Jānis Graudonis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Graudonis
Jānis Graudonis
Personīgā informācija
Dzimis 1913. gada 27. augustā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Lazdonas pagasts, tagad Karogs: Latvija Latvija
Miris 2005. gada 6. februārī (91 gads)
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Arheoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte
Ļeņingradas Valsts universitāte
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis
ZA Lielā medaļa
Kultūras fonda Spīdolas balva

Jānis Graudonis (1913-2005) bija latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Jānis Graudonis bija viens no vadošajiem 20.gs. otrās puses latviešu arheologiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Graudonis ir dzimis 1913.gada 27. augustā Madonas apriņķa Lazdonas pagastā, muižas kalpu ģimenē. Mācību gaitas sācis Madonas vidusskolā, kuru absolvējis 1932.gadā. Pēc tam mācības turpinājis Rīgas skolotāju institūtā, kuru absolvējis 1937. gadā. Strādājis par vēstures skolotāju vairākās Vidzemes skolās.

Studijas turpinājis pēc otrā pasaules kara un 1949. gadā absolvē LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Paralēli studijām no 1947. līdz 1949. gadam bija laborants Latvijas vēstures institūtā. 1948. gadā kļuva par vēstures skolotāju Rīgas 1. vidusskolā. 1950. gadā iestājies aspirantūrā PSRS Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas institūtā Maskavā. 1951. gadā represēts, izslēgts no aspirantūras un atbrīvots no skolotāja darba. No 1952. līdz 1955. gadam strādājis Rīgas kartonāžas rūpnīcā.

1955. gadā Graudonim atjaunotas skolotāja tiesības un iecelts par vēstures skolotāju Rīgas 2.vidusskolā. 1958. gadā kļūst par Latvijas vēstures institūta zinātnisko līdzstrādnieku. 1963. gadā Ļeņingradas universitātē aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija.

Jānis Graudonis bija viens no Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības dibinātājiem un vadītājiem (1959 — 1969); Latvijas Tautas Frontes I un II kongresa delegāts, I Domes loceklis; Latvijas Kultūras fonda Daugavas komisijas vadītājs (1988 — 1999); Latvijas Zinātnieku savienības dibināšanas dalībnieks, padomes un valdes loceklis; Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdis (1992 — 1993), kā arī ieņēmis citus amatus.

Bijis Latvijas Vēstures institūta žurnāla atjaunošanas iniciators 1991. gadā.

1992. gadā Graudonis ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda locekli, 1993. gadā apbalvots ar LZA Lielo medaļu, 1994. gadā viņam piešķirta Kultūras fonda Spīdolas balva, 1996. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1997. gadā ievēlēts par Valsts emeritēto zinātnieku.

Jānis Graudonis miris 2005. gada 6. februārī.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāņa Graudoņa galvenais pētījumu virziens bija Agro metālu laikmets Latvijas teritorijā (1500. g. p.m.ē.- 0.g. m.ē.). Publicējis ap 400 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu, trīs monogrāfiju autors.

Vadījis arheoloģiskos izrakumus: Mūkukalna, Vīnakalna un Ķivutkalna pilskalnos, Ērgļu Jaunāķēnu, Ikšķiles Zariņu un Rumuļu, Doles Ķivutkalna, Pildas Nukšu, Jaunsvirlaukas Kakužēnu u. c. kapulaukos, Altenes pilsdrupās, Ikšķiles viduslaiku pieminekļu kompleksā un pēdējos 25 dzīves gadus, Jāņa Graudoņa galvenā interese bija Turaidas pils kompleksa arheoloģiskā izpēte un restaurācija.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]