Izkaisītā skleroze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Medicīniskā brīdinājuma ikona
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu!

Izkaisītā skleroze (reklāmas materiālos arī multiplā skleroze, saīsinājumā MS) ir hroniska autoimūna slimība. Tās izraisīšanas iemesli vēl pilnībā nav noskaidroti. Paša cilvēka imūnsistēma uzbrūk centrālajai nervu sistēmai (CNS), izraisot iekaisuma procesus galvas un muguras smadzeņu mielīna apvalkā, kas vietām daļēji vai pilnīgi noārdās. Šo procesu sauc par demielinizāciju. Tā rezultātā samazinās nervu spēja pārvadīt impulsus uz un no smadzenēms, kas izsauc multiplās sklerozes simptomus - piemēram, uztveres orgānu traucējumus, kustību traucējumus - atkarībā no bojājuma vietas. Demielinizācijas vietā veidojas cieti rētaudi, ko sauc par sklerozi - slimības nosaukums arī uz to norāda[1]. Katram slimība progresē individuāli. Lielākai daļai pacientu vidējais dzīves ilgums neatšķiras no populācijas vidējā dzīves ilguma. Atsevišķos gadījumos, pie īpaši agresīvas slimības formas, tas var būt saīsināts. Saskarsmē ar izkaisītās sklerozes slimnieku nav iespējams saslimt veselam cilvēkam, jo tā nav infekcijas slimība.

Izkaisīto sklerozi pirmo reizi diagnosticēja franču ārsts Žans Martins Šarko 1868. gadā, bet anatomiskos muguras smadzeņu bojājumus pirmo reizi aprakstīja 1838. gadā Roberts Karsvells (Robert Carswell)[2].

Epidemioloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izkaisītā skleroze (2008-2010) ir diagnosticēta aptuveni 2-2,5 miljoniem cilvēku visā pasaulē[3][4]. Latvijā tā skar vidēji 51 cilvēku uz 100 000 iedzīvotāju. Novērojumi liecina, ka jo tālāk no ekvatora atrodas valsts, jo biežāka ir saslimšana ar izkaisīto sklerozi tās iedzīvotāju starpā. Latvija ir augstā riska zonā, jo atrodas Eiropas ziemeļu daļā, kur saslimstības līmenis ir augstāks nekā citur pasaulē[5].

Izkaisītā skleroze visbiežāk tiek diagnosticēta 20 līdz 40 gadu vecumā, retāk pēc 40 gadu vecuma - vidēji 20% gadījumu, bet 10% gadījumu tā skar arī pusaudžus un mazākus bērnus. Parasti ar to trīs reiz vairāk slimo sievietes nekā vīrieši.

Ir konstatēts, ka grūtniecības laikā slimības gaitā iestājas remisija, bet recidīvi notiek apmēram trīs mēnešus pēc dzemdībām. Tā pat šķiet, ka recidīvus izraisa dažas virālas infekcijas[6] · [7].

Cēloņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl pilnībā nav zināms, kas izraisa izkaisīto sklerozi. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka tā ir autoimūna slimība, kas rodas pazeminātu ķermeņa aizsargspēju rezultātā. Izskatās, ka to nevar ģenētiski pārmantot, tomēr pastāv iespēja, ka slimībai ir kāda ģenētiska uzņēmība. Tas izskaidro faktu, ka ģimenēs, kurās jau kāds ir slims ar izkaisīto sklerozi, ir nedaudz lielāks saslimšanas risks. Iespējams, ka šo risku slimnieku bērniem, brāļiem un māsām nosaka līdzīgā vide, dzīves apstākļi un vispārējā slimību uzņēmība. Kopš 1970 gadiem tika pārbaudīti daži iespējami slimībā iesaistītie gēni, tādi kā HLA (Human leukocyte antigen) gēnu grupai piederošie[8]. 2007. gada jūlijā, divu gēnu variantu iesaistība tika pierādīta : IL2RA un IL7RA, abi atbildīgi par interleikīna (vielas, kas ir iesaistīta imūnās reakcijas procesos un kuras klātbūtne pastiprina slimības attīstības risku)[9] receptoriem.

Citas alternatīvās hipotēzes tiek pārbaudītas, tādas kā elektromagnētisko viļņu ietekme[10].

Simptomi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā bojājumi var rasties jebkurā CNS vietā, slimniekiem nav vienota simptomu kopuma. Pat vienam cilvēkam katru reizi tie ir citādi. Slimība noris viļņveidīgi, tās paasinājumi mijas ar remisijām. Remisiju laikā novērojama daļēja vai pilnīga, - vismaz slimības sākumstadijās,- zaudēto funkciju[11] atgūšana. Tomēr vispārējā slimības gaita ir progresējoša.

Simptomi ar gadiem kombinējas, radot stabilus neiroloģiskus traucējumus.

Kā pirmais simptoms visbiežāk ir novērojama redzes pasliktināšanās, miglaina redze vai redzes dubultošanās vienai vai abām acīm. Procesam parādoties citos CNS audos, sākas jušanas traucējumi, līdzsvara, kustību koordinācijas traucējumi, īpatnējas tirpšanas vai dedzinošas sajūtas, pārejošs locekļu vājums, stīvums, gaitas izmaiņas, paralīzes, arī urīna saturēšanas grūtības.

Retos gadījumos pirms fizisko simptomu parādīšanās slimniekiem ir novērojama psihotiska uzvedība[12]

Katrs jauns slimības paasinājums izsauc jaunas izmaiņas nervu sistēmā un attiecīgi - jaunus simptomus. Slimības gaita un forma ir ļoti individuāla. Var būt, ka slimība progresē lēni, ir tikai viens tās uzliesmojums, nākamais seko tikai pēc gadiem desmit, būtiski neietekmējot cilvēka darbspējas un mūža ilgumu.

Multiplā skleroze pati par sevi nav cilvēku nāves cēlonis. Slimnieki mirst no komplikācijām: izgulējumiem, nieru, urīnceļu iekaisumiem, aspirāciju pneimonijas u.c.[13].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://mslapa.lv/site/30148
  2. (angliski) Carswell R. Pathological anatomy: illustrations of the elementary forms of disease, London: Longman, Orme, Brown, Green and Longman, 1838
  3. World Health Organization (2008). Atlas: Multiple Sclerosis Resources in the World 2008. Geneva: World Health Organization. 15–16. lpp. ISBN 92-4-156375-3.
  4. Milo R, Kahana E (March 2010). "Multiple sclerosis: geoepidemiology, genetics and the environment". Autoimmun Rev 9 (5): A387–94. doi:10.1016/j.autrev.2009.11.010. PMID 19932200. 
  5. http://www.multiplaskleroze.lv/site/29108
  6. (angliski) Buljevac D, Flach HZ, Hop WC. Veidne:Et al. « Prospective study on the relationship between infections and multiple sclerosis exacerbations » Brain 2002;125:952-960
  7. (angliski) Andersen O, Lygner PE, Bergstrom T, Andersson M, Vahlne A, « Viral infections trigger multiple sclerosis relapses: a prospective seroepidemiological study » J Neurol. 1993;240:417-422
  8. (angliski) Terasaki PI, Park MS, Opelz G, Ting A. « Multiple sclerosis and high incidence of a B lymphocyte antigen » Science 1976;193:1245-1247 PMID 1085490
  9. (angliski) The International Multiple Sclerosis Genetics Consortium, « Risk alleles for multiple sclerosis identified by a genomewide study » N Eng J Med. 2007;357:851-862
  10. http://www.jeanpierremaschi.com/84-le-pr-luc-montagnier-donne-raison-au-dr-maschi-11-06-2012.html
  11. funkcija -as, s. - biol. Norise, specifiska darbība (organismā) http://www.tezaurs.lv/sv/?w=funkcija
  12. F. Blanc, F. Berna, M. Fleury, L. Lita, E. Ruppert, D. Ferriby, P. Vermersch, P. Vidailhet, J. de Seze, « Évènements psychotiques inauguraux de sclérose en plaques ? », Revue Neurologique, Volume 166, Issue 1, January 2010, Pages 39–48 http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0035378709003026
  13. http://www.diena.lv/arhivs/multipla-skleroze-izkaisita-laika-un-kermeni-10018820

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]