Jānis Gavenas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Gavenas
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gadā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Kauņas guberņa, Šauļu apriņķis, Papiles pagasts
(tagad Valsts karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1915. gada 25. oktobrī
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Kurzemes guberņa, Jelgavas apriņķis, Tīreļpurvs
Tautība lietuvietis
Vecāki Jānis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Jefreitors (paaugstināts pēc nāves)
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Vienība 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons, 2. rota
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi Svētā Jura krusts (IV šķira)

Jānis Gavenas (minēts arī kā Ivans Gavenas) (1895-1915) bija lietuviešu izcelsmes latviešu strēlnieks, viens no trīs pirmajiem kritušajiem strēlniekiem un pirmajiem, kas tika apglabāti Rīgas Brāļu kapos[1].

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Gavenas dzimis tagadējā Lietuvas teritorijā Papiles pagastā zemnieka ģimenē, arī pats bijis zemnieks. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Gavenas bēgļu gaitās nonāk Rīgā[1].

Pirmajā pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo kritušo strēlnieku Jēkaba Voldemāra Timmas, Jāņa Gavenas un Andreja Stūres kapavietas Brāļu kapos pēc bērēm.

Kad 1915. gada augusta sākumā tiek uzsākta strēlnieku bataljonu formēšana, Gavenas jau 13. augustā brīvprātīgi piesakās dienestam un ar pirmo brīvprātīgo grupu 16. augustā tiek nosūtīts uz Mīlgrāvi, kur tiek iekļauts kapteiņa Bangerska jaunveidojamā 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rindās.

Gavenas ieskaita bataljona virsleitnanta Buriņa komandētajā 2. rotā un jau 18. oktobra vakarā viņa vienība dodas uz fronti, kur novietojas Tīreļpurva pozīcijās pie Kraslovsku mājām. 1915. gada 25. oktobrī 2. un 3. rota gūst pirmās ugunskristības, atsitot vācu triecienu un pārejot pretuzbrukumā.

Strēlnieks Jānis Gavenās krīt kaujā apšaudē 1915. gada 25. oktobra pievakarē[2].

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo kritušo strēlnieku Jēkaba Voldemāra Timmas, Jāņa Gavenas un Andreja Stūra izvadīšana uz Brāļu kapiem 1915. gada 28. oktobrī.

Gavenas, Timmas un Stūres izvadīšana tiek izsludināta latviskajā Rīgas presē, uz to ierodas simtiem ļaužu. Svinīgais gājiens dodas no Latviešu biedrības nama uz Meža kapiem, kur baltos šķirstus gulda zemes klēpī, vēlāk, pievienojoties jauniem kritušajiem, tur izveidojas Rīgas Brāļu kapi. Pēc nāves Gavenas apbalvo ar IV šķiras Svētā Jura krustu un paaugstina par jefreitoru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latviešu strēlnieki, Rīga: 1939, 1. sējums, 317. lpp
  2. Latviešu strēlnieki mūžības gaismā, Rūdolfs Bangerskis, Ņujorka: 1953, 31. lpp