Jēkabs Lange

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jākobs Lange)
Jump to navigation Jump to search
Jēkabs Lange
Jacob Lang
Personīgā informācija
Dzimis 1711. gadā
Karaļauči, Prūsijas karaliste
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1777. gadā
Rīga, Rīgas guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)

Jēkabs Lange[1] jeb Jakobs Lange (vācu: Jacob(us) Lange, 1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777). Ievērojams skolu atbalstītājs un latviešu izglītības veicinātājs. Piedalījās Glika Bībeles latviskā tulkojuma pārskatīšanā (1738).

Darbojās kā Ēveles (1736–1745) un Smiltenes luterāņu mācītājs (1745–1771), uzrakstīja "Vidzemes ļaužu vecās un jaunās būšanas stāstus" (1753), kuros raksturoja latviešu valodas Vidzemes vidusdialekta izloksnes. 1757. gadā sagatavoja vāciski–latvisko un latviski–vācisko vārdnīcu, bet Septiņgadu kara dēļ tās iespiešanu sāka tikai 1773. Oberpālē, bet pabeidza Jelgavā 1777. gadā. No šīs vārdnīcas daudz aizņēmušies vēlākie leksikogrāfi, īpaši Vecais Stenders.[2] Tulkoja latviski žurnālu "Latviešu ārste" (1768).

1771. gada viņu ievēlēja par Vidzemes ģenerālsuperintendentu. 1773. gadā latviski izdeva viņa sagatavoto Katehismu ar aizrādījumiem un piemēriem no latviešu dzīves. Miris 1777. gadā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vidzemes ļaužu vecās un jaunās būšanas stāsti (1753)
  • Tā atzīšana tās patiesības .. no tā mazā Luterus Katehisma tiem latviešiem ierādīta (1773);
  • Vollständiges Deutsch-Lettisches und Lettisch-Deutsches Lexikon (1777).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Āronu Matīss. Jēkabs Lange. IMM., 1921. I, 335–345
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 19976–19977. sleja.