Jānis Bērziņš (militārpersona)
| ||||||||||||
Jānis Bērziņš (krievu: Ян Ка́рлович Бе́рзин, dzimis Pēteris Ķuzis; 1889—1938), bija latviešu komunists un profesionāls revolucionārs. PSRS militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs (1924-1935, 1937), rezidentūras (spiegu tīkla) veidotājs un slepeno operāciju vadītājs, piedalījies Spānijas pilsoņu karā kā galvenais militārais konsultants.
Dzīvesgājums
Dzimis 1889. gada 13. novembrī Rīgas apriņķa Jaunpils (Zaubes) pagasta[1] "Kliģenē" zemnieka Jāņa Ķuža ģimenē. Mācījās Baltijas Skolotāju seminārā Kuldīgā, 1905. gada revolūcijas laikā iestājās LSDSP Madlienas organizācijas pulciņā „Sprigulis”, kaujinieku grupas sastāvā piedalījās uzbrukumā soda ekspedīcijas kazakiem Jaunpils muižā. 1907. gadā viņu apcietināja un kara tiesa Tallinā viņam piesprieda astoņus gadu cietumsodu, ko nepilngadības dēļ samazināja līdz diviem gadiem. 1909. gadā darbojās LSD Rīgas organizācijā. 1911. gadā Ķuzi atkārtoti apcietināja un izsūtīja uz Irkutskas guberņu, no kurienes 1914. gadā viņš aizbēga un ar pieņemtu vārdu Jānis Bērziņš nelegāli dzīvoja Rīgā, Pleskavā un Petrogradā līdz Februāra revolūcijai, kad strādāja par laikraksta "Proletariāta cīņa" redaktoru.
Oktobra revolūcijas laikā Bērziņš (Ķuzis) bija Petrogradas komitejas loceklis. Jau 1917. gada decembrī sāka darboties Viskrievijas ārkārtas komisijā cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu (čekā). 1919. gada janvārī atgriezās Latvijā un bija LSPR Iekšlietu komisāra vietnieks, vēlāk 15. armijas sevišķās nodaļas priekšnieks. No 1920. gada decembrī strādāja Sarkanās armijas izlūkošanas pārvaldē, mācījās Sociālistiskajā akadēmijā (1921). 1924. gada martā Bērziņu (Ķuzi) iecēla par Sarkanās armijas štāba 4. (izlūkošanas) pārvaldes priekšnieku, viņa vadībā tika izveidots padomju ārējās izlūkošanas dienests. 1935. gadā viņu atcēla no amata un nozīmēja par Tālo Austrumu armijas pavēlnieka vietnieku. 1936. un 1937. gadā viņš bija Spānijas republikāņu armijas galvenais militārais padomnieks.
1937. gada jūnijā viņš atgriezās PSRS un tika atjaunots armijas izlūkošanas pārvaldes priekšnieka amatā, tomēr jau 1. augustā viņu atstādināja un NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros 27. novembrī apcietināja sakarā ar apsūdzību "trockistiskā pretpadomju teroristiskā darbībā". Nāvessodu izpildīja Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1938. gada 29. jūlijā. [2]
Atsauces
- ↑ Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata.- R.: Avots, 1983. - 1.sējums. - 2.daļa. – 162. - 163. lpp.
- ↑ Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».