Goran Gora

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jānis Holšteins Upmanis)
Goran Gora
2011. gadā festivālā Positivus
Galvenā informācija
Dzimis Jānis Holšteins
1984. gada 2. martā (40 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Izcelsmes vieta Valsts karogs: Latvija Baldone, Latvija
Darbības gadi 2005—pašlaik
Darbība ar Rydgal, Fonds "Viegli"
Mājaslapa www.gorangora.com

Goran Gora, īstajā vārdā Jānis Holšteins-Upmanis (dzimis Jānis Holšteins 1984. gada 2. martā Rīgā), ir latviešu dziesminieks, komponists, televīzijas ziņu vadītājs un sabiedriskais darbinieks. Nāk no Baldones.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar pseidonīmu Goran Gora mūzikā darbojas kopš 2000. gada, pazīstams kļuvis 2005. gadā ar singlu Slow Down. Mācījies Kultūras koledžā par amatierteātru režisoru.[1]

Darbojas fondā "Viegli": ir gan mūziķis fonda mūzikas projektos, gan Ziedoņa muzeja radošais direktors.[2]

No 2018. gada 1. augusta viens no Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu vadītājiem.

Pseidonīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei 2005. gadā Goran Gora par sava pseidonīma izcelsmi stāsta: "Pārnestā tulkojumā tas ir augstais kalns, bet tas ir izdomātā valodā. Man reiz bija jāiestudē izrāde Kalnu valoda — par neeksistējošu ciematu, neeksistējošu valodu, neeksistējošiem cilvēkiem. Pie tās ilgi domājot un strādājot, nācu pie slēdziena, ka noteikti pasaulē ir tāda izdomāta valoda, tāpat kā to izmanto [islandiešu grupa] Sigur Rós. Bet pseidonīmu Goran Gora es vienkārši nosapņoju. Ļoti dīvaini, bet tā nu tas bija".[1]

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzikāli ietekmējies no Depeche Mode, U2, Toma Veitsa, Maikla Oldfīlda, Islandes mūzikas,[3] Bright Eyes, Bjorkas, PJ Harvey,[4] u.c. Savulaik iesildījis tādus izpildītājus kā Nouvelle Vague un Kings Of Conveniece.[1]

Albumi Mystyrys Yrs un Hold Me Close When It Comes nominēti "Latvijas Mūzikas Ierakstu kompāniju Gada balvai" labāko "Pop" un "Autormūzikas" albumu kategorijās.

Goran Gora komponē teātra mūziku Latvijas lielākajos teātros — Dailes teātrī ("Vārnu ielas republika", rež. Laura Groza-Ķibere), Valmieras Drāmas teātrī ("Raudupiete", rež. Elmārs Seņkovs), Latvijas Nacionālajā teātrī ("Purva bridējs", rež. E.Seņkovs) un citur. Par darbu teātra mūzikas žanrā ticis trīsreiz nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā apprecējies ar grupas Astro'n'out solisti Māru Upmani-Holšteini,[5][6] un abi ir vecāki trim bērniem.[7]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Singli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Jauns vārds pašmāju mūzikā - Goran Gora, Sandris Vanzovičs, NRA, raksts pārpublicēts portālā TVNET (07.10.2005), informācija iegūta 25.07.2008
  2. «Ziedoņa muzejs». ziedonamuzejs.lv. Skatīts: 2020-12-26.
  3. Goran Gora. Kāpjot augstajā kalnā[novecojusi saite], Dace Volfa, intervija žurnālam "Mūzikas Saule", publicēta numurā Decembris / Janvāris 2005, informācija iegūta 25.07.2008
  4. Mūziķa profils MySpace.com, informācija iegūta 25.07.2008
  5. Māra Upmane-Holšteina. Labi būt meitenei!, Džeina Tamuļeviča, raksts laikrakstā Diena (25.07.2008), informācija iegūta 25.07.2008
  6. «Goran Gora un viņa sieva Māra nosvin 12. kāzu gadadienu». tautaruna.nra.lv (latviešu). Skatīts: 2020-12-26.
  7. «"Astro’n’out" Māras un Goran Gora ģimenē piedzimis trešais bērns». jauns.lv. 2019. gada 25. maijā. Skatīts: 2019. gada 11. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]