Jānis Aleksandrs Freijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Aleksandrs Freijs
Jānis Aleksandrs Freijs
Personīgā informācija
Dzimis 1863. gada 29. decembrī
Sudinči, Šauļu apriņķis, Kauņas guberņa (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1950. gada 24. martā (86 gadi)
Piltene, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)

Jānis Aleksandrs Freijs (1863—1950) bija latviešu baptistu draudžu sabiedriskais darbinieks. Latvijas baptistu Garīgā semināra direktors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1863. gada 29. decembrī Šauļu aprinķa Sudinču ciemā[1] Kārļa un Šarlotes Freiju ģimenē kā pirmais bērns. Jau bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Mācījās Rīgas Mārtiņa baznīcas elementārskolā (1873-1877) un Rīgas pilsētas zēnu skolā Āgenskalnā, strādāja par mācekli V. Koha mehāniskajās darbnīcās. 1880. gadā pievērsās baptismam, no 1883. gada bija mācītājs Daugavgrīvas baptistu draudzē, 1885. gadā nodibināja baptistu izdevniecību. No 1890. gada bija baptistu mācītājs Āgenskalna draudzē, 1893. - 1894. gadā arī Ciānas draudzē un Semināra draudzē, vadīja baptistu garīgo semināru. 1894. gadā devās trīs mēnešu svētceļojumā uz Svēto zemi. Bija žurnālu "Jaunības Draugs" (1904-1914), laikraksta "Avots" (1905-1914) un tā pielikuma "Svētdienas Skolnieks" (1906-1913) redaktors un izdevējs. 1906. gadā izdevniecība nonāca Draudžu sabiedrības īpašumā un pārtapa par uzņēmumu "J. A. Freijs un biedri" L. Ķēniņu ielā 28. 1910. gadā J. A. Freijs uzbūvēja namu Aleksandra (tagad Brīvības) ielā 13, kur iekārtoja baptistu grāmatu veikalu. 1913. gadā viņš piedalījās Eiropas baptistu kongresā.

Rīgas pilsētas domes loceklis Freijs 1914. gadā panāca ka Rīgas pilsēta uzdāvināja baptistu draudzei zemes gabalu Kurzemes (tagad Mārupes) ielā 14 lūgšanas nama būvei. Pēc pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā J. A. Freiju izsūtīja uz Sibīriju. Pēc Februāra revolūcijas viņš 1917. gadā atgriezās Rīgā, vācu okupācijas laikā 1917. gada 22. decembrī Freiju ievēlēja par provāciskās Vidzemes Zemes padomes locekli.[2]

1920.–1921. gadā Freijs apceļoja ASV, 1920. gadā viņu ievēlēja par Pasaules Baptistu savienības (PBS) viceprezidentu (1920–1923) un PBS Izpildkomitejas locekli (1923–1928). Viņš piedalījās PBS kongresos (1923, 1928).[3] 1923. gadā Redlensas universitāte Kalifornijā piešķīra Freijam goda doktora grādu teooģijā. Otrā Pasaules kara laikā pārcēlās uz dzīvi Piltenē. Miris 1950. gada 24. martā Piltenē, apbedīts Ventspils Meža kapos.[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Spalvas bultām jeb arī: garīgas mācības dabīgās bildēs priekš sludinātājiem, reliģijas skolotājiem un famīlijas tēviem" (1, 1885),
  • "Baltijas baptisti un Bunde jeb Baltijas baptistu tagadējs stāvoklis" (1887),
  • "Zeme, kur Jēzus staigāja", variants bērniem "Bērna ceļojums pa Svēto zemi" (abas 1895), tulkota igauņu, lietuviešu, krievu un vācu valodā,
  • "Svētdienas skolotāja padomnieks" (1906),
  • "Bērnu draugs" (1885), "Bērnu pajumta" (1896), "Bērnu atpūta" (1897), "Bērnu pasaule" (1990).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gaišā Ceļā: Dr. theol. h. c. J. A. Freija dzīve un darbi. Amerikas Latviešu baptistu apvienības izdevums (1964)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]