Ivars Lisners
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Ivars Artūrs Nikolajs Lisners (vācu: Ivar Arthur Nicolai Lissner; 1909-1967) bija Līvānos dzimis vācu žurnālists un rakstnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1909. gada 23. aprīlī Līvānos ebreju fabrikanta Roberta Lisnera un viņa sievas Šarlotes, dzimušas Genšas, ģimenē.[1]
Līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu viņš kopā ar vecākiem pārcēlās uz Maskavu, 1917. gadā uz Volgas Vācu kolonijām, pēc Krievijas pilsoņu kara uz Vāciju. Studēja valodas, vēsturi, antropoloģiju un tieslietas Greifsvaldes, Berlīnes, Getingenes, Erlangenes, Lionas, Parīzes universitātēs.
1933. gadā iestājās Nacionālsociālistiskajā vācu strādnieku partijā (NSDAP), 1935. gadā publicēja nacistu panākumus slavinošu grāmatu "Skats uz āru" (Blick nach Draußen). 1936. gadā Erlangenes Universitātē aizstāvēja promocijas darbu par ārvalstu tirdzniecības tiesībām un apceļoja ASV un Kanādu, vēlāk Āzijas valstis, publicējot populāras ceļojumu grāmatas.
Bija kara žurnālists japāņu-padomju militārā konflikta laikā 1938. gadā, kā tulks piedalījās pārbēgušā NKVD virsnieka G. Luškova pratināšanā. Otrā pasaules kara laikā I. Lisners kopš 1940. gada darbojās kā Vācijas izlūkdienesta Abvēra aģents Japānā, iesaistot spiegošanā arī Harbinas krievu emigrantus. Neraugoties uz atklātībā nonākušo informāciju par viņa ebrejisko izcelsmi, Ādolfs Hitlers nolēma pielīdzināt viņu vāciskās cilmes personām (Der Führer hat entschieden, dass der Schriftsteller Dr. Ivar Lissner ... deutschblütigen Personen gleichgestellt wird), tomēr viņš tika izslēgts no NSDAP. Līdztekus I. Lisners sadarbojās ar padomju izlūkdienestu Harbinā. 1941. gada oktobrī Japānā tika apcietināts padomju spiegs Rihards Zorge. Japāņu militārās policijas iesāktās izmeklēšanas rezultātā 1943. gada jūnijā apcietināja arī I. Lisneru un vairākus viņa paziņas. 1945. gadā viņš tika atbrīvots no cietuma, līdz 1948. gadam dzīvoja Japānā.
1949. gadā I. Lisners atgriezās VFR, bija ilustrētā žurnāla Kristall galvenais redaktors (1949-1959).[2] Mūža nogalē pievērsās rakstniecībai.
Miris 1967. gada 4. septembrī Chesières sur Ollon pie Montrē.
Atgadījums ar Zorgi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Reiz kārtējās iedzeršanas laikā admirāļa Kanarisa slepenais aģents Ivars Lisners, kurš bija pilnvarots pārbaudīt Zorgi, nolika Rihardam priekšā uz galda avīzi krievu valodā. Padomju spiegs, kurš bija iztukšojis pusotru litru viskija, paņēma avīzi un sāka skaļi smieties, teikdams, ka prot daudzas valodas, bet šādu valodu gan viņš vēl nesaprotot.[3]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Blick nach Draußen. Frankreich, USA, England heute. Hanseatische VA, Hamburg 1935.
- Glaube, Mythos, Religion. Gondrom Verlag, Bindlach 1990, ISBN 3-8112-0641-9.
- Haftungsbeschränkung des Einzelkaufmanns nach ausländischem Recht. Pöppinghaus Verlag, Bochum 1936 (Dissertation, Universität Erlangen 1936).
- Mein gefährlicher Weg. Vergeben, aber nicht vergessen. Droemer Knaur, München 1975, ISBN 3-426-00396-1 (autobiogrāfija).
- Der Mensch und seine Gottesbilder. Walter-Verlag, Olten 1982, ISBN 3-530-52709-2.
- Menschen und Mächte am Pazifik. 5. Aufl. Hanseatische VA, Hamburg 1943.
- Die Rätsel der großen Kulturen. Dtv, München 1979, ISBN 3-423-01498-9 (sākotnēji Rätselhafte Kulturen).
- So habt Ihr gelebt. Die großen Kulturen der Menschheit. Neuaufl. Dtv, München 1977, ISBN 3-423-01242-0.
- So lebten die römischen Kaiser. Von Macht und Wahn der Cäsaren. Dtv, München 1980, ISBN 3-423-01263-3 (sākotnēji Die Cäsaren).
- So lebten die Völker der Urzeit. Walter-Verlag, Olten 1975, ISBN 3-530-52708-4 (sākotnēji Aber Gott war da).
- Wir alle suchen das Paradies. ein Vermächtnis. Ullstein, Frankfurt/M. 1977, ISBN 3-548-03329-6.
- Wir sind das Abendland. Gestalten, Mächte und Schicksale durch 7000 Jahre. Gondrom Verlag, Bindlach 1993, ISBN 3-8112-1065-3 (Nachdr. d. Aufl Olten 1966).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Höhne, Der Fall Lissner, p. 223.
- ↑ Christian Sonntag, Medienkarrieren – Biographische Studien über Hamburger Nachkriegsjournalisten, Martin Meidenbauer Verlag 2006, p. 175.
- ↑ nekropole.info
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Heinz Höhne: Der Fall Lissner. In Ivar Lissner, Mein gefährlicher Weg. Vergeben, aber nicht vergessen. Droemer Knaur, München 1975, ISBN 3-426-00396-1, pp. 221–272.
- Heinz Höhne: Krieg im Dunkeln. Macht und Einfluß des deutschen und russischen Geheimdienstes. Gondrom Verlag, Bindlach 1993, ISBN 3-8112-1009-2.
- Ostdeutsche Biographie. 1977, p. 103.
- Jürgen Corleis: "Ivar Lissner. 1954–1964 (Kapitel 17)". In Always on the Other Side: A Journalist's Journey from Hitler to Howards End. Selbstverlag 2008, ISBN 978-0-646-48994-0, pp. 59–61.
|