pret vācu okupācijām, izdeva laikrakstu "Tautas balss".[1][2] Ģimenē ir dzimusi arī Ivara Ēlerta māsa Sarmīte, kas ir bijusi laikraksta "Diena" galvenā redaktore un ir ievēlēta 10. Saeimā. I. Ēlerts ir precējies, viņam ir divi pieauguši dēli.[1]

Viņš ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 «IVARS ĒLERTS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. novembrī. Skatīts: 2010.10.31.
  2. «SARMĪTE ĒLERTE». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. maijā. Skatīts: 2010.10.17.