Jānis Akuraters

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 13. janvārī
Dignājas pagasta Jaunzemjos, Kurzemes guberņa
(tagad Jēkabpils novada Ābeļu pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1937. gada 25. jūlijā (61 gads)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Dzīves vieta Karogs: Latvija Latvija, Karogs: Krievija Krievija, Karogs: Norvēģija Norvēģija
Tautība latvietis
Bērni Laima Akuratere
Literārā darbība
Pseidonīms Ezops, J.Aa, J.Aks, Polluks, Vilks
Nodarbošanās rakstnieks, dzejnieks, politiķis
Valoda latviešu valoda
Slavenākie darbi dzejolis "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", stāsts "Kalpa zēna vasara"
Apbalvojumi Tēvzemes balva

Jānis Akuraters (dzimis 1876. gada 13. janvārī, miris 1937. gada 25. jūlijā) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis. Viens no neatkarīgās Latvijas dibināšanas iniciatoriem, Tautas padomes dibināšanas sēdes 1918. gada 17. novembrī un Latvijas valsts dibināšanas akta 1918. gada 18. novembrī dalībniekiem. Kļuvis par pirmo Tēvzemes balvas literatūrā saņēmēju (1937. gadā).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Dignājas pagasta "Jaunzemjos" (tagad Ābeļu pagastā), mežsarga ģimenē. Akurateru dzimtas aizsācējs esot bijis kāds Napoleona armijas karavīrs, kas 1812. gada kara laikā dezertējis un palicis dzīvot Salas muižā pie Jēkabpils[1]. Mācījās Biržu pamatskolā, pēc tam Jēkabmiesta pilsētas skolā. Nokārtoja skolotāja eksāmenus un strādāja par skolotāju Elkšņos (1898), Iršos (1898), Jumurdā (1899 - 1901) un Rīgā Iļģuciemā. 1903. gadā devās uz Maskavu studēt, bijis brīvklausītājs juridiskajā fakultātē. Studiju laikā apmeklēja Maskavas bibliotēkas, muzejus.

LPNP valde: sēž no kreisās puses K. Bahmanis (sekretārs), J. Rubulis (pr. biedrs), V. Zāmuēls (priekšsēdētājs), J. Palcmanis (pr. biedrs), K. Pauļuks (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akuraters, E. Laursons.

1904. gadā atgriezās Latvijā. Piektā gada revolūcijas traģiskajiem notikumiem veltījis savu pazīstamāko dzejoli "Ar kaujas saucieniem uz lūpām". Jānis Akuraters tika apcietināts trīs reizes. 1905. gadā viņš apcietinājumā pavadīja laiku no janvāra līdz jūnijam. 1906. gada janvārī viņu apcietināja otro reizi un ieslodzīja cietumā līdz jūnija beigām. Trešo reizi Akurateru apcietināja 1906. gada septembrī Zemgaliešu Birutas dzīvoklī, kur slepenpolicija bija ierīkojusi "slazdu". Apcietinājumā Akuraters atradās līdz 1907. gada jūnija sākumam, kad viņu izsūtīja uz Pleskavas apgabalu. No turienes viņš bēga uz Somiju, bet 1907. gada nogalē caur Zviedriju uz Norvēģiju. Oslo uzrakstīja bērnības atmiņu grāmatu "Kalpa zēna vasara".

1908. gadā atgriezās Latvijā. Pirmajā Pasaules karā dienēja latviešu strēlnieku pulkos, piedalījās Ziemassvētku kaujās. 1917. gada novembrī viņu Valkā ievēlēja par Latviešu Nacionālās Padomes valdes locekli. 1918. gadā ievēlēts Tautas padomē. Ar Jāņa Akuratera kā Latvijas izglītības ministrijas rakstniecības un teātra nodaļas vadītāja rīkojumu 1919. gada 23. septembrī dibināts Latvijas Nacionālais teātris. Vēlāk bija Mākslas departamenta direktors, Radiofona direktors.

Miris 1937. gada 25. jūlijā Rīgā. Viņa pēdējā dzīvesvietā tagadējā Ojāra Vācieša ielā 6a 1991. gadā atklāja Jāņa Akuratera muzeju.

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā publikācija - dzejolis "Ziema" 1895. gadā žurnālā "Austrums". Darbojies dzejā, prozā, dramaturģijā, publicistikā, nodarbojies ar tulkošanu. Dzejā dominē romantisms, pielieto brīvās panta formas.

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Zvaigžņu naktis" (1905)
  • "Ziemeļos" (1906)
  • "Bez svētnīcas" (1907)
  • "Astras" (1909)
  • "Sirds varā" (1911)
  • "Dienu prieks" (1919)
  • "Saules valgos" (1920)
  • "Latvijas balādes" (1922)
  • "Rožains vējš" (1922)
  • "Eleģiski momenti" (1925)
  • "Neatrastā" (1932)
  • "Dzejas un balādēs" (1938)

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Taisnības meklētāji" (1902)
  • "Lāču bērni" (1910)
  • "Ķēniņa meita" (1910)
  • "Saules gredzens" (1911)
  • "Kurzemē" (1914)
  • "Šis un tas Itnekas" (1920)
  • "Kaupo, līvu virsaitis" (teātrī 1913)
  • "Pieci vēji" (1922)
  • "Viesturs" (teātrī 1920)
  • "Tautas darbinieki" (1924)
  • "Sidraba birze" (1924)
  • "Apvienosimies" (1926)
  • "Bezdarbnieki" (1934)
  • "Vecie un jaunie" (1934)

Stāsti un tēlojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Cilvēks" (1904)
  • "Kalpa zēna vasara" (periodikā 1908, grāmatā - 1911)
  • "Degoša sala" (1912)
  • "Puķes ziemeļos" (1914)

Stāstu krājumi

  • "Iz bijušām dienām" (1913)
  • "Parādības" (1914)
  • "Sapņi un likteņi" (1919)
  • "Draugu sejas" (1920)
  • "Klusums un gaisma" (1921)
  • "Erosa cilts" (1923)
  • "Dzīvības sākumi" (1924)
  • "Sapņotāji" (1927)
  • "Ģīmetnes" (1930)
  • "Dzīves vārtos" (1933)
  • "Draugi un gadi" (1936)

Romāni

  • "Pēteris Danga" (1921)
  • "Ugunīgi ziedi" (1925)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]