Ivars Āboliņš

Vikipēdijas lapa
Ivars Āboliņš
Personīgā informācija
Dzimis 1980. gada 17. martā (44 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās žurnālists

Ivars Āboliņš (dzimis 1980. gada 17. martā Rīgā) ir Latvijas Republikas mediju regulatora Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs un bijušais žurnālists.

Izveidojis un vadījis žurnālu Playboy Latvija, bijis žurnāla SestDiena galvenā redaktora vietnieks, kā arī žurnālists žurnālā Klubs, Latvijas Radio un laikrakstos Diena, NRA, Fakts un Likuma vārdā. Bijis Latvijas Televīzijas satura redaktors. Bijis politisko notikumu komentētājs, intervētājs un analītiķis.

Kopš 2019. gada I. Āboliņš ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs.[1] Iepriekš bijis NEPLP priekšsēdētāja vietnieks.

2021. gada 30. aprīlī Krievijas Federācija I. Āboliņu iekļāva savā sankciju jeb "melnajā sarakstā" un liedza turpmāku iebraukšanu savā teritorijā.[nepieciešama atsauce] Šāds lēmums saistīts ar viņa darbu Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumos. I. Āboliņa vadītā NEPLP ir liegusi vairāk nekā 120 Krievijas kanālu darbību Latvijā,[nepieciešama atsauce] 2021. gadā par smagiem likuma pārkāpumiem pieņemts lēmums anulēt apraides atļaujas vietējiem medijiem — Radio PIK un PBK. 2022. gadā NEPLP aizliedza visu Krievijā reģistrēto kanālu darbību Latvijā, kā arī pirmā Eiropas Savienībā ierobežoja telekanālu RTR, TV Centr un Rossija 24 darbību.

Eiromaidana laikā viņš, diskutējot ar Re Baltica žurnālisti Sanitu Jembergu un partijas "Progresīvie" vienu no līderiem Ervīnu Labanovski, atzina, ka Latvijai vajadzētu sūtīt naudu Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam, lai novērstu to, ka Latviju pārpludina liels skaits krievvalodīgo, kā arī par pēc formas izcilu nosauca Putina runu Krievijas Federācijas padomē Krimas aneksijas dienā 2014. gada 18. martā. 2022. gadā I. Āboliņš atbildēja, ka nožēlo savus vecos izteikumus un vairs nepieturas pie šādiem uzskatiem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]