Brīvmūrnieku uzskaitījums — B

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.

B[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bakmanis (Backman), Gastons Viktors (1883—1964). Anatoms un antropologs. Latvijas Universitātes anatomijas un histoloģijas profesors (1920—1925). Latvijas bioloģijas biedrības dibinātājs (1925). Upsalas ložas „Stenbocken” brālis.
  • Balodis, Francis Aleksandrs, profesors (1882—1947). Arheologs un ēģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā. Fr.Balodim izdodas ievietot dažus rakstus par Latvijas Centrālās padomes centieniem vietējos Zviedrijas laikrakstos (1944). Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis.[1]
  • Bebers, Johans Jakobs (Böber) (1746—1820). Pedagogs, entomologs, botāniķis. Brīvmūrniecības vēsturnieks un apcerējumu redaktors. Sv.Pēterburgā kadetu korpusa inspektors, galma padomnieks, no 1796. Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis.
  • Bēkers (Beeker), Villems (1877—). Diriģents, operas dziedātājs. Berlīnes ložas “Friedrich Ludwig Schroeder” brālis (1913). Liepājas ložas „Enkurs” brālis (1921), 2.sargs (1922). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924).[2]
  • Bekkers, Johans Kārlis (1764—?). Tirgotājs, vēlāk tiesnesis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. Sv.Pēterburgas ložas „Pelikāns“ orators (1817—1819, 1820—1821), ložas meistara vietnieks (1819—1820), ložas pārstāvis Sv.Pēterburgas Direktorālajā ložā „Astreja“ (1819—1820). Sv.Pēterburgas ložas „Palestīna“ goda loceklis (1819).
  • Bēms, Heinrihs Fēlikss (1751—?). Gleznotājs. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis. Berlīnes ložas „Royal York” brālis.
  • Berči (Bertschy), Makss (1871—1935). Arhitekts, Liepājas pilsētas arhitekta Paula Makša Berči dēls. Brīvmūrniekos uzņemts Liepājas ložā “Anker und Schwert” 8.12.1918. gadā Liepājas ložas „Enkurs” brālis dibinātājs (1921), 1.sargs (1922), ceremonijmeistars un brālis sagatavotājs (1924), uzņemts Iekšējā Orientā 17.4.1923.
  • Bērens, Johans Kristofs (Johann Christoph Berens, 1729—1792). Rīgas rātskungs. Studējis tieslietas Kēnigsbergas un Getingenes universitātēs Vācijā, filozofu Hāmaņa, Kanta un Herdera draugs. Ap sevi pulcinājis izcilākos sava laika liberāli noskaņotos rīdziniekus, iestājies pret dzimtbūšanu. Kopā ar saviem vispusīgi izglītotajiem un daudz ceļojušajiem brāļiem Kārli un Reinholdu veidoja Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ kodolu, kas vesturē pazīstams kā "Berensu aprindas".
  • Bērenss, Kārlis Gotfrīds (Carl Berens, 1725—1789). Ierēdnis, tirgotājs, Rīgas rātes loceklis. Rīgas ložu „Zum Schwerdt“ (?) un „Zur kleinen Welt“ brālis.
  • Bērenss, Reinholds (Reinhold Berens, 1745—1823). Ārsts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis.
  • Bergmanns, Ambrozijs (1740—1784). Ārsts. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā, vēlāk studējis medicīnu Jēnā un Strasbūrā. Specializējies dzemdniecībā Parīzē un Leipcigā. Dr.med. grāds Leipcigas universitātē (1762). Krievijas armijas divīzijas ārsts. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis.
  • fon Bergmanns, Baltazars (1736—1789). Jurists, galma padomnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā un Jēnā. Baznīcas notārs Rīgā (1761), Prūsijas brīvmūrnieka grāfa Lestoka sekretārs (1763—1767), tieslietu kolēģijas advokāts Sv.Pēterburgā (1764—1773). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” loceklis (1768—69), Sv.Pēterburgas ložas „Urania” dibinātājs un goda loceklis (1773). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ dibinātājs (1765), krēsla meistars (1773?—1779). Vidzemes hoftiesas loceklis (1773—1783). Striktās Observances VII.provinces Jelgavas prefektūras „Tempelburg“ kapitulārs un Rīgas prefektūras kapitula komturs (1782) ar vārdu Balthazar equee a columna aurea coronata, delegāts Volfenbuteles konventā (1778). Striktās Observances VIII. provinces Maskavas kapitula (priorāta) loceklis.
  • fon Bergmanns, Gustavs (1749—1814). Mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs. Rīgas tirgotāja dēls. Mācījies Veimārā, studējis teoloģiju Leipcigā. Mācītājs Āraišu (1771), Mazsalacas (1780) un Rūjienas draudzēs (1785—1814). Mazsalacas, vēlāk Rūjienas grāmatu spiestuves īpašnieks (1782). Veicis vakcināciju pret bakām Vidzemē — aptuveni 12 000 cilvēkiem. Maskavas dabaspētnieku biedrības goda loceklis (1806). Vidzemes virskonsistorijas asesors (1807). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1785). 4.grāds (1790).
  • fon Bergmanns, Liborijs (1754—1823). Mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks. Rīgas tirgotāja dēls. Studējis teoloģiju Leipcigā, filozofijas doktors (1784). 1785. gada ceļojumā pa Vāciju iepazinies ar Lesingu, Klopštoku un Kantu. Barona fon Budberga ģimenes skolotājs (1779). Diakons (1880). 1783. gadā atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. Nodibinātājis „Pilsoņu literāri praktisko biedrību“ („Literärisch-Praktische Bürgerverbindung“), tās goda loceklis (1821). Sv. Pētera draudzes mācītājs (1790) un virsmācītājs (1800). Konsistorijas loceklis. Dibinājis Vidzemes mākslas muzeju (1816). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (1779?—1790). 4.grāds (1790).
  • fon Bergs, Georgs (1765—1838). Krievijas armijas virsnieks, ģenerālmajors (1789). Tallinas komendants un kara gubernators (1828). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1786). Tallinas ložas „Izīda” brālis (1787), ložas meistara vietnieks (1815).
  • Bergs, Gustavs Vilhelms (1758—1800). Krievijas armijas virsnieks. Vidzemes guberņas prokurors. Frankfurtes pie Mainas ložas „Zur Einigkeit” brālis (1776).
  • Bergs, Jūlijs (1886—). Kapteinis. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925), ložas goda padomes loceklis. Andreja ložas meistars (1931).
  • fon Bergs, Kristiāns Vilhelms (1760—1789). Krievijas armijas virsnieks, pulkvedis (1786). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778—1786).
  • Berners (Berner), Johans Frīdrihs (). Kurzemes hercogistes pilnvarotais padomnieks (1781—1786). Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • fon Bērs (von Behr), Ulrihs Johans (1721—1766). Studējis Jēnas universitātē Vācijā. Uzņemts Jēnas ložā „Zu den drei goldenen Rosen“.
  • Bērziņš, Hugo (). Rūjienas slimnīcas virsārsts. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis (1937).
  • Betfīrs (Böthführ), Daniels (1741-1802). Lielās ģildes tirgotājs, Rīgas maģistrāta loceklis (1784), Rīgas birģermeistars (1787), Rīgas pilsētas galva (1790). Rīgas ložas „Apollo” dibinātājs un brālis (1772—1784), krēsla meistars (1772—1778). Tērbatas (Tartu) ložas „Pollukss (Liepa)“ dibinātājs (1778).
  • Bettegers, Kristiāns Albrehts Ludvigs (?—1787). Ķirurgs Rīgā (1778—1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778—1787). 1.pārraugs (1785—1786). 4.grāds (1785).
  • fon Bettigers (von Böttiger), Aleksijs G. (). Cēsu apriņķa maršals, aizstāvējis uzskatu, ka latviešu zemnieki nav vergiem līdzīgi. Tērbatas ložas „Pollukss” brālis (1786).
  • Bettigers (Böttiger), Vilhelms (). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1787).
  • Bīlmanis (Bihlmann), Alfrēds Dr. (1887—1948). Skolotājs, žurnālists, diplomāts. Zemnieku savienības Rīgas nodaļas priekšnieks, Latvijas Preses kluba un PEN kluba dibinātājs. Latvijas ārlietu ministrijas preses nodaļas vadītājs (1920—32), vēlāk sūtnis Krievijā (1932—35), sūtnis ASV (1935—48). Piešķirot ārkārtējas pilnvaras K.Zariņam, Latvijas valdība Dr.A.Bīlmani iecēla par viņa aizvietotāju. Izmantojot savus labos sakarus, ļoti aktīvi cīnījies pret Latvijas okupāciju ASV politiskajā presē un žurnālos. Pēc viņa protesta ASV iesaldēja Baltijas valstu zeltu ASV bankās un pieņēma Baltijas valstu inkorporācijas neatzīšanas deklarāciju 1940. gada jūlijā (Samnera Vellesa deklarācija), kas ievadīja Rietumu valstu 50 gadus ilgo Baltijas inkorporācijas neatzīšanas politiku. A.Bīlmanis nodeva ASV Valsts departamentam Latvijas Centrālās Padomes deklarāciju un platformu, kas konkrēti nostiprināja ASV principiālo pamatu neatzīt Latvijas aneksiju. Stokholmas ložas „Den Nordiska Första” brālis ar K.Zariņa ieteikumu (1929). Andreja ložas loceklis Stokholmā (1938). Rīgas ložas „Jāņuguns” apmeklētājs.[1]
  • Bilterlings, Georgs Frīdrihs Sigismunds (). Teoloģijas un filozofijas profesors Jelgavas „Academia Petrina”. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis 1816—1821.
  • Bīnemanns fon Bīnenštamms (Bienemann von Bienenstamm), Ludvigs Georgs Teodors (1794—1863). Jurists. Tiesnesis un titulārais padomnieks (1818—1819) Sv.Pēterburgā, vēlāk apriņķa tiesas sekretārs Aizputē (Hasenpoth). Sv.Pēterburgas ložas „Pelikāns“ brālis no 1818. gada.
  • Bīnemans (Bienemann), Hermans Dītrihs (). Tirgotājs. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778—1791), meistara vietnieks (1784—1785), 2.pārraugs (1791). 4.grāds (1785).
  • fon Bippens, Korneliuss (?—1820). Kara inženieris, pulkvedis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ 1.pārraugs krieviski noritošajos darbos (1791).
  • Bīrons, Kārlis Ernsts, hercogs (1728—1801). Kurzemes hercoga Ernesta Johana Bīrona jaunākais dēls. Neveiksmīgi pretendējis uz Kurzemes hercoga amatu 1770. gadā, kad viņu atbalstīja Kurzemes landtāgs, bet pret to krasi iebilda Krievija. 1762. gadā nodibinājis un vadījis Sv.Pēterburgas ložu „Laimīgā saskaņa” Berlīnes lielās nacionālās mātes ložas „Zu den drei Weltkugeln“ pakļautībā.
  • fon Bolšvings (Bolschwing), Konstantīns, barons (1789—?). Kurzemes muižnieks. Napoleona karu dalībnieks, Krievijas armijas pulkvedis (1822).Uzņemts karalauka ložā „Pilnīgā vienprātība” Lježā, Beļģijā (1814). Varšavas ložas „Patāvības templis” meistara vietnieks (1820—1821). 4.grāds (1819).
  • Bornmanns, Gothards Fridrihs (). Teologs. Rīgas ložas „Kastors” brālis.
  • Bosse, Ernsts Gotthilfs (1785—1862). Rīgā dzimis gleznotājs. Mācījies Drēzdenē, Romā. 1820. gadā atgriezies Rīgā, strādājis Sv.Pēterburgā, bijis galma gleznotājs Drēzdenē. Mākslas akadēmijas loceklis un profesors Florencē. Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” brālis (1820—1822).
  • fon Brakkels, Kazimirs Kristofors, barons (1686—1741). Kurzemes hercogistes virspadomnieks (Oberrat) un galma padomnieks. Krievijas sūtnis Dānijā (1731—1733). Krievijas sūtnis Prūsijā (no 1734). Prūsijas karaļa Frīdriha Lielā vadītās ložas brālis Berlīnē (1739).
  • Brandtveiners, F. (). Mūziķis. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ mūzikas meistars.
  • Braunšveigs, Johans Daniels (1786—). Zinātnieks, Jelgavas ģimnāzijas skolotājs. Kurzemes guberņas skolu direktors (1821). Drēzdenes ložas „Zum Goldnen Apfel” brālis 1808.—1822.
  • fon Brekers, Haralds Gustavs (1758—). Rīgas pilsoņu tiesas sekretārs (1790), Vidzemes hoftiesas sekretārs (1803—1806), galma padomnieks. Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ krēsla meistars (1790). 4.grāds (1790).
  • Bressiuss, Kr. Johans (). Advokāts. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1786).[3]
  • Bretšneiders, Augusts (). Mūzikas profesors Jelgavas „Academia Petrina”. Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ brālis (1816—1821).[3]
  • fon der Briggens (von der Brüggen), barons (). Kurzemes muižnieks. Rīgas ložas „Apollo” brālis (1786).
  • fon Brimmers (von Brümmer), Adrians Kristofors (). Cēsu apriņķa tiesas asesors (1784—1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis.[3]
  • Brinkmans, Kārlis Gustavs (). Tirgotājs. Rīgas Domskolas subrektors (1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1784—1785).[3]
  • Brunnerts, R. (). Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1924—).[4]
  • fon Budbergs (von Budberg), Gottards Vilhelms, barons (1722—1787). Vidzemes muižnieks, zemes tiesnesis. Studējis tieslietas Halles universitātē. Uzņemts Halles ložā „Trīs zelta atslēgas” (1744).
  • fon Budbergs (von Budberg), Kārlis, barons (1787—?). Zinātnieks. Drēzdenes ložas „Zum Goldnen Apfel” brālis (1808—1822).[3]
  • Kārlis Voldemārs fon Budbergs (von Budberg), barons (1778.28.07. (08.08.) Ķiegaļos — 1842.23.02. (07.03) Rīgā). Muižnieks, iestāžu darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, literāts, cenzors. Kancelejas direktors (1817—1819), Vidzemes virskonsistorijas loceklis. Sv.Pēterburgas ložu „Pelikāns” un „Pēteris pie taisnības” brālis (1817). Kancelejas direktors (1817—1819), Vidzemes virskonsistorijas loceklis. Konsistorijas uzdevumā cenzējis arī Jelgavā izdotus Vidzemes autoru darbus (1829—1842). Sv.Pēterburgas ložu „Pelikāns” un „Pēteris pie taisnības” brālis (1817).[3]
  • fon Budbergs-Beninghauzens, Voldemārs (1740—1784). Gleznotājs. Dzimis Tallinā, mācījies Leipcigā un Drēzdenē, no 1765. gada dzīvojis Vidzemē, bijis Valkas apriņķa Vidzemes bruņniecības maršals (1783). Gleznojis Ērgļu baznīcas altārgleznu. Brīvmūrnieku ložas brālis Rīgā.[3]
  • fon Budenbroks (von Buddenbrock), Gustavs Johans (1758—1821). Vidzemes muižnieks, jurists. Studējis Karaļaučos un Getingenē. Vidzemes bruņniecības sekretārs, landrāts un Rīgas hoftiesas loceklis (1800). Vidzemes zemnieku lietu komitejas loceklis Sv. Pēterburgā (1803—1813), Iekšlietu ministrijas darbinieks (1813—1815). Tērbatas universitātes goda doktors (1816). Rīgas ložas „Kastors” un Tērbatas ložas „Pollukss (Liepa)“ vecskotu meistars. Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1786) un krēsla meistars (1787). Sv.Pēterburgas kapitula „Fēnikss” sekretārs ar vārdu „Liesmas bruņinieks” (1812). Sv.Pēterburgas ložas „Pēteris pie taisnības” meistara vietnieks (1816), krēsla meistars (1816). Jelgavas Jāņa ložas „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“ goda loceklis (1818).[3]
  • fon Budenbroks (von Buddenbrock), Gustavs Magnus (). Vidzemes guberņas sekretārs (1821), Cēsu apriņķa komisārs (1821—1826). Krievijas impērijas Finansu ministrijas Valsts kases ierēdnis (1826). Ložas brālis Sv.Pēterburgā.[3]
  • fon Buholcs (von Buchholtz), Ernsts Kristiāns, barons (). Prūsijas armijas virsnieks, dzīvojis Kurzemē (1784—1785). Rīgas ložas „Apollo” brālis.[3]
  • fon Buholcs (von Buchholtz), Kr. Nikolajs, barons (). Dzīvojis Kurzemē (1791). Kēnigsbergas ložas „Zum Phoenix” brālis (1791).[3]
  • Buksels (Buxel), Heinrihs (1876—). Tirgotājs, Lielās ģildes vecākais. Rīgas ložas „Jāņuguns” 2.pārrauga vietnieks (1926). Andreja ložas meistars (1931).[4]
  • fon Bukshevdens (von Buxhoewden), Fridrihs Vilhelms, grāfs (1750—1811). Sāmsalas muižnieks, Krievijas armijas virsnieks. Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņu kara gubernators (1806). Sv.Pēterburgas ložas „Zur Verschwiegenheit“ 5.grāda brālis (1786).[3]
  • Bulmerinks (Bulmerincq), Johans Valentīns (). Vidzemes guberņas maģistrāta advokāts (1784), Rīgas maģistrāta burgomistrs (1806). Rīgas ložas „Apollo” sekretārs (1784). Rīgas ložas „Asträa” dibinātājs un sekretārs (1785).[3]
  • Bulmerinks (Bulmerinq), Mihaels (1750—1786). Tirgotājs, Melngalvju brālības loceklis. Rīgas ložas „Apollo” ceremonijmeistars (1778).[3]
  • fon Bulmerinks (von Bulmerincq), Persejs Baltazars, barons (). Kambarsulainis (1778). Rīgas ložas „Apollo” brālis (1778).[3]
  • Burhards, Jūlijs (1873—). Tirgotājs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925—1939?).[4]
  • fon Bušens, Gotfrīds (). Advokāts. Rīgas ložas „Zur kleinen Welt“ brālis (1780). Orators (1797).[3]

Citvalstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Stokholmas Andreja ložas „Den Nordiska Cirkeln” arhīvu materiāli. 1938.
  2. Mitglieder-Verzeichnis der Johannis-Loge "Anker" in Or. Libau (Lettland). — Liepāja, 1921.-1931.
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 3,13 3,14 3,15 Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  4. 4,0 4,1 4,2 Mitglieder-Verzeichnis der unabhängigen Johannisloge "Johannisfeuer" zu Riga. — Rīga, 1931.
  5. Johann Christian Bach
  6. About us Archived 2011. gada 11. jūlijā, Wayback Machine vietnē. page from Freemasonry Today
  7. «Пирумова Н. Бакунин. — Москва, 1970. — С. 226.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. novembrī. Skatīts: 2008. gada 31. maijā.
  8. Письма М. А. Бакунина к А. И. Герцену и Н. П. Огареву. — Санкт-Петербург, 1906. — С. 271.
  9. Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001. — С. 1205, 1206, 1207, 1210.
  10. Bakunin and the Italians, T. R.Ravindranathan,, McGill-Queen's University Press, 1988
  11. Frédéric Auguste Bartholdi
  12. «www.wisdomlodge202.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. janvārī. Skatīts: 2013. gada 20. maijā.
  13. Орден розенкрейцеров - ДМОРК
  14. 14,0 14,1 http://freemasonry.bcy.ca/textfiles/famous.html Grand Lodge of British Columbia & Yukon's "A few famous freemasons" page
  15. «Exsequi Lodge History: Famous Freemasons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.
  16. Irving Berlin
  17. Dávila del Valle. Oscar G., Presencia del ideario masónico en el proyecto revolucionario antillano de Ramón Emeterio Betances Archived 2007. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē., available at the Grande Loja Carbonária do Brasil's website, [1] Archived 2013. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  18. «www.spiritus-temporis.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. janvārī. Skatīts: 2010. gada 9. jūlijā.
  19. 19,0 19,1 Simon Bolivar
  20. 20,0 20,1 John Hamill and Robert Gilert (Eds.), Freemasonry, A Celebration Of The Craft p. 227 (J.G. Press, 1998)
  21. «www.pagrandlodge.org». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. septembrī. Skatīts: 2013. gada 3. maijā.
  22. «Robert Burns, Auld Lang Syne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 12. janvārī.