Izejdarbs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Izejdarbs, izejas darbs jeb ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV). Formulās izejdarbs jāizsaka džoulos.

Izejdarbu nepieciešams zināt, izmantojot Einšteina fotoefekta vienādojumu, tā kā fotona enerģija ir vienāda ar atbrīvotā elektrona kinētiskās enerģijas un izejdarba summu[1], un nosakot fotoefekta sarkano robežu, tas ir, maksimālo elektromagnētisko viļņu garumu, kas spējīgs izraisīt fotoefektu.

Einšteina vienādojums fotoefektam[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

jeb

ir fotona enerģija (J), ir atbrīvotā elektrona maksimālā kinētiskā enerģija (J); h ir Planka konstante (6,63⋅10−34 Js), ir gaismas viļņa frekvence (Hz), ir izejdarbs (J), ir masa (viena elektrona masa jeb ir 9,1⋅10−31 kg), ir atbrīvotā elektrona ātrums (m/s)[2]

Fotoefekta sarkanā robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

max =

λmax ir maksimālais viļņa garums (m), h ir Planka konstante (J/s), ir gaismas (jebkura EMV) ātrums (m/s), ir izejdarbs (J)[3]

Elektrona izejdarbs dažādām vielām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viela Izejdarbs
⋅10−19 J eV
Bārijs 3,8 2,4
Cēzijs 3 81,9
Cinks 6,6 4,1
Dzīvsudrabs 7,3 4,5
Germānijs 7,7 4,8
Kadmijs 6,5 4,1
Kalcijs 4,5 2,8
Molibdēns 6,9 4,3
Nātrijs 3,8 2,3
Niķelis 7,2 4,5
Platīns 8,5 5,3
Rubīdijs 3,5 2,2
Sudrabs 7,6 4,7
Torijs 5,4 3,4
Volframs 7,2 4,5
Zelts 7,6 4,8

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Einstein’s Equation And The Photoelectric Effect». Arhivēts no oriģināla, laiks: 27.11.2020. Skatīts: 15.03.2021.
  2. Sergejs Vinogradovs. Fizikas uzdevumu krājums 11. un 12. klasei. Lielvārds, 2006. 232. lpp. ISBN 9984-11-087-7.
  3. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 370. lpp.