Iveta Grigule-Pēterse

Vikipēdijas lapa
Iveta Grigule-Pēterse
Iveta Grigule-Pēterse 2011. gadā
Eiropas Parlamenta deputāte
Amatā
2014. gada 1. jūlijs — 2019. gada 1. jūlijs
11. Saeimas deputāte
Amatā
2010 — 2014

Dzimšanas dati 1964. gada 30. septembrī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Mārupes novads, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija
  • LZP (2005-2011)
  • LZS (2013-2017)
Dzīvesbiedrs(-e)
Profesija kultūras darbiniece
Augstskola

Iveta Grigule-Pēterse[1] (dzimusi Iveta Grigule 1964. gada 30. septembrī Rīgā) ir latviešu politiķe, bijusi Eiropas Parlamenta un Saeimas deputāte. Šobrīd bezpartijiska, iepriekš bijusi Latvijas Zaļās partijas un Latvijas Zemnieku savienības biedre.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1964. gadā Rīgā. 1983. gadā absolvēja Rīgas 2. vidusskolu. 1989. — 1992. gadā bija Valsts akadēmiskā kora "Latvija" direktore. Studēja Latvijas Kultūras akadēmijā (bakalaura grāds, 1998) un Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā (augstākā profesionālā izglītība, 2000). Strādāja valsts iestādēs un pašvaldībās (Lielrīgas reģionālā vides pārvalde, Rīgas dome, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Jūrmalas dome), kā arī par projektu koordinatoru uzņēmumā "Geo Consultants".[2]

2012. gadā sāka studēt LU Sociālo zinātņu fakultātes maģistratūras programmā "Diplomātija".

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gadā apprecējās ar uzņēmēju un politiķi Romānu Mežecki, pēc deviņiem gadiem izšķīrās. I. Grigulei ir meita Anete,[3] kura bija cita Eiropas Parlamenta deputāta no Latvijas Andreja Mamikina stažiere, laikā, kad I. Grigule bija ievēlēta EP.[4] 2017. gadā apprecējās ar Ēriku Pētersu.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā I. Grigule tika ievēlēta Mārupes pagasta padomē no Jaunās Kristīgās partijas saraksta, kā bezpartejiska kandidāte. Vēlākā viņas politiskā darbība saistās ar Latvijas Zaļo partiju (LZP), no kuras saraksta 2005. gada pašvaldību vēlēšanās nesekmīgi kandidēja uz Jūrmalas domi, toties nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā ievēlēta Mārupes novada domē no LZP veidotās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS). Šai pašā gadā I. Grigule bija arī Jūrmalas pilsētas izpilddirektora (vēlākā mēra) Gata Trukšņa palīdze.

2010. gadā I. Grigule tika ievēlēta 10. Saeimā no ZZS saraksta. 2011. gadā viņa bija viena no pieciem deputātiem, kas Valsts prezidenta vēlēšanās virzīja Andra Bērziņa kandidatūru,[5] ko ievēlēja par Latvijas prezidentu.[6] Drīz pēc tam I. Griguli izslēdza no LZP, iemeslu formulējot: "par nelikumībām 10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā, kā rezultātā LZP un ZZS tiek liegts valsts finansējums nākamās priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu segšanai (95 015,50 lati)". Šis finansējums no valsts gan partijām liegts netika.[7] Neraugoties uz izslēgšanu no partijas viņa turpināja darboties ZZS un tās Saeimas frakcijā. 2011. gadā ārkārtas Saeimas vēlēšanās ievēlēta arī 11. Saeimā no ZZS saraksta.

2013. gada septembrī kļuvusi par Latvijas Zemnieku savienības biedri.[8] 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēja no ZZS saraksta ar trešo numuru un pēc intensīvas priekšvēlēšanu kampaņas izvirzījās saraksta līderpozīcijās un tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. Parlamentā sākotnēji darbojās eiroskeptiskajā frakcijā "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa" (Europe of Freedom and Direct Democracy), taču oktobrī no tās izstājās, gandrīz sagraujot frakciju.[9] 2015. gada aprīlī viņa pievienojās ceturtajai lielākajai Eiropas Parlamenta politiskajai grupai — Eiropas liberāļu un demokrātu apvienībai.[10]

2016. gada novembrī Iveta Grigule kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas, Andreju Mamikinu un Tatjanu Ždanoku, balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.[11] 2017. gada februārī I. Grigule izstājās no Latvijas Zemnieku savienības, pamatojot to ar cerību, ka "viņas izstāšanās no partijas uzlabos LZS un, iespējams, arī valdības reitingus".[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]