Jānis Aižens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Jānis Aižens (1899—1941) bija latviešu mākslinieks un literāts. Latvijas PSR Operas un baleta teātra galvenais mākslinieks (1940).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā Jānis Āzis-Aže 1899. gada 1. jūnijā Sēlpils pagasta "Kalnu" mājās galdnieka ģimenē. Mācījās Sēlpils pagastskolā (1910-1915). Pirmā pasaules kara gados devās bēgļu gaitās uz Vidzemi, turpināja mācības Lazdonas draudzes skolā (1916-1917). 1918. gadā atgriezās Sēlpilī, Latvijas SPR laikā 1919. gadā bija Sēlpils strādnieku un kareivju deputātu padomes izpildkomitejas loceklis.

1921. gadā ietājās Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības mākslas studijā. Tajā pašā gadā iesaukts armijā, bija 4. Valmieras kājnieku pulka rakstvedis (1921-1922), rakstveža palīgs Sēlpils valdē (1922-1923). 1923. gadā iestājās L. Liberta zīmēšanas studijā, 1924. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, 1928. gadā nomainīja uzvārdu uz "Aižens". Ar pseidonīmu Ja-Ai publicēja savus dzejoļus laikrastos "Brīvais Vārds" un "Darbs".

1928.-1934. gadā mācījās Jāņa Kugas vadītajā dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcā, līdztekus strādāja Latvijas Nacionālajā operā un Nacionālajā teātrī. Darbojās biedrībā "Zaļā vārna", Raiņa klubā un komunistiskajā pagrīdē. Apceļoja PSRS (1930) un Vāciju (1932, 1933, 1935). Strādāja par zīmēšanas skolotāju M. Milleres ģimnāzijā (1938-1939).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā iecelts par Operas un baleta teātra galveno mākslinieku. Nacistiskās vācu okupācijas laikā palicis Latvijā, 1941. gada 26. jūlijā apcietināts un ieslodzīts Centrālcietumā. 1941. gada 23. oktobrī nošauts Biķernieku mežā.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbojās stājgrafikā un grāmatu grafikā, zīmēja politiskos plakātus. Veidoja žurnāla "Celtne" vākus (1931-1933), noformēja PSRS izdotās grāmatas (E. Mindlina "Krasins ledū", 1930; V. Šklovska "Turksibs", 1931).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]